Iedvesmojoši – kāzu tērpi caur laikmetiem
Sadarbībā ar modes vēsturnieka un mākslinieka Aleksandra Vasiļjeva fondu un ar Ventspils pašvaldības atbalstu Ventspils muzejā no 2. jūnija līdz 15. septembrim skatāma unikāla, īpaši Ventspils muzejam veidota tērpu izstāde Kāzu tērpi 1860–2010 no A. Vasiļjeva tērpu kolekcijas.
Ventspils muzeja Projektu nodaļas vadītāja Ieva Rupenheite: «Ventspils muzejam izveidota ekspozīcija, kas dod iespēju paskatīties uz vēsturi caur kāzu tērpiem. Īpašu vērību iesaku veltīt apmēram 500 tērpu aksesuāriem - cepurītēm, cimdiem, rotām, plīvuriem. Kāzu tēma ir aktuāla visos laikos, tāpēc, iespējams, kāds iedvesmosies no redzētā un izmantos to savā kāzu dienā.»
«Dažādos laikmetos kāzu tērpi bija ļoti atšķirīgi - pirmkārt, tie bija saistīti ar reliģiskiem rituāliem vai ticējumiem. Kristīgās laulību ceremonijas rituāla sākumi saistāmi ar Seno Romu un svētā Valentīna vārdu, kas slepus laulāja iemīlējušos kristiešus. Bizantijā sakņotie pareizticīgie lielu nozīmi piešķīra jaunlaulāto tērpu spožumam un krāšņumam. Mūsdienās tradicionālā baltā kāzu kleita pagātnē nebūt nebija obligāta - viduslaiku Eiropā līgavas krāsa skaitījās zaļā, bet rokoko periodā kāzu kleitas bija rozā, sudrabainas vai krēmkrāsas.
Par balto kāzu kleitu modes pamatlicēju kļuva Napoleona laiku skaistule, franču princese Moruā. Kopš tā laika pasaules modes galvaspilsētas Francijas līgavas sāka laulāties baltā, simbolizējot līgavas nevainību un tīrību.
19. gadsimta garumā kāzu kleitu silueti sekoja modes vējiem. Līgava korsetē un krinolīnā mums palikusi atmiņā no Vasilija Pukireva gleznas Nevienādās laulības (1862), vēlāk sekoja turnīras, žigo piedurknes, mode uz mežģīņu laulību kleitām aktuālajā jūgendstilā. Atvadas no korsetes 20. gs. sākumā tērpu modelētājus piespieda mainīt proporcijas, čarlstona ziedu laikos saīsinot kleitas līdz neticamajam, bet 30. gadu depresijā atkal pagarinot.
Kāzu modei triecienus sagādāja pasaules kari - laulības notika, trūkstot līdzekļiem grezniem kāzu tērpiem. Dāmas sāka laulāties kostīmos, vīrieši nomainīja frakas un vizītsvārkus pret vienkāršiem uzvalkiem. Padomju Savienības sīvā cīņa ar reliģiju piespieda pirmskara padomju sievietes atteikties no tradicionālā baltā kāzu tērpa. Kādu laiku lielinieki aizliedza pat laulību gredzenus. Tikai 60. gados atdzimst mode uz baltām krimplēna mini kleitām ar īsu tilla plīvuru.
Īvs Senlorāns līgavām piedāvāja tērpties baltā adītā kūniņā, bet Pako Rabane - baltā bikini. Ir bijuši mēģinājumi kāzu kleitu radīt melnu, pelēku, no jauna - rozā un pat sarkanu!» (No A. Vasiļjeva fonda sagatavotā materiāla)