Jelgava seko Rīgai

JELGAVAS LIELAIS. Augustā Jelgavas pilsētas dome pieņēmusi lēmumu atjaunot pilsētas lielo ģerboni. Mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs izstrādājuši lielā ģerboņa pirmo skici, kas jāizskata Valsts heraldikas komisijā. Ir tikai viena fotogrāfija, kā izskatījies pilsētas senais ģerbonis. Atšķirībā no piedāvātā simbola senajā vapenī alnis smaida © Publicitātes foto

Pagaidām Rīga ir vienīgā no Latvijas lielākajām pilsētām, kurai ir gan lielais, gan mazais ģerbonis.

Tagad pie lielā ģerboņa izstrādes ķērusies Jelgavas pilsētas dome - lēmums to ieviest pieņemts domes sēdē, bet ģerboņa skice vēl jāizskata Valsts heraldikas komisijā. Citas Neatkarīgās aptaujātās Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības par papildu simbolikas ieviešanu nav spriedušas un kā nu kura izmanto mazo ģerboni, pilsētas karogu un logotipu, kā arī domes priekšsēdētāja standartu.

Jelgavas domes komunikācijas un mediju attiecību galvenā speciāliste Egita Veinberga informē, ka darbs pie vēsturiskā heraldiskā mantojuma apzināšanas un lielā ģerboņa atjaunošanas sākts pirms vairākiem gadiem, gatavojoties pilsētas 750. gadadienai, kas tiek svinēta šogad. Juridiska dokumenta, kas saturētu vēsturiskā lielā ģerboņa aprakstu, vēsturnieku rīcībā nav, bet šā ģerboņa izskats fiksēts fotogrāfijā. Tiesa, ir saglabājušās vien pāris fotogrāfijas, kurās var apskatīt vēsturisko ģerboni - tā cilnis atradās virs 1643. gadā celtā Jelgavas rātsnama ieejas durvīm.

Mūsdienīgā Jelgavas pilsētas lielā ģerboņa skici izstrādājuši šās jomas mākslinieki Ilze Lībiete un Juris Ivanovs, konsultācijas notika ar Rundāles pils muzeja direktoru, heraldikas speciālistu Imantu Lancmani. Kā skaidro Jelgavas pilsētas domē, izmaiņas lielā ģerboņa skicē, salīdzinot ar vēsturisko izskatu, bija nepieciešamas, jo ģerboņa vairogā ir jāattēlo pašreizējais pilsētas ģerbonis, turklāt tas papildināts ar pilsētas saukli Jelgava - pilsēta izaugsmei. Skice izraisījusi dažādus viedokļus, iebildumi ir pret pārlieku raibumu, saukli, cara kroni virs aļņa galvas, raksta www.zz.diena.lv. Galavārds par to, kādam jābūt pilsētas lielajam ģerbonim, pieder Heraldikas komisijai. Tā pieprasa strikti ievērot heraldikas tradīcijām atbilstīgu risinājumu, un nereti notiek vairākas konsultācijas, pirms ģerboni apstiprina.

Rēzeknes domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marina Sokolova stāsta, ka izmaiņas Rēzeknes simbolikā nav paredzētas. «Ir ģerbonis, karogs un logo,» viņa saka. Nākotnē varētu precizēt pilsētas logotipa un ģerboņa izmantošanu, bet par Rēzeknes lielā ģerboņa izstrādi gan nav spriests. Arī Liepājas domē un Valmieras domē nav notikušas diskusijas par lielā ģerboņa izveidi un nav plānots kaut ko mainīt. Savukārt Jūrmalas pilsētai pērn izstrādāta un apstiprināta jauna simbolika un pilsētas zīmols, un nav paredzēts to papildināt. Kūrortpilsētas jaunajā logotipā tika saskatīta pat līdzība ar Georga lentīti, un grafiskais zīmējums izpelnījās kritikas birumu.



Latvijā

Kopš šā gada 2. decembra, baudot “Rīgas balzama” produkciju, tiek stiprināti Totenhemas kluba futbolisti un otrādi – gūstot kārtējos vārtus futbolā, kluba dalībnieki apliecina pateicību alkohola lietotājiem. Jūlijs Šeflers ieķīlājis “Rīgas balzama” aktīvus futbola kluba īpašniekam, atsaucoties uz Apvienotās Karalistes uzņēmumu reģistru, ziņo Krievijas ziņu platforma PBK.

Svarīgākais