Lai arī atbildīgās amatpersonas ir cerīgi noskaņotas par iespējamo situāciju uz Latvijas autoceļiem pēc sniega nokušanas, jo veiktie taupības pasākumi atļauj aizlāpīt vairāk bedru nekā pērn, kopējā situācija uz ceļiem neuzlabosies – tiem nepieciešama rekonstrukcija, nevis labošana.
"Nav būtisku priekšnosacījumu, lai situācija uz Latvijas autoceļiem būtu sliktāka nekā pērn. Varētu pat domāt, ka tā būs labāka," pēc tikšanās ar valsts a/s Latvijas valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Ivaru Pāži un valsts a/s Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāju Vigo Legzdiņu secināja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/ LNNK). Viņš norādīja, ka ceļu tīrīšanai un kaisīšanai ar pretslīdes materiāliem bija nepieciešami lieli līdzekļi, bet, tā kā ziema bija stabila, gandrīz nevajadzēja labot avārijas bedres. Turklāt taupības pasākumi šogad ļaušot ar mazāku finansējumu salabot vairāk bedru nekā pērn.
I. Pāže atklāj, ka piecos mēnešos ziemas uzturēšanas darbiem izlietots par 2,14 miljoniem latu vairāk, nekā bijis plānots. No 2009. gada oktobra līdz šā gada februārim Latvijas autoceļiem iztērēti 13,85 miljoni lati plānotā 11,71 miljona vietā. "Protams, to savā ziņā var uzskatīt par nepareizu plānošanu, bet ziema bija barga, bija pat gadījumi, kad snigšana turpinājās vairāk nekā diennakti," uzsver I. Pāže un piebilst, ka pašlaik ziemas uzturēšanas darbiem palicis vēl apmēram miljons latu. Vai ar to izdosies ceļus uzturēt līdz sezonas beigām, tas atkarīgs no laika apstākļiem.
Ja līdz ziemas beigām finansējuma pietiks, bedrīšu remontam atliks apmēram septiņi miljoni latu, par ko varēs salabot 700 000 kvadrātmetrus bedru.
Tomēr kopējā situācija uz valsts autoceļiem neuzlabosies, jo bedrīšu remonts ir īslaicīgs risinājums. "Ņemot vērā ceļu vecumu, es vispār brīnos, kā tie iztur slodzes. Lai situāciju uzlabotu, gadā būtu jārekonstruē apmēram 800 kilometru autoceļu. bet Latvijā katru gadu atjauno tikai 100 vai 200 kilometru," atklāj I. Pāže.