Ventspils reiss – drošs un draudzīgs

Pašvaldības SIA Ventspils reiss jau vairākus gadus pēc kārtas saņēmusi ne vienu vien izcilu vērtējumu Latvijas mērogā. Izcilība un Ilgtspēja nav pašmērķis, tas ir komandas darba rezultāts, kas pierāda, ka uzņēmuma galvenā vērtība ir cilvēks – darbinieks, pasažieris, sadarbības partneris.

Saruna ar SIA Ventspils reiss valdes priekšsēdētāju Arturu Lieģi.

- Jau četrus gadus pēc kārtas Ventspils reiss apliecinājis, ka ir drošākais pasažieru pārvadātājs Latvijā un ģimenei draudzīgs komersants. Kā tas ir nācis?

- Galvenie priekšnoteikumi šādu vērtējumu iegūšanai ir regulāri atjaunots autobusu parks, kura vecums šobrīd vidēji ir 4,8 gadi, autobusu vadītāju apmācība drošā un ekonomiskā braukšanā un uzņēmuma organizētais autobusu vadītāju profesionālās meistarības konkurss; sabiedriskā transporta pieejamība ģimenēm ar bērniem un atbalsta pasākumi darbiniekiem, piemēram, piemaksas un papildu brīvdienas, iespēja strādāt attālināti un pēc pielāgota grafika. Šogad uzņēmums atbalstīja arī Labklājības ministrijas un Amigo iniciatīvu Darbā bērni, iepazīstinot darbinieku bērnus ar vecāku ikdienas pienākumiem.

- Četrus gadus uzņēmums piedalījies arī Ilgtspējas indeksa noteikšanā, tādējādi pārbaudot savu ieguldījumu piecās būtiskās biznesa darbības jomās. Kādi ir rezultāti?

- Jā, uzņēmums tiek vērtēts pēc šādiem kritērijiem: ilgtermiņa stratēģija, tirgus attiecības, darba vide attiecībā uz personālu, vides aizsardzības politika un sabiedrība - iekļaušanās pilsētas dzīvē. Nu jau divus gadus pēc kārtas - 2015. un 2016. - eksperti piešķīruši uzņēmumam Zelta kategoriju (2013. un 2014. gadā - Sudraba), kas pašlaik ir izcilākais Ventspils reisa sasniegums. Jāatzīmē, ka Ventspils reiss bija vienīgais pasažieru pārvadātāju uzņēmums, kas 2016. gadā ieguva kādu no nominācijām.

- Pirmo reizi Ventspils reisam piešķirta Ventspils pilsētas domes gada atzinība Videi draudzīgs uzņēmums. Par kādiem nopelniem šāda atzinība?

- Uzņēmumam, kura saimnieciskā darbība var ietekmēt apkārtējo vidi un kas pēc būtības veic videi nedraudzīgu uzņēmējdarbību, saņemtā atzinība ir augsts un nozīmīgs novērtējums. Lai nodrošinātu videi draudzīgu saimniekošanu, uzņēmumā regulāri tiek izvērtēti riski, kas var ietekmēt vidi, kā arī izstrādāta vides programma vairākiem gadiem un izvirzīti sasniedzamie mērķi, kas regulāri tiek ne tikai aktualizēti, bet arī izpildīti.

- Pavisam drīz, 2017. gadā pavasarī, Ventspils reiss atzīmēs savu 20. jubileju. Bet uzņēmums taču neradās tukšā vietā - tam noteikti ir priekšgājēji.

- Lai gan nav izdevies īsti precīzi noskaidrot konkrētu datumu, tiek lēsts, ka šogad aprit 70 gadu, kopš Ventspilī dibināts uzņēmums, kas nodrošināja regulārus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Bijušie darbinieki zina stāstīt, ka toreiz, 1946. gadā, tādu īstu autobusu nemaz nebija - pārvadājumiem tika piemērotas kravas automašīnas. Gadiem ejot, mainījās nosaukumi, darbinieki un vadība, bet uzņēmums palika.

