Instruments pret nedraudzīgu propagandu
Pašlaik Latvijas sabiedriskie mediji ir pieejami 99,7% valsts iedzīvotāju, taču tas, it īpaši austrumu pierobežas rajonos, nav gana, lai tiktu galā ar Latvijai nevēlamas propagandas neitralizēšanu. Tērējot miljonus, valsts apņēmusies šo situāciju labot līdz 2020. gadam.
Jautājums par sabiedrisko mediju nepieejamību austrumu pierobežā aktualizēts bieži, taču pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu, tas kļuvis par stratēģiski nozīmīgu mērķi. Tiek uzsvērts - nenodrošinot sabiedrisko mediju pieejamību, pierobežā dzīvojošie iedzīvotāji vieglu roku tiek nodoti kaimiņu propagandas mašīnas ietekmē, jo gan Krievijas, gan Baltkrievijas televīzijas kanālus pierobežā var skatīties par velti, savukārt Latvijas sabiedriskie mediji bez maksas kabeļtelevīziju starpniecības nav pieejami.
Lai panāktu, ka sabiedrisko mediju apraide sedz pilnīgi visu Latvijas teritoriju un sasniedz visus tās iedzīvotājus, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs izstrādājis trīs dažādu izmaksu apraides paplašināšanas variantus.
Lētākais risinājums, iespējams, būtu Krāslavas un Viļakas apkaimē izmantot tur esošo komersantu, piemēram, mobilo sakaru operatoru, mastus. Šis scenārijs arī būtu ātrāk realizējams, jo nebūtu jābūvē jauni masti. Tomēr padome norāda, ka citu komersantu masti nav paredzēti televīzijas un radio apraides antenu uzstādīšanai un optimālie augstumi šajos mastos jau ir aizņemti ar to īpašnieku ierīcēm.
Otrs, nedaudz dārgākais variants paredz koncentrēt uzmanību tieši uz austrumu pierobežu, izbūvējot tur TV un radio apraidei paredzētus mastus. Šim mērķim tiktu tērēti 504 tūkstoši eiro, bet jaunie masti nodrošinātu tādu TV un radio signāla jaudu, kas ļautu katram interesentam bez traucējumiem klausīties Latvijas Radio vai skatīties Latvijas Televīzijas raidījumus.
Trešais variants ir visdārgākais. Tam vajadzētu tērēt 1,38 miljonus eiro, taču pēc tam apraides kvalitāte uzlabotos visas valsts teritorijā. Uzbūvējot sešus jaunus mastus visā valstī, pavērtos iespēja pārraidīt vairāk nekā šobrīd pārraidāmās piecas programmas turklāt augstas izšķirtspējas kvalitātē. Pēdējo divu variantu izmaksas uzrādītas bez PVN, turklāt paplašinoties apraides iespējām, augtu arī to nodrošināšanas izmaksas.
Kurš no šiem variantiem valstij ir piemērotākais, izlems Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Kultūras ministrija.
Ar apraides nodrošināšanu vien, protams, nepietiek, lai konkurētu ar bieži vien vieglāk saprotamu kaimiņzemju mediju sniegto produktu. Tādēļ vairāki Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti, uzklausot šos plānus, norādīja, ka pagaidām nav īstas skaidrības, vai, Latvijas teritorijā divu gadu laikā izveidojot sešas raidošās stacijas, atradīsies mediji ar atbilstošu valstiski svarīgu saturu, ko pārraidīt šāda tehniskā nodrošinājuma gadījumā. Pašlaik zemes ciparu televīzijas izplatīšanas tīklā bezmaksas televīzijas programmu apraidei tiek pārraidītas piecas programmas: LTV1, LTV7, Re:TV, Sportacentrs.com TV un Rīga24.