Šodien uz kārtējo sanāksmi kopā pulcējās Ogres novada atbildīgie dienesti – zemessardze, pašvaldības policija, ugunsdzēsēji, no kuru profesionālas un operatīvas rīcības būs atkarīgs, kā pārdzīvosim plūdus, ja to sekas skars arī Ogres un tuvāko novadu iedzīvotājus, informē portāls Ogrenet.lv
Ogre atrodas divu upju krastos, kas pastiprina plūdu iespējamību.
Ogres, Ikšķiles, Lielvārdes un Ķeguma novada civilās aizsardzības apvienotās komisijas koordinators, Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieks Uģis Ulmanis informē, ka līdz ar iedzīvotāju skaita palielināšanos Dārziņu rajonā Ogrē, šogad esot ievērojami palielinājies to māju skaits, kas atrodas plūdu apdraudētajā zonā.
Lai arī plūdu riskam pakļautajās teritorijās iedzīvotāji pārsvarā ir informēti par to, kā jārīkojas plūdu gadījumā, pašvaldības policija nedēļas nogalē apmeklējusi visas plūdu draudiem pakļautās mājas un to iemītniekiem pret parakstu izsniegusi informatīvu vēstuli. Uz tām mājām, kuru saimniekus policisti nesastapa, viņi dosies atkārtoti, lai simtprocentīgi visi iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties plūdu gadījumā un kur var vērsties pēc palīdzības.
Ikšķiles novada domes izpilddirektors Guntars Kurmis informē, ka arī viņu novadā esot apmeklēti iedzīvotāji, kas dzīvo plūdu apdraudētajās teritorijās. Plūdu riskam varētu būt pakļautas ne vairāk kā 15 māju.
Ikšķiles novadā objektīvi nevar izveidoties tāda situācija, ka ledus “ stums mājas prom”, skaidro G.Kurmis. Ja Mazajā Juglā celsies ūdens līmenis, tad būs iespēja patverties māju otrajā stāvā vai bēniņos. Mazās Juglas krasti salīdzinājumā ar Ogres upi krasti ir lēzeni un palu ūdeņi izplešas lielākā teritorijā un izplūst pļavā.
G.Kurmis noliedz, jo Ikšķiles novadā esošais Dobelnieku hidroeletrostacijai nav tiešas saistības ar Mazo Juglu – Dobelnieku HES atrodas uz atsevišķi izrakta kanāla un tas neietekmā upes tecējumu.
”Plūdu gadījumā sava novada iedzīvotājiem varēsim sniegt tikai pašu elementārāko palīdzību. Esam apzinājuši pāris vīru, kam ir gumijas laivas, kas varētu izvest cilvēkus no aplūdušajām teritorijām, jo galvenais jau ir nenoslīkt,” stāsta G.Kurmis. Un piebilst:”Ja būs nepieciešama nopietnāka palīdzība, sauksim palīgā Valsts Ugundzēsības un glābšanas dienestu un citus dienestus”.
Ieteikumi rīcībai plūdu gadījumā iedzīvotājiem:
• par tiešu apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruņiem 112 vai 01, kā arī vietējo pašvaldību, lai saņemtu savlaicīgu palīdzību;
• evakuējoties ņemiet līdzi personiskos dokumentus (pases u.c.), naudu, vērtslietas, pārtiku, medikamentus, nepieciešamo apģērbu un apavus, kā arī citas pirmās nepieciešamības lietas;
• atstājot māju un saimniecības ēkas, atslēdziet elektroenerģijas un gāzes padevi, apkures ierīces un iekārtas, laicīgi izsūknējiet kanalizācijas akas.
Gadījumā, ja ūdens līmenis ir strauji cēlies un evakuācija pašu spēkiem ir neiespējama:
• par apdraudējumu informējiet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu pa tālruņiem 112 vai 01, uzkāpiet mājas augšējā stāvā, uz bēniņiem, jumta, ņemiet līdzi lietas (kabatas lukturītis u.c.), lai signalizētu par savu atrašanās vietu;
• palieciet uz vietas un signalizējiet par savu atrašanās vietu, līdz ierodas palīdzība.
Atsakoties evakuēties, nodrošiniet sevi ar pārtiku, dzeramo ūdeni, medikamentiem, citām visnepieciešamākajām lietām. Atteikums evakuēties personai jāapstiprina rakstiski, uzņemoties atbildību par iespējamajām sekām.
Nepieciešamības gadījumā par plūdu briesmām (strauju ūdens līmeņa celšanos) vietās, kur uzstādītas trauksmes sirēnas (pilsētās), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests iedzīvotājus brīdinās, ieslēdzot trauksmes sirēnas - iedzīvotājiem pēc tam jāklausās informācija, kas tiks pārraidīta radio un televīzijā.