1991. gadā to pārveidoja par valsts firmu Ventspils auto. Tajā laikā pašvaldība vērsās pie iedzīvotājiem ar aicinājumu: «Ventspilnieki! Taupīsim gāzi, benzīnu, elektroenerģiju, maizi!» Un degviela, bez kā transports nekust ne no vietas, bija ļoti vērtīga. Jaunajam uzņēmumam ar saimniekošanu kaut kā neveicās, un, lai pilsēta nepaliktu bez sabiedriskā transporta, 1997. gada sākumā pašvaldība izveidoja sabiedrību ar ierobežotu atbildību Ventspils reiss.

- Transporta nozarē strādājošajiem padomju laikos bija savi svētki - Autotransporta darbinieku diena. Vai esat saglabājuši tradīcijas?

- Lai gan šodien tā no kalendāra svītrota, nozarē strādājošie to nav aizmirsuši un atzīmēs jau 40. reizi. Ventspils reiss ir viens no uzņēmumiem, kas daudz darījis, lai šī diena atkal kļūtu par īstiem svētkiem. Uzņēmumā tur godā tradīcijas, un tāpēc jau 10. gadu pēc kārtas tiek organizēts autobusu vadītāju profesionālās meistarības konkurss, kura ideja aizgūta no senākiem laikiem. Izrādās, ka tādas lietas cilvēkiem patika ne tikai pagātnē, tās interesē un tiek novērtētas arī šodien. Atzinīgi vārdi par konkursa organizēšanu dzirdēti gan no kolēģiem, kas brauc pieredzes apmaiņā, gan ekspertiem, kas vērtējuši uzņēmuma darbu, gan no darbiniekiem, jo sacensību gars šoferiem, kas ikdienā zina, ko nozīmē ātrums, precizitāte un reakcija īstajā laikā un vietā, nav svešs.

Vizītkarte

Jānis Smolenskis - darbs kā nebeidzama spēle, kurā nav atkārtošanās

• autovadītāja stāžs - 30 gadu

• uzņēmumā strādā 11 gadu

• uzņēmumā nobraucis pusmiljonu km

• 2013. gadā par labu darbu apbalvots ar LPPA Atzinības rakstu

• profesionālās meistarības konkursa deviņkārtējs čempions dažādās kategorijās

• viens no ātrākajiem CSDD testa veicējiem - cilvēks - dators

• patīk pārliecība - es zinu, es protu, es varu

Jānis autobusu vadītāju profesionālās meistarības konkursu uztver kā daļu no darba pienākumiem. Lai gan pirmoreiz piedalījies ļoti negribīgi, ar laiku secinājis, ka tas ir labs pārbaudījums sev pašam, jo gan konkursā, gan ikdienā ik mirkli jābūt modram un līdzsvarotam. Reizēm palīdz armijas rūdījums, kas Jānim gana ilgs - bez obligātā dienesta armijā, kur viņš, kā pats saka, bija šoferis no matu galiņiem līdz papēžiem,18 gadi aizvadīti robežsardzē - tur gan darbs vairāk bijis saistīts ar lūkošanos elektronisko ierīču monitoros un patstāvīgu un ātru lēmumu pieņemšanu (tas gan noderot arī pie stūres), tāpēc labprāt izvēlējies papildu darbu ar cilvēkiem.

Nesen Jānis aizdomājies par to, kāpēc ir šoferis. Saknes tam meklējamas dziļos Latgales laukos, kur tēvs bijis kolhoza traktorists un ieaudzinājis ne tikai mīlestību pret tehniku, bet palīdzējis dēlam jau pēc 6. klases tikt pie pirmā darba - ar traktoru vest uz ganībām ūdeni. Protams, darbs bija neoficiāls, bet par algu iegādāts pirmais transportlīdzeklis - velosipēds. Tālāk jau sekoja motocikls, un pēc tam arī piepildījās lauku zēna sapnis - tikt ārā no traktora pie auto stūres.

