Kopš 2015. gada 1. septembra, lai radītu vislabākos apstākļus talantīgākajiem Latvijas jaunajiem sportistiem, kuri varētu pretendēt uz augstām vietām visaugstākā līmeņa sacensībās, divos olimpiskajos centros – Ventspilī un Valmierā – sākusi darbu Izglītības un zinātnes ministrijas un Ventspils pašvaldības atbalstīta augstas klases sportistu sagatavošanas centru pilotprogramma.
Ventspils šajā programmā iekļaujas ar sportistu sagatavošanu šorttrekā, vieglatlētikā un svarcelšanā. Olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis skaidro: «Šī pilotprogramma ir vairāk nekā valsts un pašvaldības finansējuma piešķiršana sportistiem. Tās būtība ir radīt konkrētu sporta veida centrus, kuros strādātu labākie treneri, būtu nodrošināta laba materiāli tehniskā bāze un labi sadzīves apstākļi. Kā jau teicu, pagaidām tā ir pilotprogramma, kuras ieguvumus vērtēs pēc diviem pilniem nostrādātiem gadiem - vērtēsim, kā auguši programmā iekļauto sportistu rezultāti un reitingi. Ja pilotprogramma sevi attaisnos, tad līdzīgus centrus varēs veidot visos Latvijas olimpiskajos centros, ņemot vērā konkrētās vietas sportiskās tradīcijas un labu treneru piesaisti. Uzskatu, ka ļoti daudz atkarīgs ne tikai no sportista motivācijas, talanta un darbspējām, bet galvenokārt no trenera. Saprotams, ka tik mazā valstī kā Latvija nav desmitiem visaugstākās raudzes treneru olimpiskajos sporta veidos, tāpēc ir svarīgi vienā vietā koncentrēt gan labākos trenerus, gan perspektīvākos jaunos sportistus. Tas dod iespēju pilnvērtīgi izmantot ne tikai finanšu, bet arī cilvēku resursus.»
Viens no sporta veidiem, ar ko jau daudzus gadus var lepoties Ventspils, ir svarcelšana. Tradīcija aizsākās ar Viktora Ščerbatiha un viņa trenera Eduarda Andruškēviča izvēli dzīvot un strādāt Ventspilī, kur treniņu procesiem un sacensībām tika nodrošināta mūsdienīga svarcelšanas zāle, finansiālais pašvaldības atbalsts un dzīvesvieta treneriem. Tagad gan Andruškēvičs, gan Ščerbatihs, kas viennozīmīgi uzskatāmi par Latvijas svarcelšanas guru, trenē jauno svarcēlāju paaudzi - izcilus panākumus jau guvuši viņu audzēkņi Artūrs Plēsnieks un Rebeka Koha, kuri iekļauti arī Latvijas komandas sastāvā Rio notiekošajās olimpiskajās spēlēs.
*
Latvijas olimpiādē ventspilniekiem otrā vieta
Latvijas olimpiādē, kas no 1. līdz 3. jūlijam norisinājās Valmierā, Ventspils sportistu komanda ieguva 2. vietu. Pirmo vietu izcīnīja Rīgas komanda. Olimpiādē kopumā piedalījās 4724 dalībnieki no 94 pašvaldībām. Ventspili pārstāvēja 134 sportisti 14 sporta veidos.
Komentējot Latvijas olimpiādes komandu vērtējumā iegūto otro vietu, olimpiskā centra Ventspils valdes priekšsēdētājs Uldis Boitmanis saka: «Būtībā mēs ļoti lepojamies ar ventspilnieku sasniegumiem, jo esam apsteiguši tādas lielas pilsētas kā Jūrmala, Daugavpils, Liepāja, Valmiera un Jelgava. Rīgu apsteigt būtu ļoti grūti - tā ir mūsu valsts galvaspilsēta ar lielu iedzīvotāju skaitu un sapulcinātiem labiem sportistiem, kuri spēj pārstāvēt pilsētu visos olimpiādē iekļautajos sporta veidos.» Komandu vērtējums tika noteikts, ņemot vērā izcīnīto zelta medaļu skaitu. Kopumā ventspilnieki izcīnīja 70 medaļas, tajā skaitā 35 zelta, 17 sudraba un 18 bronzas.
