Metalurgi pošas uz tiesu
Neizbēgamā tiesāšanās ap uzņēmumu KVV Liepājas metalurgs apstiprina veco patiesību, ka arī juridiskajās frontēs labākā aizsardzība ir uzbrukums.
Tagad jau pavisam tuvu 30. augusts, ko Liepājas tiesa noteikusi par termiņu, līdz kuram uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs jāiesniedz tiesā plāns, kā uzņēmums norēķināsies ar saviem kreditoriem. Lai plāns būtu derīgs, tam jābūt saskaņotam ar šiem kreditoriem. Kā jau to varēja gaidīt, nekāda plāna nav, jo nav naudas tā izpildei. Plāna piedāvājuma neesamību tagad apliecina KVV Liepājas metalurgs lielākais kreditors - valstij Privatizācijas aģentūras personā piederoša sīkfirmiņa FeLM, kurai valsts uzkrāvusi apmēram 60 miljonu eiro piedzīšanu no KVV Liepājas metalurga. Firmiņa gan īstenībā dibināta ne naudas piedzīšanai, bet Valsts kases atbrīvošanai no nepatīkama posteņa valsts aktīvu bilancē. Proti, prasījuma tiesības pret KVV Liepājas metalurgu sedz daļu no valsts kopējā parāda, kas samazina valsts tīro parādu. Prasījuma tiesību pārlikšana no Valsts kases uz FeLM nepalielina valdības rīcībā esošo naudas daudzumu, toties padara naudas iztrūkumu mazāk pamanāmu Latvijas kreditoriem.
Tagad atliek noskaidrot, cik lielus zaudējumus KVV Liepājas metalurgs valstij galu galā nodarīs. Šī nedēļa sākās ar KVV Liepājas metalurga paziņojumu, ka tas nevis maksāšot 60 miljonus eiro kā atlikušo daļu no nolīgtās izpirkuma maksas par kādreiz Latvijas valstij piederējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs mantu, bet prasīšot atpakaļ 35 miljonus eiro, ko KVV Liepājas metalurga īpašniece no Ukrainas KVV Group esot iztērējusi Latvijā, iemaksājot rokasnaudu par Liepājas metalurgu un mēģinot atjaunot tajā ražošanu. KVV Liepājas metalurga administrācijas izplatītajā paziņojumā nebija norādīts, kādā tiesā viņi gatavojas vērsties, bet skaidrs, ka tā nebūs neviena no Latvijas valsts algotajām vietējām tiesām. Briest darbs un 3,5 miljoni eiro advokātiem no Latvijas puses.
Ja KVV Liepājas metalurga brīdinājumā par tiesāšanos vispār var saskatīt kaut ko vairāk par blefu, tad tas ir apgalvojums, ka viņi Latvijai un Liepājai pievilināti ar Latvijas valdības solījumiem samazināt cenu par elektrību, kuras lielražotājs Latvijā ir valsts uzņēmums Latvenergo. Izklausās ticami, ka Latvijas amatpersonas patiešām varēja kaut ko tādu pateikt 2014. gada rudenī, kad Liepājas metalurga pārdošanas darījumam vajadzēja kļūt par valdošās partijas Vienotība un visas tolaik valdošās koalīcijas trumpi 12. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā. Tomēr pilnīgi cita lieta, vai ukraiņi spēs pierādīt, ka tā tiešām bijis.