Izmantota iespēja uzbūvēt stipru ceļu
«Ceļi ir valsts vizītkarte, īpaši pierobežas ceļi, tāpēc īpašs gandarījums ir atklāt rekonstruētu posmu uz robežas ar mūsu dienvidu kaimiņiem,» teica Latvijas Republikas satiksmes ministrs Uldis Augulis, atklājot faktiski no jauna uzbūvētu ceļa posmu no Medumiem līdz Latvijas robežai ar Lietuvu.
Pārbūvētais ceļa posms neizraisa jautājumus, kāpēc uzņēmuma Binders paveiktie darbi uz nepilniem septiņiem kilometriem ceļa izmaksājuši 13,5 miljonus eiro (summā iekļauts arī pievienotās vērtības nodoklis). Ceļš ieguvis ne vien jaunu segumu un lielāku platumu, bet arī no kūdras slāņiem iztīrītu ceļa uzbērumu un savādāku garenprofilu. Tas dod daudz lielāku pārskatāmību un drošību. Tagadējam ceļa profilam vajadzētu pasargāt braucējus no draudīgām situācijām, kad pretim braucoši transporta līdzekļi vai citi šķēršļi pēkšņi iznirst no pauguriem vai ieplakām, kuru esamība no tālākiem skatpunktiem nemaz nebija pamanāma. Tagad viss uz ceļa ir ļoti labi, izņemot to, ka sacītais nekādi neattiecas uz visu ceļu Rēzekne-Daugavpils-Lietuvas robeža. Ticams solījums ir tāds, ka nākamajā ceļu būves sezonā atjaunotais ceļa posms no Lietuvas robežas līdz Medumiem tiks pagarināts no Medumiem līdz Daugavpilij.
Satiksmes ministrs U. Augulis arī Medumos rīkotajā svētku pasākumā vairs nevarēja nepieminēt faktu, ka plānošanas periodā ceļiem pieejamie līdzekļi tiks apgūti jau 2018. gadā un «mums ir jādomā, kā turpināt uzturēt visvairāk noslogotos autoceļus ļoti labā kvalitātē un arī nodrošināt iedzīvotāju mobilitāti visos Latvijas reģionos bez Eiropas Savienības finansējuma». Faktiski tas nozīmē Latvijā esošo ceļu kopgaruma saīsināšanu, kas pirmkārt vērsta uz pašvaldību ceļiem. Pasākums Medumos sakrita ar Satiksmes ministrijas sniegto informāciju, ka jau gatava tāme pašvaldību un meža ceļu lietderības izvērtēšanai. Nākamajā gadā iecerētais pasākums izmaksāšot 85 tūkstoši eiro.
Nelielu ieskatu pašvaldību ceļu saimniecībā Neatkarīgā ieguva sarunā ar Daugavpils novada Medumu pagasta pārvaldes vadītāju Nikolaju Poltavecu. Viņa atbildībā ir 102 km pašvaldības ceļu, ar kuriem jāspēj nodrošināt piekļuve visiem tiem punktiem, kur cilvēki dzīvo vai vēl kaut ko dara 116,6 kvadrātkilometrus plašajā pagasta teritorijā. Šo ceļu uzturēšanas budžets 1100 eiro mēnesī ir acīmredzami par mazu, lai šo uzdevumu paveiktu. Novads izgrozās, cenšoties uzturēt pārsvarā izbraucamā stāvoklī apmēram 70 km ceļu, bet pārējie ceļi paliek kā ceļu vietas, kam neļauj aizaugt labā ticībā, ka šos ceļus kādreiz kādam ievajadzēsies. Grūti saprast, kad tas būs un kā tas vispār varētu būt pagastā, kura iedzīvotāju skaits nesen nonācis zem psiholoģiski zīmīgās viena tūkstoša robežlīnijas.
Tik tiešām nav vienkārša atteikšanās pat no tādiem ceļiem, kas daudz labāk saskatāmi uz kartes nekā dabā. Varbūt ceļš nesasaista cilvēku dzīvesvietas, taču tā pastāvēšana tik un tā ir attaisnojama ar lauku darbu ciklu vai Latvijas uzturēšanai kritiski svarīgo mežizstrādi. Lai pieņemtu lēmumu par ceļa slēgšanu, ne vienmēr pietiks ar mērījumu, ka konkrētas dienas, nedēļas vai mēneša laikā pa to braukusi tikai viena vai neviena automašīna.