Ventspilnieki lepojas ar perspektīvā vingrotāja Riharda Trama šajā olimpiādē izcīnītām 7 medaļām. «Apzinoties, ka Ventspils treneris jaunajam sportistam ir iemācījis visu, ko zina pats, šī puiša treniņu nodrošināšanai piesaistījām olimpisko čempionu Igoru Vihrovu. Rezultāts runā pats par sevi. Savukārt mūsu kārtslēcējus trenēja Igors Izotovs, kura vārds neprasa komentārus. Arī šajā gadījumā rezultāti ir lieliski - viss meiteņu goda pjedestāls pienācās ventspilniecēm, arī Mareks Ārents izcīnīja zeltu.»
*
Uz olimpiādi Rio dosies 10 Ventspils atbalstīti sportisti
Šogad vasaras olimpiskajās spēlēs, kas no 5. līdz 21. augustam norisināsies Riodežaneiro, Latviju pārstāvēs 34 sportisti.
No kopējā komandas skaita desmit sportistiem atbildīgajam startam sagatavoties palīdzējusi Ventspils pilsēta. Faktiski viņi ir ventspilnieki, jo visās sacensībās godam nes Ventspils pilsētas vārdu.
No Ventspils olimpiskajās spēlēs startēs svarcēlāji Artūrs Plēsnieks un Rebeka Koha, treneris Eduards Andruškēvičs, šķēpmetējas Madara Palameika un Sinta Ozoliņa, treneris Gints Palameiks, šķēpmetējs Rolands Štrobinders, treneris Mārcis Štrobinders, maratonists Valērijs Žolnerovičs, treneris Aleksandrs Prokopčuks, soļotājs Arnis Rumbenieks, treneris Aivars Rumbenieks, kārtslēcējs Mareks Ārensts, treneris Igors Izotovs, kanoe airētājs Dagnis Iļjins, treneris Ojārs Burkovskis, kā arī peldētāja Aļona Ribakova, treneris Germans Jakubovskis.
Augstas klases sportistu sagatavošanas programmas dalībniekiem, kuri piedalīsies Riodežaneiro Olimpiskajās spēlēs, Ventspils pašvaldība nodrošinājusi finansējumu EUR 50 500 apmērā.
«Es nesaukšu vārdus, bet domāju, ka vairāku sportistu sagatavotības līmenis atbilst olimpisko spēļu goda pjedestālam, bet sportā sava daļa ir arī veiksmei. Gribu uzsvērt, ka pilnīgi visi sportisti, kuri ir iekļuvuši olimpiskās komandas sastāvā, ir to godam nopelnījuši - viņi ir smagi strādājuši, cīnījušies un ļoti vēlējušies būt labākie no labākajiem. Tādēļ es neatzīstu tādus izteikumus kā «olimpiskais tūrisms» un manī izraisa sašutumu reizēm sabiedrībā dzirdamie nosodošie komentāri par tiem sportistiem, kuri devušies uz olimpiādi, bet nav ieguvuši godalgas - visi nekad nevar būt labākie, bet jau tas vien, ka viņi ir izpildījuši olimpiskajām spēlēm atbilstošus normatīvus, ir liels sportistu panākums,» strikts ir Uldis Boitmanis.
*
Blumbergs: vēlamies, lai sports ir katra ventspilnieka dzīves filozofija
Gluži vai ik dienu pavīd runas par aktīva dzīvesveida pozitīvo ietekmi ne tikai uz cilvēka fizisko, bet arī garīgo veselību. Kaut vai tikai braukšana ar velosipēdu nodarbina ne tikai muskuļus, bet dod iespēju atbrīvot domas no spraigā ikdienas darba un stresa. Vesels cilvēks ir laimīgs cilvēks!
Ko pašvaldība var darīt, lai palīdzētu saviem cilvēkiem būt veseliem un spēcīgiem, stāsta Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja 1. vietnieks sadarbības jautājumos Guntis Blumbergs.
Ar patiesu gandarījumu varu teikt, ka sports ir kļuvis par Ventspils pilsētas iedzīvotāju ikdienas dzīves sastāvdaļu, tas nodrošina iespējas iesaistīties ikviena interesēm atbilstošās sporta nodarbībās: bērnu un jaunatnes, tautas vai sports visiem un augstu sasniegumu sports.
Mēs Ventspilī redzam savu sūtību, lai katrs ventspilnieks, kas to vēlas, varētu nodarboties ar sportu un fiziskām aktivitātēm. Mēs strādājam tā, lai katrs šo savu vēlēšanos varētu piepildīt un lai katram ventspilniekam šāda pieeja dzīvei būtu viņa dzīves filozofija.
Lai īstenotu mūsu izvirzītos mērķus sporta nozarē, Ventspils pilsētas pašvaldība kopumā sportam 2016. gadā nodrošina finansējumu 3,4 miljoni eiro.
Šobrīd visa pasaule dzīvo olimpisko spēļu zīmē, un ir liels gandarījums, ka olimpiskajās spēlēs Riodežaneiro Brazīlijā startēs arī 10 Ventspils pilsētas atbalstītie sportisti.
Līdzās augstas klases sportistu atbalstam pašvaldība nodrošina daudzpusīgas iespējas nodarboties ar sportu visām iedzīvotāju grupām.
Ventspils pilsētā ir uzceltas modernas sporta bāzes, un mēs rūpējamies, lai tās būtu pieejamas Ventspils pilsētas iedzīvotājiem. Ar pašvaldības finansiālu atbalstu iedzīvotāji bez maksas sporta aktivitātēm var izmantot pilsētas stadionu, futbola laukumus, skeitparku, BMX trasi. Aktīvai atpūtai iedzīvotāji var izmantot arī Jūrmalas parku, Reņķa dārzu, Ventspils pilsētas pludmali, bet bērni aktīvi var darboties Bērnu pilsētiņā un bērnu parkā Fantāzija, sportot var arī brīvpieejas laukumos un izmantot āra trenažierus, kuri uzstādīti 10 dažādās vietās.
Ventspils ir velobraucējiem draudzīga un pieejama pilsēta. Veloceliņu kopgarums ir vairāk nekā 50 km, kurus izmanto ventspilnieki un pilsētas viesi aktīvam dzīvesveidam.
Ventspilī tiek attīstīti vairāk nekā 30 sporta veidi, kā arī katru gadu tiek attīstīti jauni sporta veidi, kuru attīstība orientēta pamatā interešu izglītības līmenī, nevis uz augstiem sasniegumiem sportā.
Bērni un jaunieši bez maksas var nodarboties 10 sporta veidos sporta skolā Spars.
Ventspilī darbojas 34 sporta klubi, kuros iesaistīti vairāk nekā 1700 dalībnieku, tajā skaitā 1190 bērni un jaunieši. Sporta klubi nodrošina iespējas iedzīvotājiem, tajā skaitā bērniem un jauniešiem, nodarboties ar daudzpusīgiem sporta veidiem atbilstoši interesēm, sekmē jaunu sporta veidu attīstību. Pašvaldības dotācija 890 000 eiro apmērā 2016. gadā piešķirta 20 sporta klubiem, tajā skaitā Ventspils augstskolas studentu klubam un Ventspils tehnikuma audzēkņiem.
Pilsētas sporta aktivitātes kopumā ir ievērojamas. Liels ir komandu skaits, kuras veiksmīgi piedalās Latvijas čempionātos un augstāka ranga sacensībās. Ar labām sekmēm startē individuālo sporta veidu pārstāvji, veiksmīgi sacensībās tiek iesaistīti senioru vecuma sportisti, notiek aktīvs sporta klubu darbs, kas kopumā rosina iedzīvotājos interesi nodarboties ar sportu un kļūt par veselīga dzīvesveida atbalstītājiem.
