Zeitmanis: Veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešama slimnīcu strukturizācija
Reģiona slimnīcām ir nozīmīga loma medicīnas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai Latvijas novadu iedzīvotājiem un veselības aprūpes reformām jābūt vērstām uz pakalpojumu pieejamības veicināšanu, aģentūrai LETA pauda SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" valdes priekšsēdētājs Marģers Zeitmanis.
Viņš uzskata, ka veselības aprūpes sakārtošanai nepieciešama slimnīcu strukturizācija, attīstot reģionālās slimnīcas ikdienas un neatliekamās palīdzības pakalpojumu sniegšanai, kā arī agrīnai diagnostikai, savukārt lielās slimnīcas smagāku plānveida pacientu aprūpei un sarežģītu manipulāciju veikšanai, kā to paredz arī Pasaules Bankas pētījums.
"Līdz šim pārāk maz tiek novērtēts mazo slimnīcu reģionos potenciāls veselības aprūpes sistēmā kopumā, līdz ar to notiek pārāk liela veselības aprūpes koncentrēšana lielo pilsētu virzienā. Taču arī reģionālās slimnīcas ir konkurētspējīgas gan pakalpojumu kvalitātes un pieejamības ziņā, nereti reģionālās slimnīcās darba apvienošanās kārtībā strādā tie paši speciālisti, kas praktizē arī lielajās slimnīcās, gan arī tehniskais nodrošinājums daudzviet reģionālajās slimnīcās ir līdzvērtīgs. Turklāt laikā, kad sabiedriskais transports ir kļuvis mazāk pieejams, jo nokļūšana līdz veselības aprūpes iestādei lielpilsētā ir kļuvusi daudz dārgāka, reģionu iedzīvotājiem ir īpaši būtiski veselības aprūpi saņemt tuvāk savai dzīvesvietai," pauda Zeitmanis, minot, ka, piemēram, autobusa biļete līdz Rīgai un atpakaļ no Balviem maksā ap 17 eiro, no Viļakas ap 20 eiro, no Gulbenes - apmēram 15 eiro.
Slimnīcu apvienības vadītājs uzskata, ka tā vietā, lai visi darītu visu, daudz vērtīgāk būtu iedalīt precīzus uzdevumus katrai slimnīcu grupai, strukturizējot veselības aprūpes sistēmu kopumā.
"Reģionālajām slimnīcām ir jāizvērtē un jāizceļ savas stiprās puses un, balstoties uz tām, jāveido sava nākotne. Tā ir iespējams sakārtot slimnīcu tīklu un palielināt pieejamību iedzīvotājiem tuvāk to dzīvesvietai. Ir svarīgi saprast, ka reģionālās slimnīcas nav slogs, bet, attīstot katras slimnīcas stiprās puses un profilējot tās pēc iedzīvotāju vajadzībām un pieprasījuma, reģionālo slimnīcu tīkls ir būtisks atspaids lielajām slimnīcām un visai veselības aprūpes sistēmai - ikdienā tās padara pieejamākus pieprasītākos un rutīnas veselības aprūpes izmeklējumus un pakalpojumus un noņem daļu slodzes no lielākajām pilsētu slimnīcām," skaidroja Zeitmanis.
''Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības'' apkalpes pamatteritorija ir pieci novadi. Slimnīcu apvienība par pārprofilēšanos jau lēma 2011.gadā, kad izšķiroša bija abu slimnīcu turpmākā pastāvēšana. Balvu slimnīcā tika saglabāta diennakts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, kā arī darbojas vairākas nodaļas - Ķirurģijas nodaļa, Dzemdību un ginekoloģijas nodaļa, Bērnu nodaļa, Terapijas un neiroloģijas nodaļa, Reanimācija, Uzņemšanas nodaļa un Patologanatomijas nodaļa.
Savukārt Gulbenes slimnīcā izveidots traumpunkts, kur visu diennakti ir pieejama ārsta palīdzība. Kopš 2011.gada diennakts režīmā reģiona iedzīvotājiem tiek nodrošināta stacionārā aprūpes nodaļa, diennakts stacionārā infekciju nodaļa, dienas stacionārs, plānveida operāciju palīdzība un ambulatorie pakalpojumi.
Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā pērn medicīniskā palīdzība tika sniegta vairāk nekā 73 000 pacientu, tostarp ap 4500 akūtu pacientu, kam tika sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Balvu slimnīcā vidēji gadā tiek pieņemtas ap 350 dzemdībām. Ar dažādām slimībām SIA "Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība" tiek ārstēti vidēji 1000 bērni gadā.
Pēdējo gadu laikā ir pilnveidots pakalpojumu grozs, nodrošinot augsti kvalificētu speciālistu pieejamību, kā arī radot darbvietas jauniem speciālistiem. To atzinīgi novērtē reģionu iedzīvotāji, kas nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus un diagnostiku var saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, apgalvo apvienības vadītājs. Profilaktiskās apskates 2012.gadā tika veiktas vairāk nekā 1000 reizes gadā, savukārt 2015.gadā - jau vairāk nekā 1500 apskates gadā.
Zeitmanis ir pārliecināts, ka ''Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības'' piemērs apliecina to, ka, pārprofilējot un strukturējot slimnīcu darbību, ir iespējams nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību tuvāk iedzīvotājiem, lai savlaicīgi tiktu sniegta primārā veselības aprūpe un veiktas nepieciešamās medicīniskās manipulācijas, tostarp sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība.
Kā ziņots, Veselības ministrijas (VM) plānos ir slimnīcas Latvijā iedalīt piecos līmeņos atkarībā no speciālistu skaita, sniegtajiem pakalpojumiem, aprīkojuma un citiem kritērijiem. Katrā nākamajā līmenī ir iekļauti iepriekšējā līmeņa elementi.
VM sola, ka jebkura veida reformas slimnīcu tīklā Latvijā spēkā varētu stāties, ātrākais, 2019.gadā.
Vakar veselības ministre Anda Čakša viesojās Alūksnē, kur tikās ar pašvaldību un slimnīcas pārstāvjiem. Pēc tikšanās VM aģentūrai LETA norādīja, ka ministrijai ir bažas, ka Alūksnes slimnīcā cilvēki nepamatoti bieži tiek stacionēti.
Ministrei ar Alūksnes pašvaldību bijusi konstruktīva saruna, un abas puses vienojušās, ka slimnīca sagatavos skaidrojumu par problemātiku, kas identificēta gan Pasaules Bankas, gan ministrijas analizētajos datos.