Jauna iekārta māmiņas un bērna drošībai

DROŠĪBAI. Sergejs Gurjanovs un Dainis Gīlis ir gandarīti, ka tagad Ventspils slimnīcas dzemdību nodaļa ir vēl drošāka māmiņām un mazuļiem, jo medicīniskajam personālam palīdz jaunākās paaudzes dzemdību monitorēšanas iekārta STAN © Ojārs Lūsis

Ik gadu Ventspils jeb Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā pieaug jaundzimušo skaits – aizvadītajā gadā 630, bet šī gada septiņos mēnešos jau 352, kas liek domāt, ka saglabāsies tradicionālā tendence – ar katru gadu šajā slimnīcā piedzimst arvien vairāk bērniņu.

Vietējie un iebraucēji

Ventspils slimnīcu par vietu, kur nākt pasaulē mazulim, izvēlas ne tikai ventspilnieki - daudzas dzemdētājas ierodas no Talsiem, Tukuma, Kuldīgas, Liepājas, Rīgas un pat Balviem. Jaunajām māmiņām ļoti nozīmīga ir gan ārstu un vecmāšu profesionalitāte, gan diagnostikas un ārstniecības tehnoloģiju pieejamība, kas garantē medicīniskās aprūpes kvalitāti, gan arī ārstu laipnā un cilvēciskā attieksme. Dzemdību un ginekoloģijas bloka vadītājs Sergejs Gurjanovs savulaik strādājis Balvos, un joprojām ir jaunās māmiņas, kuras uzticas speciālistam un mēro garu ceļu no Balviem uz Ventspili, lai dzemdētu Ventspils slimnīcā. Tāpat dzemdību nodaļas vecmāte Diana Zaļepska ir iemantojusi grūtnieču uzticību, ko apliecina žurnāla Mans Mazais organizētajā konkursā Gada vecmāte iegūtais augstais novērtējums. Slimnīcas galvenais ārsts Dainis Gīlis: «Mēs lepojamies ar saviem cilvēkiem, kas ar savu precīzo darbu, personīgo attieksmi un pieredzi ir ieguvuši cilvēku uzticību. No savas puses slimnīca ar lielu pašvaldības atbalstu dara visu, lai sniegtu komfortablus un drošus apstākļus pacientiem, kā arī radītu mūsdienīgu darba vidi darbiniekiem. Piemēram, mūsu dzemdību nodaļā ir tikai vienvietīgās palātas ar platām gultām, lai vēlmes gadījumā pie mazuļa jau no pirmās dienas varētu klāt būt abi vecāki. Savukārt medicīniskajam personālam palīgā nāk modernas iekārtas.»

Kontrolē bērniņa un mātes stāvokli

Dzemdību process nekad nav paredzams - pat visvieglākajās dzemdībās iespējamas pēkšņas izmaiņas, tāpēc ļoti būtiska ir ne tikai ārsta un vecmātes profesionalitāte un pieredze, bet arī tehnoloģiskās iekārtas, kas objektīvi nosaka bērniņa veselības stāvokli un ļauj personālam izvērtēt un pieņemt pamatotus lēmumus. Šogad ar pašvaldības atbalstu ir iegādāta jaunākās paaudzes dzemdību monitorēšanas iekārta STAN, kas ļauj laikus pamanīt skābekļa trūkumu mazulim un pieņemt lēmumu, kā rīkoties tālāk. Sergejs Gurjanovs skaidro: «Jaunā iekārta ne tikai nosaka jaundzimušā sirds ritmu, bet arī veic jaundzimušajam pilnu kardiogrammu. No vienas puses, šī iekārta mums dod iespēju laikus uzsākt reanimācijas pasākumus, ja tie nepieciešami, bet no otras puses - izvairīties no nevajadzīga ķeizargrieziena, jo nereti subjektīvie novērojumi liecina, ka nepieciešama operatīvā iejaukšanās, bet objektīvi tas nav vajadzīgs un var turpināties dabiskās dzemdības.» Līdz ar STAN iekārtas iegādi Tartu universitātes slimnīcas dzemdību klīnikas vadītājs profesors Fredijs Kirss apmācīja Dzemdību nodaļas personālu rīkoties ar jauno aparatūru un apmācību beigās izsniedza sertifikātus.

Jāatzīmē, ka ķeizargrieziens nepieciešams aptuveni 20% gadījumu no kopējā dzemdību skaita, tāpēc 24 stundas diennaktī gatavībā ir ne tikai nodaļā izvietotā operāciju zāle, bet arī ginekologs neonatologs, anesteziologs, operāciju māsas, pieejama laboratorija un asins dienests.

Atceras par pasaulē nākšanas vietu

Šogad jau piekto reizi brīvdienā, kas vistuvāk starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai 1. jūnijam, Ventspilī norisinājās pasākums Esmu dzimis Ventspilī. Pirms pasākuma vecāki un arī paši slimnīcā dzimušie tiek aicināti iesūtīt fotogrāfijas neatkarīgi no tā, cik ilgs laiks pagājis kopš bērna pasaulē nākšanas dienas. Vislielākā atsaucība ir no mazo bērnu vecākiem, bet šogad savu foto iesūtījis un pasākumā piedalījās arī kāds 18 gadus vecs jaunietis, kurš atceras, ka dzimis šeit - Ventspilī. Galvenais ārsts saka: «Tas ir ļoti jauks un sirsnīgs pasākums, kurā piedalās gan esošie, gan bijušie darbinieki, kā arī bērni un viņu vecāki. Pasākums ir lieliska iespēja vecākiem satikt medicīnisko personālu un pateikties par darbu. Iesūtītās fotogrāfijas pēc pasākuma tiek izvietotas slimnīcas telpās.».



Latvijā

Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore, Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētāja un LTRK padomes locekle Zane Driņķe rīkoja nozares un publiskās pārvaldes pārstāvju nākotnēšanas pēcpusdienu, iedibinot tradīciju pulcēt vienkopus biznesa un publiskās pārvaldes intelektuāļus, dizainēt nākotni. Divu stundu garumā tika meklētas konkrētas atbildes uz tādiem jautājumiem, kā piemēram, kāds ir Latvijas uzņēmumu eksporta potenciāls šobrīd, inovāciju ieviešanu ražošanā, tehnoloģiju un biotehnoloģiju jomās, uz ko Latvijas publiskās pārvaldes nākotnei jau no rītdienas jābūt orientētai, valsts tēls un komunikācija nākotnē.