SKUMJŠ PATVERSMES VĒSTĪJUMS: Sāp sirds par nodota suņa dzīvi...
"Kas šādiem cilvēkiem-saimniekiem varētu būt par soģi...Likums vai sirdsapziņa???Ierēdņi pārvērtušies par diplomātiem un filozofiem,un ne jau taisnīguma vārdā,bet mīļā miera un labo attiecību vārdā! Patversmē strādājošie tiek "apšaudīti"no dažādām pozīcijām,par tolerances trūkumu un ziedojumu vākšanu! Beigu galā,ne jau sev lūdzam, bet kādai nelaimīgai dzīvnieka dvēselītei, kuru nodevis pats tuvākais cilvēks-saimnieks!" savā lapā draugiem.lv raksta Tukuma dzīvnieku patversme.
"Mūsu stāstā nav nekā baisa,tik vien kā skarba patiesība par kādas sunītes, karaliskā pūdelīša Džerijas, spīdzināšanu vārda tiešā un netiešā nozīmē vairāku gadu garumā! Tiem, kuriem sirds vietā, noteikti sāpēs, kad uzzinās to,ka mazā pūdelīte turēta pie ķēdes...Tie, kuri ir varētu saukties par sunītes saimniekiem zin, ka Džerija ir patversmē,bet pagājušas vairākas nedēļas un iestājusies,tāda neveikla pauze...
Neviens nevēlas kādu apmelnot vai pazemot, tik vien kā saprast cilvēka rīcību,jo notikums palicis "gaisā karājoties"... Tik par nožēlu,tas nav notikums,bet dzīvas radības,vecas sunītes,mūža nogales liktenis... Vai viņa paliks patversmē un beigs savu dzīvi,pamesta un nodota un tuvinieku aizmirsta?! Sunim ir trīspadsimt gadu, vai tiešām, ja ne mīlestību,tad vismaz cienījamas vecumdienas,viņa nav pelnījusi?
Sunītei bail, kad to paņemam rokās, viņa trīc, kad to ieceļ gultā, kur tai vietiņa ierādīta pie silta mūrīša, viņa tūdaļ iemūk pagultē un noslēpjas...
Džerija tika aizvesta pie friziera,izmazgātama, atblusota, smagā kakla siksna, kura bija ap viņas kaklu,nomainīta pret piemērotāku. Džerija sāk pierast,kad to klēpī paņem. Viss ir labi, sunītei laba apetīte parādījusies un zin, kur atrodas ledusskapis, kad vajag kādu kārumu izprasīt. Ir tikai viens "bet"- katram sunim vajag mājas,savas mājas... Patversmē kalpojot nav izdegšanas sindroms,bet mūsu sirdis un dvēseli saēd,cilvēku bezatbildības ķirmis...katru dienu kāds nodots,pamests dzīvnieks...