Reģionālais laikraksts Ludzas Zeme kritis tiesībsargājošo iestāžu nežēlastībā. Pret žurnālisti iedarbināts Krimināllikuma 157. pants par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī – apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Tam nav precedenta.
Laikraksta galvenā redaktore Laima Linuža un žurnāliste Anita Daukšte (lūgums nejaukt ar Neatkarīgās galveno redaktori) valsts augstākajām amatpersonām, iesaistīto institūciju vadībai un žurnālistu organizācijām izsūtījušas vēstules ar lūgumu iejaukties. Latgales reģionā tiekot ierobežota vārda brīvība un vajāti žurnālisti.
Par Hudu un Betmenu
Tiesas apmeklēšana atbildētāja statusā žurnālistu darbā nav nekas neparasts - kāds var būt aizskarts par kritisku viedokli, kāds par rakstā pieļautu kļūdu vai avota sniegtu maldīgu informāciju. Taču mūsdienās demokrātiskās valstīs pret žurnālistiem nav pieņemts vērsties ar krimināllikuma bardzību, jo viņi tikai dara savu darbu, un domstarpības tiek risinātas civiltiesiskā ceļā. Ja kāds jūtas aizskarts, viņš dodas uz tiesu un pierāda žurnālista vainu vai arī nepierāda, kas gadās biežāk. Līdz 2010. gadam Krimināllikumā bija arī pants par Goda aizskaršanu un neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī. Bija pat brīdis, kad vienlaikus pat pret triju Latvijas avīžu galvenajiem redaktoriem sarosinātas krimināllietas. Likumdevējs šo absurdu laboja - 158. pantu izslēdza kā demokrātiskā sabiedrībā nepieņemamu. Tā nu policists, kuru laikraksts Brīvā Daugava nosauca par vietējo Robinu Hudu vēl izvazāja žurnālistus pa tiesām pēc pilnas Kriminālprocesa programmas. Savukārt shēmotājs, kuru Neatkarīgā nosauca par Baltezera Betmenu, varēja vērsties pret laikrakstu tikai civiltiesiskā kārtā. Finālā gan zaudēja abi, taču būtiska atšķirība ir tā, ka pirmajā gadījumā prasību pret žurnālistu uzturēja valsts, un arī sekas varēja būt nesalīdzināmi smagākas. Tagad nekas tāds nav iespējams, tomēr ar piebildi - gandrīz.
Safabricēšanas pants
Krimināllikuma 157. panta 2. daļa Par neslavas celšanu masu saziņas līdzeklī paredz sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Latvijas Žurnālistu savienības priekšsēdētājs Juris Paiders uzskata, ka žurnālistiem no šā panta nevajag baidīties. Personas goda aizskaršana var notikt arī uz patiesas informācijas bāzes, turpretī neslavas celšana ir ļaunprātīga melošana, žurnālistam apzinoties, ka viņš melo. Grūti iedomāties šādu situāciju, un vēl jo vairāk pierādīt ko tādu ir faktiski neiespējami. «Pēc šā panta var safabricēt lietas, taču ne notiesāt žurnālistu,» spriež J. Paiders. Cita lieta, ka žurnālists nav pasargāts no apgrūtinājumiem, kas saistīti ar kriminālprocesu un aizdomās turētā statusu.
Laikraksta Ludzas Zeme žurnāliste Anita Daukšte raksta pamatā par kriminālām tēmām. Savu publikāciju dēļ viņa šobrīd nedrīkst izbraukt no valsts, dzīvesvietas maiņa jāsaskaņo ar procesa virzītāju. Pret viņu ierosinātas vienlaikus divas krimināllietas.
Raksts kā slepkavība
Galvenā redaktore Laima Linuža stāsta, ka lielākais šoks bijis par drošības līdzekļa piemērošanu. Žurnāliste atnāk liecināt, un pēkšņi kaut kas tāds! Acīmredzot arī tiesībsargājošajās iestādēs tomēr saprot, ka pāršauts pār strīpu. Pirms dažām dienām, atbildot uz žurnālistes sūdzību, Rēzeknes tiesas izmeklēšanas tiesnesis uzdeva procesa virzītājam triju dienu laikā grozīt piemēroto drošības līdzekli. Lēmumā gan netiek norādīts, uz kādu, taču atgādināts, ka tam jābūt pamatotam un samērīgam.
Nesamērīgi šķiet arī tas, ka procesa virzītājs ir struktūra, kas strādā ar sevišķi bīstamiem noziegumiem - Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļa. It kā rakstu avīzē, pat ja tas kādu ir aizskāris, varētu salīdzināt, piemēram, ar slepkavību vai izvarošanu.
Aizskartās personas ir divas, katra savā kriminālprocesā. Viena ir prokurore Natālija Groma. Viņas vārds publikācijās saistīts ar kontrabandas tematiku, un viens no žurnālistes izmantotajiem avotiem bija skandalozais Raitis Kononovs. Saruna ar viņu joprojām esot saglabāta diktofonā. Te jāatgādina, ka Kononovs no sēdēšanas cietumā brīvajā laikā ar atklāsmēm par dažādu amatpersonu saistību ar amata noziegumiem nācis klajā daudzkārt un ne tikai Ludzas Zemes slejās. Otra krimināllieta pret Anitu Daukšti ierosināta uz advokātes Veras Lipskas sūdzības pamata. Laikraksts pētījis, ko un par kādu naudu viņa dara Kārsavas domē.
Visi grib mierīgi strādāt
Neiedziļinoties šo publikāciju saturā, Neatkarīgā vēlējās izprast, kādēļ abas, iespējams, cietušās personas, uzskatot, ka ir ļaunprātīgi apmelotas, izvēlējušās pret žurnālisti vērsties tieši kriminālprocesa kārtā, nevis ar civillietu, kā tas mūsdienās pieņemts. Sazināties ar prokurori Natāliju Gromu neizdevās, jo viņa ir atvaļinājumā. Savukārt advokāte Vera Lipska labprāt izklāstīja savus apsvērumus: «Es negribu civillietu, man nevajag atsaukumu, un man pietiek naudas. Es vēlos, lai valsts nodrošina man un citiem advokātiem iespēju mierīgi pildīt savu darbu.»
Taču to pašu vēlas arī žurnālisti. Tāpēc Ludzas Zemes galvenā redaktore Laima Linuža rosina diskusiju par Krimināllikuma 157. panta 2. daļas izslēgšanu, jo tā ļauj vajāt žurnālistus praktiski par jebkuru problēmrakstu. Tā nav nekāda vārda brīvība.