Skaistkalnes muižas un skolas kopdzīve

«Man nekad nebūs skolā 1000 bērnu! Pat visā novadā nav tik daudz!» izsaucas skolas direktore Svetlana Vāverniece, uzsverot, ka gan jau palēnām un ar pacietību izdosies paveikt arī iecerēto © Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Vecās pilis un muižas ēkas bieži vien ir dzīvas tikai tāpēc, ka tajās iekārtotas skolas. Arī Vecumnieku novada Skaistkalnes vidusskola, kas ir valsts kultūrvēsturisks objekts, ir to skaitā. Pēdējo desmit gadu laikā tā krietni sakopta – restaurēts neorenesanses kamīns, griestu gleznojumi, nomainīti logi un ierīkota moderna apkures sistēma.

«Skaistkalnes skolā īstenoti virkne projektu, kuri devuši iespēju izremontēt gan pašu muižas ēku, gan bijušajā saimniecības ēkā skolas ēdnīcu, gan iekārtot jaunu katlumāju, basketbola laukumu un jaunsargu treniņu trasi,» ar roku aplaižot visapkārt muižai un tās teritorijai, saka skolas direktore Svetlana Vāverniece.

Sporta būves un ēdnīca

Lūk, viens no viņas lepnumiem: jaunais basketbola laukums. Tā kā muižas ēkā nav kārtīgas sporta zāles, ir vien tāda maza telpa, kur kādreiz kungi griezušies dejā, direktore jau sen sapņojusi par kaut ko gruntīgāku. To arī beidzot izdevies īstenot - izbūvēt pilnīgi jaunu laukumu, nevis renovēt veco. «Tāds klājums laukumā mums ir vienīgais valstī,» palepojas S. Vāverniece. Būve tapusi pamatīga: pamatne pacelta par pusmetru, tad klāta virskārta ar visām iekārtām un ierīkots žogs. Nākamgad jau esot padomā apkārt laukumam izveidot skrejceliņu. Direktore nopūšas: esot vēl viens sapnis - uzcelt sporta halli. Ir pat izstrādāts projekts, taču neizgājis cauri, jo tajā gadā sports neticis atbalstīts. Tomēr atmetusi šo domu nav, un, kas zina, varbūt nemaz tik ilgi nebūs jāgaida līdz jaunajai sporta būvei Skaistkalnē.

Bet šā gada celtne noteikti esot ēdnīca - no vecās saimniecības ēkas palikušas vien sienas un jumts. Telpas ieguvušas jaunu veidolu, pārvilkta elektrība, kanalizācija pievienota pie kopējās attīrīšanas sistēmas, tapušas arī jaunas tualetes, iegādātas jaunas virtuves iekārtas.

Moderna apkures sistēma

Savukārt 2014. gadā izdevies īstenot sākumskolas siltināšanas projektu, piesaistot Eiropas Savienības fondu atbalstu - kopumā 200 000 eiro. Prieks arī par siltumsūkni, kāds 2009. gadā ierīkots vispirms «lielajā», bet pēc tam arī «mazajā» skolā. Zināms apgrūtinājums gan bijis tas, ka Skaistkalnē ir kritenes, tāpēc nācies pakārtoties šīm ģeoloģiskajām īpatnībām. «Šī sistēma noteikti ir labs risinājums. Nav man tagad jālauza galva ne par to, vai kurinātājs būs darbā vai ne, ne par oglēm un malku. Atbildīgā firma internetā uzrauga iekārtas un vajadzības gadījumā noregulē. Jā, elektrības tēriņi ir, taču atkrīt alga strādniekam. Patiesībā jau tagad tas viss ir atpelnījies,» teic skolas direktore, piebilstot, ka veco katlu vietā iekārtojuši zēnu darbmācības kabinetu.

Logi, kamīns un gleznojumi

Atsevišķs stāsts ir arī par kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu. Sākuši ar 2007. un 2009. gadā saņemto valsts investīciju fonda atbalstu. Par šo naudu ielikuši 95 jaunus koka pakešu logus visā ēkā. No sākuma gan Valsts kultūras pieminekļu inspekcija (VKPAI) negribējusi atļaut ko tādu darīt. «Es teicu - tad izsniedziet man izziņu, ka jūs garantējat bērnu drošību. Jo vecie nebija nekādā veidā vairs saglābjami - tie burtiski juka laukā. Ja būtu restaurējuši tos, tam vajadzētu milzīgus naudas un laika resursus. Jau tā viens jauns pakešnieks izmaksāja vairāk nekā 1000 eiro, jo logi muižā ir atšķirīgi,» uzsver S. Vāverniece. Tā kā tā ir pils, jārēķinās arī ar to, ka visam, ko te gribēs darīt, būs jāprasa VKPAI atļauja, kā arī visos darbos nāksies piesaistīt īstus speciālistus. Tā ēdamistabas zīmētos griestus muižā atjaunojuši restauratori Zinaīda un Gunārs Grīnfeldi. Arī tad direktorei nācies pamatīgi galvu palauzīt, kā pabeigt iesākto, jo naudas pirmajā piegājienā pieticis tikai vienas puses pabeigšanai. Tāpat kalkulēt vajadzējis, kad ķērušies klāt lielajam kamīnam. Kad S. Vāverniece 2005. gadā atnākusi strādāt uz šo skolu, skaistā neorenesanses kamīna vietā bijusi vien neglīta finiera kaste. To noņemot, bijusi teju drupu kaudze. Tad nu ar vairākiem piegājieniem izdevies atjaunot seno daili un arī telpas griestus. «Tāds kamīns kā te ir arī Polijā prezidenta pilī un arī Latvijā Sventes pilī, tiesa, tur nav gleznas vidū, kur atainota dzimtbūšanas atcelšana Latvijā (dokumenta sadedzināšana),» ne bez lepnuma saka S. Vāverniece.

Korfu krāsns un Parex aizkari

No baronu Korfu laika saglabājusies arī podiņu krāsns. Kad noņēmuši padomju laika balto krīta krāsu, apakšā atklājies skaists mūrējums - podiņi ar Korfu dzimtas logo, kas kļuvis arī par skolas zīmolu. Tāpat varot lepoties ar vecajām muižas kāpnēm, pa kurām ikdienā vairs gan netiek staigāts. «Arī lampas te ir nomainītas, jo tādas, kādas te bija, teju lika matiem uz skausta saslieties - vienkārši briesmīgas!» emocionāli izsaucas direktore. Vai zinot, kas tie par aizkariem kamīnzālē? Kad pārdeva Parex bankas lietas, tas, ko neizdevās iztirgot, tika atdots Piļu un muižu asociācijai, kuras biedre ir arī Skaistkalnes muiža. Tā skola savā īpašumā ieguvusi aizkarus, jo tie labi iederējušies kamīna zālē.

Ko vēl gribētos izdarīt? Plānu esot gana - nojaukt veco pienotavu, šķūņus, lai nemaitā skaisto ainavu. Tam gan šobrīd nepietiek naudas. Jau tā esot jāpateicas novadam par jau ieguldīto. Diemžēl valsts ir noliegusi mazajām skolām piedalīties ES projektos, tad nu jāiztiek ar to, kas ir.



Svarīgākais