Liepājas metalurgs. Skaita mantas un parādus

© F64

Rīt, 21. oktobrī, beigsies maksātnespējīgā uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs kreditoru prasību iesniegšana uzņēmuma maksātnespējas administratoram Guntaram Korim.

Pašlaik G. Koris atturējās izpaust, cik lielus parādus uzņēmums ir paguvis sakrāt līdz savas maksātnespējas pasludināšanai. Jau šā gada sākumā bija visai skaidrs, ka KVV Liepājas metalurga darbošanās beigsies ar maksātnespēju, bet uzņēmuma administrācija centās šā fakta atzīšanu novilcināt.

G. Kora atturību var saprast, jo bieži mēdz būt tā, ka maksātnespējīgiem uzņēmumiem piesakās arī fiktīvi kreditori, kuru prasības administratoriem jānoraida. Nebūt nav viegli tikt skaidrībā vispirms par kreditoru prasību pamatotību un tālāk par to, kā ar tiesāšanos un citām procedūrām tikt no fiktīvajiem kreditoriem vaļā. Paralēli kreditoru pretenziju vākšanai notiek KVV Liepājas metalurga mantas inventarizācija.

Iepriekšējā reizē 2014. gada sākumā juridiski cita uzņēmuma Liepājas metalurgs parādu summas skaitīšana noveda līdz 200 miljoniem eiro. Šā uzņēmuma maksātnespējas process nav beidzies, tāpēc tā bilance vēl tikai top, bet aptuveni varētu spriest, ka Liepājas metalurga izputēšana ļāva nodzēst pusi no šiem parādiem un tagad ar KVV Liepājas metalurga izputēšanu ir jānodzēš otra puse. Arī Liepājas metalurga administrators Haralds Velmers solīja stāties kreditoru rindā pie sava kolēģa G. Kora.

Kamēr juristi kārtos savas procedūras, uzņēmuma saglabāšanai darboties spējīgā stāvoklī tiks iztērēti miljoniem eiro. Privatizācijas aģentūra rēķina, ka tas prasīs no 187 tūkstošiem līdz 250 tūkstošiem eiro mēnesī atkarībā no gada laika. Aģentūra šos izdevumus ne tikai aprēķina, bet arī sedz ar pamatojumu, ka tas jau tikai uz laiku, kamēr uzņēmuma uzturēšanu pārņems G. Kora sapulcināto kreditoru sapulce. Īstenībā tas maz ko mainīs, jo Privatizācijas aģentūra ar prasību pēc vismaz 66,3 miljoniem eiro izrādīsies nozīmīgākais šīs sapulces dalībnieks. Šai valsts iestādei būs jāturpina uzturēt un apmaksāt valdības stāsti par to, ka esot iespējama metālkausēšanas atsākšana Liepājā.



Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais