Ventspils pilsētas centralizētās siltuma apgādes sistēmas rekonstrukcija ir gandrīz pabeigta – pēdējo gadu laikā ir praktiski no jauna uzbūvētas gan lielās katlumājas, gan renovētas siltumtrases, kas dod iespēju samazināt siltuma zudumus trasēs un ekonomēt kurināmo, kā arī siltuma tarifi vairs nav atkarīgi no politiskiem lēmumiem, jo pamatā kā kurināmais tiek izmantoti atjaunojamie vietējie resursi – šķelda.
Saruna ar SIA Ventspils siltums valdes priekšsēdētāju Arni Uzari.
- Kā jūs raksturotu esošo situāciju Ventspils centralizētajā siltuma apgādes sistēmā?
- Pēdējos gados ir paveikts milzīgs darba apjoms un ieguldītas lielas investīcijas katlumāju rekonstrukcijā, kas mums dod iespēju droši skatīties nākotnē un nebūt pakļautiem pēkšņiem fosilo energoresursu cenu kāpumiem. Tāpēc varu teikt, ka sistēma kopumā ir sakārtota un strādā. Tas varbūt dažiem šķitīs dīvaini, ka uzsveru tieši to faktu, ka sistēma strādā, nav taču noslēpums, ka daudzviet dažādos projektos tiek investēti milzīgi līdzekļi, bet rezultāta nav. Mūsu gadījumā visi ieguldījumi ir sevi attaisnojuši - mērķi ir sasniegti.
- Kādi tad ir tie reālie ieguvumi un sasniegtie mērķi?
- Nemaz ne tik sen, vēl 2012. gadā Ventspilī kā kurināmo izmantoja mazutu. Gadā par kurināmo pilsēta tērēja 5,5 miljonus latu jeb 7,8 miljonus eiro. Šobrīd par kurināmo tērējam 2,5 miljonus eiro. Līdz ar to būtiski ir samazinājusies tā tarifa daļa, ko veidoja kurināmā izmaksas - senāk tie bija 71% no kopējā tarifa, tagad vairs tikai 34%. Atzīmēšu, ka SIA Ventspils siltums septembrī gatavojas Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram iesniegt jauno tarifu plānu, kurā kurināmā procentuālais īpatsvars ir vēl mazāks, kā arī kopējais tarifs par dažiem procentiem zemāks par esošo. Ņemot vērā izskatīšanas un ieviešanas laiku, pazemināto tarifu plānojam piemērot, sākot no 2017. gada februāra.
Iepriekšējo reizi tarifu samazinājām apmēram pirms gada. Kopumā kopš 2013. gada, kad notika pirmais tarifu samazinājums, līdz šim siltuma izmaksas ir samazinātas par 8%.
Manuprāt, pats lielākais ieguvums ir stabilitāte - vietējā kurināmā cena nav pakļauta politiskiem ārvalstu lēmumiem, tātad mūsu klienti var ilgtermiņā rēķināties ar prognozējamām siltuma izmaksām.
- Ventspils kā kurināmo izmanto šķeldu, bet šobrīd vinnētājas ir tās pilsētas, kur pieejama dabasgāze, kuras cena patlaban ir zema.
- Jā, to uzskatāmi var redzēt kopējos datos par tarifiem dažādās pilsētās. Taču es gribu uzsvērt ļoti būtisku niansi - gāzes cena nav pastāvīga, to ietekmē ne tikai tirgus, bet arī dažādu valstu politiskie lēmumi. Protams, sinerģijā ar fosilā kurināmā straujo cenu kritumu kritušās ir arī biokurināmā cenas, bet ne tik daudz, lai varētu būtiski samazināt tarifu. Ventspils tarifa samazinājumu ir ieguvusi, ieguldot lielas investīcijas un darbu.
Mūsu pusē ir vēl viens arguments - Ventspils 90% no kopējā siltuma daudzuma saražo, izmantojot šķeldu - tātad atjaunojamos resursus. Līdz ar to mēs esam ļoti zaļa pilsēta. Rietumvalstīs par zaļām tiek uzskatītas tās pilsētas, kur no atjaunojamajiem resursiem iegūst ap 30% siltuma.
Mēs sildām Latvijas ekonomiku, jo nav nepieciešams fosilo energoresursu imports - kurināmais izaug tepat mūsu reģionā. Nauda paliek tepat Latvijā, faktiski mūsu reģionā. Atzīmēšu, ka no Latvijas katru dienu aizplūst 17,3 miljoni eiro, kas tiek samaksāti par fosilajiem energoresursiem. Savukārt kurināmās koksnes eksports dienā veido tikai 3,1 miljonu eiro. Manuprāt, šie skaitļi ir gana lieli un valstiskā līmenī apsverami un apspriežami.
- Arī šķelda var būt dažāda - kā jūs kontrolējat piegādātā kurināmā kvalitāti?
- Jau iepirkuma noteikumos ir ieliktas visai striktas kvalitātes prasības, kas attiecas gan uz frakciju lielumu, gan piemaisījumiem, gan mitrumu un vēl virkni kritēriju. Regulāri tiek ņemti piegādātās šķeldas paraugi, ko pārbaudām attiecīgās laboratorijās, kā arī tīri vizuāli apsekota kurināmā kvalitāte. Reizēm gadās, ka kvalitāte neatbilst mūsu prasībām, tad attiecīgi risinām jautājumu ar piegādātāju. Visbiežāk problēmas ar kvalitāti ir ziemā, bet kopumā mēs ar sadarbības partneru darbu esam apmierināti.
- Ventspils siltums ir saņēmis pašvaldības atzinību kā videi draudzīgs uzņēmums. Par ko īsti ir šī balva?
- Jā, izvērtējot gan morālos, gan fiziskos ieguldījumus vides saglabāšanā, Ventspils pašvaldība mūsu uzņēmuma darbībā saskatīja ļoti labus panākumus visā, kas saistās ar vides tīrību un ilgtspēju. Balvā atainota Staldzenes stāvkrasta priede, kas simbolizē jūru, vēju, tīru un sakārtotu vidi, kurā cilvēks var justies droši un stabili.
Faktiski mēs tiešām daudz esam izdarījuši, lai saudzētu mūsu pilsētu un dabu - pāriešana uz atjaunojamo resursu izmantošanu ir tikai viens no redzamākajiem soļiem, vienlaikus esam uzstādījuši arī dūmgāzu kondensatoru, kas, nepalielinot kurināmā daudzumu, dod iespēju palielināt iegūtā siltuma apjomu par 18%. Tātad par 18% mazāk ir nepieciešams kurināmais, un tieši par tikpat samazinās arī izmešu apjoms atmosfērā. Faktiski sanāk, ka ar to apjomu, ko ar dūmgāzu kondensatoru esam ieekonomējuši, var apkurināt kādu Latvijas mazpilsētiņu.
- Daudzviet siltumtrašu sliktais tehniskais stāvoklis ir viens no klupšanas akmeņiem - katlumājas ir rekonstruētas un strādā labi, bet nepiedodami lieli ir siltuma zudumi trasēs. Kā ir Ventspilī?
- Siltumtrašu nomaiņa uz rūpnieciski izolētām caurulēm Ventspilī sākās jau deviņdesmitajos gados, un līdz šim praktiski visas - 99,6% trašu - ir renovētas. Protams, ka divdesmit gadu laikā ir mainījušās tehnoloģijas un tagad ir pieejamas caurules ar vēl augstāku siltuma noturību. Esošā situācija Ventspilī ir ļoti laba - relatīvie siltuma zudumi trasēs ir 11%, kas ir mazāk par vidējiem zudumiem Latvijā.
Salīdzinot ar 2012. gadu, siltuma zudumi samazinājušies par 16 000 megavatstundām, kas nozīmē, ka gadā uz siltuma zudumu samazinājuma rēķina ir ietaupīti ap 100 tūkstošiem eiro. Atzīmēšu, ka tarifs nav nekas mistisks un nesaprotams - tarifu veido kurināmā izmaksas, ieguldītās investīcijas, darba algas, siltuma zudumi un vēl virkne komponenšu. Ja kaut vai pa druskai tiek samazināts vai palielināts kādas komponentes lielums, tas atstāj iespaidu uz tarifu. Atzīmēšu, ka tarifu pārskatīt ir pamatojums tad, ja ražošanas un piegādes izmaksas samazinās par 5%. Ventspilī ir bijis arī tā, ka tarifu samazina arī tad, ja nav sasniegti šie robežkritēriji, jo mēs uzskatām, ka mūsu gala patērētājam katrs procents ir svarīgs jau tagad.
- Mēs esam pieraduši domāt, ka Ventspilī vienmēr tiek izmantotas jaunākās pieejamās tehnoloģijas. Vai varat apstiprināt šo viedokli?
- Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, jo tehnoloģijas strauji mainās un tas, kas šodien ir inovācija, rīt jau var nebūt pats labākais, kas ir izgudrots. Inovāciju ieviešana nevar būt pašmērķis. Domājot par jauniem projektiem un izmantojamajām tehnoloģijām, vienmēr ir jāizvērtē to cenu atbilstība gadāmajai atdevei. Pirms jebkura projekta realizācijas mēs braucam pieredzes apmaiņā uz citiem Latvijas vai kaimiņvalstu uzņēmumiem un iepazīstam tehnoloģijas dzīvē. Tikai konkrēti iepazīstot vienu vai otru tehnoloģiju, mēs redzam patieso ainu un uzzinām, ar ko rēķināties nākotnē. Mēs nevaram atļauties eksperimentēt ar mūsu klientu naudu, jo beigu beigās kādam par to visu vajadzēs samaksāt. Līdz šim mums izdevies pareizi izvērtēt visus iespējamos riskus un potenciālos ieguvumus, jo uzstādītās iekārtas sevi pilnībā attaisno.
- Vai var teikt, ka Ventspils siltumapgādes sistēma ir pilnīgā kārtībā un jaunas investīcijas tajā nav nepieciešamas?
- Apstāties nedrīkst, jo tad tas ir solis atpakaļ. Tuvākajā laikā arī Ventas labā krasta katlumājā ieplānots uzstādīt dūmgāzu kondensatoru, kas Ventas kreisā krasta katlumājā ir pierādījis savu efektivitāti. Domājam, ka šogad darbs pie tā tiks uzsākts un jau nākamgad pabeigts.
Sākam pētīt arī saules enerģijas izmantošanas iespējas, jo arī šajā jomā tehnoloģijas strauji attīstās - kļūst lētākas un efektīvākas. Latvijā ir vairāki pozitīvi piemēri saules enerģijas izmantošanai atsevišķos objektos, tāpēc arī mēs skatāmies, vērtējam, rēķinām, bet pagaidām konkrētu projektu vēl nav.
Tagad ir sasniegts tas līmenis, kad milzīgu ekonomiju ar vienu vai citu projektu nav iespējams iegūt - tagad ir sācies skrupulozās vērtēšanas laiks, lai kaut vai pa druskai samazinātu izmaksas ikvienā no tarifu veidojošajām komponentēm. Ja pa mazumam tas izdosies vairākās izmaksu sadaļās, tad varam cerēt uz pozitīvu ietekmi arī kopējā tarifā.