*
Piedzīvojumi Piedzīvojumu parkā
Vismaz dzirdējuši par Piedzīvojumu parku Ventspilī, šķiet, ir visi, jo ik gadu tiek pilnveidots pakalpojumu klāsts, palielinās apmeklētāju skaits un mākslīgi uzbērtā kalna augstums pieaudzis līdz 58 m.
Piedzīvojumu parku iecienījuši kaimiņvalsts Lietuvas tūristi, ģimenes ar bērniem no visas Latvijas un arī dažādu vecumu ventspilnieki.
Liels skolēnu grupu pieplūdums ir pavasarī, īsi pirms mācību gada noslēguma - maijā vien parkā ieradās 78 klašu grupas. Piedzīvojumu parks piedāvā īpašas atlaides skolēnu grupām - sešas dažādas atrakcijas pēc pašu izvēles maksā tikai 7 eiro. Visvairāk apmeklētāju ir vasaras vidū, jūlijā un augusta sākumā.
Kopumā parkā ir 25 dažādas atrakcijas. Visiecienītākā ir atrakciju zona ar bamperlaivām, bampermašīnām, bērnu autoskolu, gumijlēkšanas batutiem, rotaļu namiņu un citām atrakcijām. Daudzveidīgais piedāvājums atrakciju zonā aizrauj pirmsskolas vecuma bērnus. Savukārt tramplīnlaiva, rotors, katapulta un peintbols aizrauj jauniešus. Attīstās arī veikbords, ar to interesenti arvien aktīvāk nodarbojas Piedzīvojumu parka teritorijā esošajā veikparkā.
Populāra ir virvju trase Kaķa taka ar piecām dažādām grūtības pakāpēm un kameršļūkšana, jo tā ir atrakcija visām vecuma grupām un neprasa īpašu sagatavotību.
Piedzīvojumu parkā var norēķināties ar Ventspils valūtu - ventiem, tādējādi saņemot atlaidi no standarta pakalpojumu cenas. Ventus var nopelnīt virtuālajā vidē, apmeklējot interneta vietni www.visitventspils.com
Piedzīvojumu parku labprāt apmeklē arī seniori, kuri var doties pastaigā pa plašo un labiekārtoto Piedzīvojumu parka teritoriju vai uzkāpt kalnā un aplūkot staltbrieža skulptūru, apskatīties uz pilsētu no augšas, izpētīt pilsētas kvartālus, piepilsētas mežus un jūru, izmantojot stacionāro tālskati kalna galā.
Piedzīvojumu parka sastāvdaļa ir augstākais mākslīgi uzbērtais kalns Lemberga hūte. Visintensīvāk tas tiek izmantots slēpošanas sezonā, kad sniega sagatavošanu nodrošina seši sniega lielgabali. Šobrīd slēpošanas trases nobrauciens ir 250 m. Projektā ir arī unikālas rodeļu trases izbūve. Tās plānotais garums ir 600 m.
*
Olimpiskajā centrā Ventspils jaunas ieceres
Tāpat kā olimpisko čempionu nekad nav iespējams nosaukt par eksčempionu, viņš vienmēr ir un būs čempions, tāpat arī olimpiskajam centram Ventspils neviens nevar atņemt Latvijas pirmā olimpiskā centra statusu.
Kāds bija, ir un būs olimpiskais centrs Ventspils, vairāk stāsta tā ilggadējais vadītājs Uldis Boitmanis.
Par olimpiskā centra Ventspils krustēviem pavisam droši var uzskatīt pilsētas mēru Aivaru Lembergu un toreizējo Latvijas Olimpiskās komitejas prezidentu Vilni Baltiņu. Ar šo cilvēku iniciatīvu jau 1997. gadā tika nodibināts pirmais olimpiskais centrs Latvijā - olimpiskais centrs Ventspils, kura pirmā būve bija basketbola halle, kam sekoja pārējie sporta infrastruktūras objekti. Es uzskatu, ka šobrīd Latvijā esošie nu jau deviņi olimpiskie centri ir loģisks turpinājums iepriekš minēto divu cilvēku tālredzībai un vēlmei radīt patiesi labus apstākļus sportiskiem cilvēkiem un profesionāliem sportistiem, kuri nes pasaulē Latvijas vārdu.
