Par 2016. gada aktualitātēm Ventspils brīvostā Neatkarīgajai stāsta ostas pārvaldnieks Imants Sarmulis.
- Ir Latvijas ostu attīstības programma, kas sastāv no ostu attīstības programmām, - atgādina I. Sarmulis. - Ventspils brīvostas attīstībai ir noteikti trīs mērķi. Pirmais - saglabāt to, kas ir. Šim mērķim kalpo ostas modernizācija un zemas ostas nodevas. To spēj nodrošināt brīvostas pārvalde, bet pārējais jau ir ostas un arī dzelzceļa uzņēmumu ziņā. Par kravu apgrozījuma pieaugumu pašlaik nevar būt ne runas. Ar to jau bija jārēķinās, zinot par Krievijas ostu attīstības plāniem. Ceram saglabāt zināmu apjomu Krievijas kravu, kuras Ventspilī dominē. Tāpat arī par nākotni grūti iedomāties, kādas kravas spētu aizstāt Krievijas kravas. Mēs, protams, cīnāmies par Ķīnas kravām, tas ir jādara, un visi to dara. Mēs tiekamies ar dažādām delegācijām un stāstām, cik Ventspils osta ir laba, - un osta arī ir laba, bet ķīniešiem šī lieta ir izpētes stadijā, nekādi lēmumi nav pieņemti.
- Avīzēs ir parasts ostu darbu vienkāršot līdz apgrozījumam miljonos tonnu.
- Kravu apgrozījums Ventspilī nevar būt atrauts no tā, kas notiek pasaulē. Autobraucējus ļoti iepriecinošā degvielas cenu pazemināšanās nozīmē to, ka pieprasījums pēc naftas produktiem pasaulē samazinās, kas atspoguļojas arī Ventspils ostas pārskatos. Ventspils ostā gada vidū bija pārkrauti desmit miljoni tonnu kravu, un esošā informācija ļauj rēķināties ar divdesmit miljoniem visa gada laikā.
- Tad varam lūkoties abu pārējo ostai noteikto mērķi virzienā.
- Otrais mērķis ir jaunu termināļu būvniecība, esošo termināļu jaudas palielināšana un viss, kas ap to grozās. Pēdējie jaunumi šajā virzienā ir 12. piestātnes nodošana ekspluatācijā, viens kuģis no tās jau atgājis. Termināļa nosaukums ir Eiro Home, un tas domāts čuguna kravām. Terminālis un līdz ar to arī brīvostas pārvalde cer uz vēl cita veida kravu piesaistīšanu. Otrs būtisks jaunums ir gandrīz desmit gadus tukšā nostāvējušā sulu termināļa iedarbināšana, pārprofilējot to tā, lai varētu pārkraut palmu eļļu un melasi. Tagad jau ir pārliecība, ka šo kravu kustība tiešām sāksies. Tiek palielināta graudu termināļa jauda.
- Esam nonākuši pie brīvostas trešā mērķa.
- Tā ir rūpniecības attīstība. Viss nāk ar milzīgu darbu un lielu piespiešanos, bet nāk. Ventspils domes un brīvostas kopējā politika rūpniecības attīstībai sākās ap 2000. gadu, un rezultātā kopš tā laika rūpniecības apjoms ir pieaudzis 20 reižu. Ventspils ir rūpnieciski augsti attīstīta pilsēta, rūpniecības produkcijas apjoma ziņā mēs pārspējam Jelgavu ar pusotru reizi lielāku iedzīvotāju skaitu. Taču tas nenozīmē, ka mēs esam apmierinājušies ar to, kas sasniegts pašlaik. Gluži pretēji, mums ir investori, kas pieteikušies nomāt telpas brīvostas teritorijā. Vārdā viņus nesaukšu, pirms viņi paši nav gatavi nākt klajā ar paziņojumiem par darbības uzsākšanu. Procesā ir vairāki projekti, kas virzās kurš ātrāk, kurš lēnāk, bet jauni uzņēmumi Ventspilī būs. Mēs esam ieguvuši labu reputāciju, ka Latvijas mērogā tieši Ventspilī ir vispievilcīgākā investīciju vide. Pirmām kārtām tā ir pašvaldības attieksme. Jau kopš 2010. gada rūpniecībā Ventspilī strādā vairāk cilvēku nekā ostā. Tas ir rezultāts mūsu stratēģiskajam lēmumam, un mēs par to priecājamies, bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka ostas attīstība būtu palikusi novārtā.