Par savu šodienu Jānis saka, ka «darbs saplūst ar dzīvi». Pilsēta nav liela, un, ik dienu braucot pa vienu un to pašu maršrutu, autobusa vadītājs iepazīst savus pasažierus, viņu ieradumus un vajadzības, ar dažiem jau pat uz ielas ārpus darba laika sveicinās. Laika gaitā var redzēt, kā cilvēki mainās - bērni izaug, pieaugušie - noveco.

Uz jautājumu, vai nav garlaicīgi gadu no gada katru darba dienu neskaitāmas reizes riņķot pa vienu un to pašu maršrutu, Jānis atbild:

«Darbs ir kā nebeidzama spēle. Neviens aplis, ko veicu, izbraucot maršrutu, nav vienāds ar iepriekšējo, katrā ir kaut kas atšķirīgs; jo dzīve ir kā skola, kurā ik brīdi jāmācās kas jauns.»

Kaspars Vēzis - autobusa stūri brīvajā laikā labprāt maina pret dārzu

• autovadītāja stāžs - 20 gadu

• uzņēmumā strādā 10 gadu

• uzņēmumā nobraucis pusmiljonu km

• 2014. gada ienesīgākais autobusu vadītājs

• 2015. gadā saņēmis pateicību par labu darbu uzņēmumā

• teorija patīk labāk nekā prakse

• rīta cilvēks

Kaspars saka, ka pirmās reizes, startējot konkursā, juties ļoti nedrošs un uztraucies, baidījies kļūdīties. Ar laiku attieksme mainījusies, lai gan uztraukums saglabājas. Tā kā Kaspars pēc rakstura ir mierīgs un nosvērts, viņam labāk patīk tā konkursa daļa, kurā jākārto CSDD teorijas tests, jo tur var apdomāties un nav jāpaļaujas mirkļa emocijām. Šobrīd noteicošā tomēr ir vēlme pacīnīties, sajust azartu un sportisko garu, kas ļauj sevi apliecināt. Kaspars atzīst, ka tikai dalība konkursā nodrošināja viņam iespēju augt, tas ir, kļūt par autobusu vadītāju, ko uzņēmumā uzskata par universālu. Iesākumā viņš braucis tikai ar mazajiem autobusiem, pēc tam, sasniedzot labus rezultātus gan ikdienas darbā, gan profesionālās meistarības konkursā, nozīmēts strādāt pilsētas lielo autobusu brigādē un pašlaik apkalpo arī starppilsētu maršrutus. Laikam jau ir tā, ka lielākā daļa no tiem, kas ikdienā vada kādu transporta līdzekli, pirmo reizi to darījuši jau bērnībā. Deviņu gadu vecumā Kaspars sācis nopietni trenēties riteņbraukšanā, bet vēlāk bez tiesībām braukājis ar tēva motociklu. Pasažierus sācis vadāt drīz vien pēc tiesību iegūšanas 21 gada vecumā.

Uz Ventspils reisu Kaspars atnāca no Kuldīgas. Tā kā Kaspara lielākā vērtībā ir bērni - dēls un meitiņa, viņam ir svarīgi stabili ienākumi un sociālās garantijas, ko piedāvā pašvaldības SIA Ventspils reiss. Viņš atzīst, ka iesākumā bijis ļoti grūti, jo nav pazinis pilsētu, bet palīdzējis mierīgais raksturs un līdzsvarotība. Viņu nebaida arī darbs maiņās, tomēr, būdams rīta cilvēks, ir apmierinātāks, ja pie stūres jāsēžas pirmajā dienas pusē.

Brīvajos brīžos viņš kopā ar ģimeni vislabprātāk uzturas vasarnīcā un darbojas dārzā. Tā ir atpūta ne tikai no ikdienas darba rutīnas, bet arī prātam un dvēselei.

Uz jautājumu par to, kas sniedz lielāko gandarījumu dzīvē, Kaspars atbild bez īpašas vilcināšanās: «Lielākais gandarījums ir tas, ka bērni lepojas ar manu profesiju - būt autobusa vadītājam mūsu ģimenē ir prestiži.».