Pats pie olimpiskā centra Ventspils stūres esmu jau 15 gadus. Kā saka, kopš tā laika ir daudz ūdens aiztecējis, bet kopā ar Olimpisko komiteju, Izglītības un zinātnes ministriju un Ventspils pašvaldību mums ir izdevies izveidot sabiedrībai un augsta ranga sportistiem pievilcīgu sporta infrastruktūru, ko katru gadu papildinām ar jauniem vai rekonstruētiem objektiem - kopumā apsaimniekojam 14 dažādus objektus. Mēs sev esam uzstādījuši ļoti augstu latiņu, tāpēc atkāpties nav kur - mums ir jābūt labākajiem visās jomās - Ventspilī vakardiena nav pieļaujama.
Kad savulaik vaicāju Vilnim Baltiņam par mērķiem, kāpēc radīts šis centrs, atbilde mani pārsteidza, jo viņš nerunāja par kaut kādiem sasniegumiem sportā un dalību Eiropas un pasaules mēroga sacensībās, bet gan par mūsdienīgas sporta infrastruktūras izveidošanu Ventspils sabiedrībai kopumā, ne tikai augstas klases sportistiem.
Ventspils var lepoties ne tikai ar sporta infrastruktūru, bet arī ar tās izmantošanas intensitāti - pie mums regulāri notiek gan sacensības ar ļoti lielu dalībnieku skaitu, gan ļoti augsta ranga starptautiskās sacensības ar izcilu sportistu piedalīšanos. Pie mums, tāpat kā citās Eiropas pilsētās, cilvēks, kurš skrien, nūjo vai brauc ar riteni, vairs nav apsmiekla objekts, bet gan cilvēks, kam visi grib līdzināties - aktīvā dzīvesveida piekritēju skaits pieaug gluži vai ģeometriskā progresijā. Kā vienu no raksturojošajiem piemēriem var uzskatīt riteņbraukšanas sezonas atklāšanas pasākumu, kurš šogad norisinājās jau piekto reizi. Pirmajā gadā tajā piedalījās ap 400 riteņbraucēju, bet šopavasar jau vairāk par 3000. Tāpat šogad pirmo reizi notika pirmais Ventspils maratons un pulcēja jau vairāk nekā 2000 skrējēju. Es gribētu domāt, ka savu, kaut vai pavisam nelielu artavu šī procesa attīstībā ir ieguldījis arī olimpiskais centrs Ventspils. Faktiski tas ir visu iesaistīto pušu, galvenokārt Ventspils pašvaldības, Sporta pārvaldes, sporta skolas, klubu un olimpiskā centra, darba rezultāts.
Olimpiskais centrs Ventspils veic arī funkcijas, kas nav tiešā veidā saistītas ar sportu un tā sasniegumiem, bet tomēr zināmā mērā saistās ar sabiedrības veselības veicināšanu un aktīvo atpūtu. Mūsu pārziņā ir gan plaši pazīstamais Piedzīvojumu parks ar augstāko mākslīgi uzbērto kalnu Lemberga hūte, gan Pludmales akvaparks, gan Ūdens piedzīvojumu parks.
Olimpiskā centra attīstība nebūt nav beigusies - mums ir jaunas ieceres un ambiciozi plāni. Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir pludmales volejbola stadions ar četriem laukumiem, kura būvniecība sāksies šā gada septembrī. Mums tas ir ļoti nepieciešams, jo jau tagad sporta kluba Bloks ietvaros trenējas 50 bērnu. Jāatzīmē, ka olimpiskais centrs atbalsta perspektīvu volejbolistu pāri Rihardu Finsteru un Edgaru Toču, kuri Latvijas olimpiādē izcīnīja zeltu. Domājot par tālāku BMX attīstību, kam tagad ir nodrošināta laba vasaras bāze, ir nepieciešama ziemas sporta bāze, kur trenēt startus un braukšanas tehniku. Ir vēl vairākas ieceres, par kurām šobrīd pāragri runāt.