Lai nodrošinātu siltumapgādes pakalpojumu tarifu saglabāšanu esošajā līmenī, uzņēmums Sātiņi Energo LM, kas nodrošina Saldus pilsētu ar silto ūdeni, koģenerācijas stacijā plāno sākt nelielos apjomos dedzināt dzelzceļa gulšņus un piesārņotu grunti.
Būs speciāli filtri, būs elektroniska uzraudzības sistēma, vides dienesti neiebilst, un arī pašvaldība teikusi jāvārdu. Iebilst pieci iedzīvotāji.
Gulšņi tiek piesūcināti ar ķīmiju, un tos nedrīkst sadedzināt kur pagadās, arī ar naftas produktiem piesārņotu augsni nepieciešams attīrīt. Savukārt, lai koģenerācijas stacija ražotu siltumu, kurtuvēs kaut kam ir jādeg, un, ja par to vēl piemaksā, uzņēmumam un saldeniekiem tas ir izdevīgi.
Lai sāktu šāda veida darbību, uzņēmumam jāiziet gara saskaņošanas procedūra, un šobrīd tā ir finiša taisnē. Ietekmes uz vidi novērtējums (IVN) atzīts par labu esam un saskaņots. Arī Saldus novada dome devusi iecerei zaļo gaismu. Pašvaldības vadītāja Indra Rassa stāsta, ka sēdē uzņēmuma pārstāvji visu izskaidrojuši un deputātiem nešķita, ka tur būtu kādi zemūdens akmeņi. Galu galā Valsts vides dienests nosaka konkrētas prasības, un uzņēmumam tās strikti jāievēro.
Taču pēdējā sabiedriskajā apspriešanā kaut kas nogājis greizi, un daļa publikas palikusi neapmierināta: «Esam izmisumā, tāpēc vēlamies vērsties pie sabiedrības, lai nepieļautu bīstamo atkritumu dedzināšanu māju, skolu, bērnudārzu tuvumā,» raksta Zanda Strogonova. «Pie Saldus pilsētas robežas (2,9 km no pilsētas centra, 1,9 km līdz tuvākajam bērnudārzam), tiešā Novadnieku pagasta Draudzības, Mežvidu ciemu tuvumā SIA Sātiņi Energo LM turpmāk grib ražot indīgas gāzes, dedzinot bīstamos atkritumus.»
Kundze gan stipri sabiezina krāsas, piesauktie ciemi nav biezi apdzīvotas vietas. Koģenerācijas stacija atrodas nomaļā industriālā zonā, kur jau gadiem ilgi notiek kaļķakmens miltu ražošana, un arī koģenerācijas stacija nav vakar celta. Tiešā tuvumā atrodas vien divas dzīvojamās mājas.
IVN ziņojums liecina, ka saražotās enerģijas apjomi katlumājā praktiski nepalielināsies, jo ar naftas produktiem piesārņotās grunts sadedzināšana ir atkritumu pārstrādes un to bīstamības samazināšanas pasākums, nevis ievērojams enerģijas ieguves avots. «Sadedzinot plānoto maksimālo daudzumu dzelzceļa gulšņu šķeldas un piesārņotas grunts, tiks saražots ne vairāk kā 32% siltuma. Iekārta darbosies 24 stundu režīmā visu gadu.»
Lai novērstu pelnu, sodrēju un citu kaitīgu vielu nokļūšanu atmosfērā, tiks pārbūvēta katlumājas filtru sistēma. «Esošajai dūmgāzu attīrīšanas iekārtai - multiciklonam ar attīrīšanas efektivitāti 85%, tiks uzstādītas papildu attīrīšanas iekārtas - auduma filtri ar efektivitāti 99%.» Plānots arī uzstādīt monitoringa iekārtas, kuru rādītāji tiešsaistes režīmā internetā būs pieejami arī iedzīvotājiem - sirdsmiera nodrošināšanai.
Kopējais sadedzināmais tīrā kurināmā (10 850 tonnu šķeldas) un atkritumu (5000 tonnu pārstrādātu gulšņu šķeldas un grunts) daudzums nepārsniegs 15 850 tonnas gadā. Skurstenis, kā kūpējis līdz šim, tā kūpēs arī turpmāk, un valdošie vēji dūmus pūtīs prom no pilsētas, bet nu jau ar A kategorijas piesārņošanas atļauju. Ja vien reģionālā vides pārvalde nesabīsies no dažu iedzīvotāju žēlabām.
Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Reisons skaidro, ka par papildu peļņas iespējām tiek domāts tālab, lai nenāktos prasīt siltumenerģijas tarifu pārskatīšanu. Kad atļauja uzsākt plānoto darbību būs saņemta, pāris mēneši nepieciešami filtru un monitoringa iekārtu uzstādīšanai. Visticamāk, vecie gulšņi kurtuvē sāks svilt nākamā gada sākumā. Bet par ko tad tracis? Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka iedzīvotājus nobiedējis vārdu salikums «bīstamie atkritumi». Savukārt Saldus domes priekšsēdētāja Indra Rassa secina, ka pie vainas ir kļūmes komunikācijā. Uzņēmumam tās jālabo un viss kārtīgi jāizskaidro satrauktajiem iedzīvotājiem.