- Pirms dažiem gadiem pa valdības iestādēm un avīzēm klīda it kā Pasaules bankas ekspertu ieteikums, ka vajagot nodalīt brīvostas no ekonomiskajām brīvzonām, ka vienas valdes un pārvaldnieka vietā vajagot divas valdes un pārvaldniekus, ka tad nu gan sākšoties attīstība.
- Tika sarunātas daudzas muļķības ar mērķi pārtaisīt Latvijas brīvostu pārvaldes par privātiem uzņēmumiem publisku akciju sabiedrību formā. Mums nācās daudz ko skaidrot, līdz no ārzemēs atsūtītās prasības vietējie izpildītāji beidzot saprata, ka no viņu darbošanās neko neiegūs ne tikai sabiedrība, bet arī viņi paši. Ar to šis stāsts beidzās. Rūpniecības attīstība Ventspilī būtu daudz vājāka, ja Ventspilī nebūtu ostas ar prāmju satiksmi, kas vajadzīga tieši rūpniecībai. Osta un rūpniecība nav nekādā ziņā atraujamas viena no otras.
- Tieši tas pats jāsaka par ostu un pilsētu kā tūrisma centru.
- Tūristu piesaistīšanai galveno izdara pilsētas dome, bet brīvosta piedalās ostas reklamēšanas pasākumos un nodrošina iespēju interesentiem pa pieņemamu cenu aplūkot ostu 40 minūšu braucienā ar kuģīti Hercogs Jēkabs. Tas ir ļoti pieprasīts pasākums, gadā to izmanto pēc skaita vairāk cilvēku nekā dzīvo Ventspilī. Tādā veidā cilvēki uzzina, kāda vispār izskatās mūsdienīga osta un piestātnes, mūsdienīga ostas tehnika. Šādā ziņā Ventspils osta ir perfekta. Šobrīd Ventspilī nav neviena termināļa, kam kaut kā pietrūktu darbam un kravu apgrozījuma palielināšanai. Problēma ir vienīgi tā, ka osta atrodas pašā pilsētas vidū, jo pilsēta ir izveidojusies ap ostu. Tādā situācijā jārūpējas, lai pārkraušanas tehnoloģijas nodrošinātu pieņemamu dzīves kvalitāti pilsētniekiem. Tieši tagad saskaņošanas stadijā atrodas brīvostas noteikumu papildinājumi, kas skar vides un cilvēku dzīves apstākļu aizsardzību. Noteikumu projekts tika rakstīts, pamatojoties uz pētījumu, kurā iesaistījām labākos Latvijas un ārzemju pētniekus. Jau 2018. gadā visiem termināļiem Ventspilī, kuros krauj šķidrās kravas, būs jālieto tvaiku savākšanas ierīces. Tās samazina atmosfērā izplūdušo degvielas tvaiku daudzumu vismaz desmitkārt.
- Tā ir Ventspils iniciatīva vai sekošana Eiropas Savienības prasībām?
- Tīri pilsētas domes un brīvostas izšķiršanās beidzot atrisināt jautājumu.
- Vai ostas uzņēmēji nežēlojas, ka pašvaldība tiem uzkrauj milzīgas izmaksas?
- Tam nebūtu pamata. Tvaiku savākšanas tehnoloģijas pašreiz vairs nemaksā ļoti dārgi, bet samērīgi ar iegūto efektu, tajā skaitā ar to degvielas daudzumu, kas neizkūp gaisā un paliek uzņēmumu rīcībā.
- ES 2014.-2020. gada plānošanas periodā sola finansiāli atbalstīt Latvijas ostu attīstību un tajā pašā laikā ļoti dziļi iejaukties ostu darbībā. Cik tālu šī finansēšana un regulēšana nonākusi attiecībā uz Ventspils ostu?
- Jā, attīstībai nauda ir piešķirta. Šīs investīcijas Ventspilī kopā ar mūsu līdzfinansējumu būs 30 miljoni eiro. Investīciju programmu realizēsim turpmāko sešu gadu laikā. Programma paredz hidrobūvju remontus un pievedceļu veidošanu ostu un industriālajām zonām. Visi objekti ir izvēlēti un darbu tāmes aprēķinātas. Strādājam pie konkursu izsludināšanas. Darbu finansēšana būs iespējama, sākot ar šā gada decembri.
- Par ostu regulēšanas mēģinājumiem jums bija ļoti daudz ko teikt Neatkarīgajai šā gada 2. maijā. Vai tagad šie mēģinājumi ir pavirzījušies tālāk, vai ir konkretizējušies?
- ES regula top lielo kuģniecību interesēs pretēji ostu interesēm. Tur paredzēta sistēma, kādā kuģniecības drīkstēs apstrīdēt gan ostu, gan privāto ostu uzņēmumu tarifus, bet no ostu puses neviens nedrīkstēs prasīt datus no kuģniecībām. Brīvā tirgus kropļošanai nevar izdomāt neko vairāk par šādu regulu. Brīvais tirgus tieši tagad ir, kad kuģu un kravu īpašnieki var izvēlēties starp savstarpēji konkurējošām ostām. Latvija ir ostu valsts, kuras tautsaimniecība iegūst līdz 14 eiro par katru kravu tonnu, kas iziet cauri Latvijai. Eiroparlamenta deputātu vairākums par regulas rakstīšanu nobalsoja. Trīs valstu - Lielbritānijas, Spānijas un Polijas - deputāti balsoja pret pilnā sastāvā. Tagad redzam, ka pārmērīgs ES diktāts novedis Lielbritāniju līdz tautas nobalsošanai par izstāšanos no ES. Protams, tieši Ostu regula nebija galvenā, kas satrauca cilvēkus, taču arī tā bija viens no akmeņiem, kuri nosvēra balsis par labu balsojumam pret ES.
- Visi visu saprot, bet rīkojas tā, it kā neko nesaprastu.
- Pie lēmuma par regulas rakstīšanu klāt stāvēja kādreizējais ES transporta komisārs Sīms Kallass. Viņa pamatojums regulai bija tāds, ka ostām pietrūkstot jaudu kravu apstrādei, tāpēc Eiropas Komisijai vajagot iejaukties šo jaudu izmantošanā. Vai tiešām EK nezināja, cik daudz brīvu jaudu ir visās Baltijas valstu ostās un kā tās konkurē savā starpā? Var jau būt, ka kādā ES valstu ostā jaudu trūkst, bet tad ar to arī nodarbojieties, nepiniet tur iekšā Baltijas jūras ostas! Tomēr Latvijas deputāti Eiroparlamentā vairākumā balsoja par regulas pieņemšanu. Tagad regula ir starpvalstu saskaņošanas stadijā. Valstis var izteikt savus viedokļus, Latvija to arī dara un piedāvā savus formulējumus regulas galīgajam tekstam. Mūs Briselē uzklausa un kaut ko pieraksta, gatavo tekstu Eiroparlamenta galīgajam balsojumam, bet tagad ES daudz kas notiek, galīgie termiņi šim procesam nav paredzami.
- Kā jūs rezumētu Ventspils brīvostas mērķus neatkarīgi no tā, no izdomā Rīgā, atraksta no Briseles un kas notiek visā plašajā pasaulē, kur dzīvo cauri Ventspilij ejošo kravu nosūtītāji vai saņēmēji?
- Pats galvenais ir radīt darba vietas! Tikai strādājošs cilvēks var uzturēt sevi un, maksājot nodokļus, arī citus, par kuriem atbildību uzņēmusies valsts. Nav svarīgi, vai cilvēks dzīvo tieši Ventspilī vai reģionā, kurā 100 tūkstoši cilvēku var izmantot Ventspili par darba vietu. Pilsēta ir ļoti pievilcīga, lai uz to pārceltos dzīvot pastāvīgi. Tas ir galvenais, ka pilsēta domāta cilvēkiem, nevis tam, ka pilsētas vārdu nesoša osta varēs nosaukt miljonus tonnu pārkrautu kravu. Kāpēc tās kravas būtu vajadzīgas, ja cilvēkiem no tām nebūtu labuma? Katrai darbībai ir jābūt kādai jēgai, un šī jēga ir labi dzīves apstākļi ventspilniekiem un līdz ar to arī Latvijas iedzīvotājiem.