Mārupes novadā izbūvēti vairāk nekā 60 kilometri ūdenssaimniecības tīklu – būs vēl!

JĀSTRĀDĀ. A/S Mārupes komunālie pakalpojumi projektu vadītāja Dace Šveide un valdes loceklis Juris Ivanovs ir gandarīti par līdz šim paveikto, bet zina, ka ļoti daudz darāmā vēl priekšā © Ojārs Lūsis

Mārupes novada ciemos pēdējos gados izbūvēti vairāk nekā 60 kilometri ūdensvada un kanalizācijas tīklu, taču ar to nav pietiekami, lai nodrošinātu 21. gadsimta prasībām atbilstošus dzīves apstākļus un arvien pieaugošo pieprasījumu. Patlaban norit jaunu projektu izstrāde, kuru realizācija ieplānota laika periodā no 2017. līdz 2020. gadam.

Jaunajā plānošanas periodā ES finansējums būs pieejams tikai notekūdeņu savākšanas tīklu izbūvei. Izvērtējot esošo situāciju un perspektīvo novada attīstību, Mārupes novada dome pieņēmusi lēmumu izmantot pieejamo ES finansējumu kanalizācijas saimniecības attīstībai, savukārt dzeramā ūdens centralizētās apgādes tīklu izbūvei investēt pašvaldības līdzekļus.

A/S Mārupes komunālie pakalpojumi projektu vadītāja Dace Šveide informē: «Patlaban norit tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehniskā projekta izstrāde ļoti vērienīgam projektam, kas ietvers centralizēto ūdenssaimniecības tīklu paplašināšanu Jaunmārupes, Mārupes, Tīraines, Vētras ciemos un Šosciemā. Kopumā tīklu attīstībā ieplānots investēt 16 miljonus eiro - projekta pirmās daļas realizāciju Jaunmārupē ir plānots uzsākt jau šoruden un turpināt nākamvasar, kad būs gatavs tehniskais projekts un tiks izsludināt vērienīgs būvniecības iepirkuma konkurss.» Jāatzīmē, ka pēc uzņēmuma iniciatīvas jau projektēšanas un izpētes laikā tiek veikta katras potenciālās pieslēguma vietas uzmērīšana. Tas dos iespēju laikus izveidot principiālos risinājumus katrai mājai.

Vaicāta par iedzīvotāju aktivitāti pieslēgumu izbūvē, projektu vadītāja teic: «Līdzšinējā pieredze parāda, ka liela daļa Mārupes iedzīvotāju vēlas dzīvot komfortablos apstākļos un saprot, ka par visu ir jāmaksā. Šī atziņa gan nenāk tik strauji, kā varētu vēlēties, taču tendence ir pozitīva. Mēs un pašvaldība saprotam, ka ne visiem finansiālā situācija ļauj izbūvēt pieslēgumu centralizētajiem tīkliem, tāpēc, izmantojot izmaiņas likumdošanā, Mārupes novada dome savos saistošajos noteikumos paredzējusi atbalstu sociāli mazaizsargātākajiem iedzīvotājiem, finansējot ūdenssaimniecības pieslēgumu izveidi viņu īpašumam.» Atbalsta saņēmējs var būt: persona, kurai ir piešķirts trūcīgas personas statuss; persona, kurai ir piešķirts maznodrošinātas personas statuss; persona, kurai ir 3 (trīs) vai vairāk nepilngadīgi bērni vecumā līdz 18 gadiem; persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti; politiski represēta persona; Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieks; Afganistānas kara dalībnieks; Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks.

Pēdējos gados ne tikai paplašināti centralizētie ūdenssaimniecības tīkli, bet arī veikti pārbūves darbi esošajā sistēmā. Kā viens no būtiskākajiem ieguldījumiem vides saglabāšanā jāatzīmē novecojušo Jaunmārupes notekūdeņu attīrīšanas iekārtu demontāža. Dace Šveide uzsver: «Vecās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas bija morāli un fiziski novecojušas, kā arī atradās tiešā pludmales tuvumā. Tagad visi notekūdeņi tiek pārsūknēti uz Rīgas attīrīšanas iekārtām, bet bijušās attīrīšanas stacijas vietā var attīstīt cilvēkiem tīkamu vidi.» Vienlaikus Jaunmārupē ir uzbūvēta jauna dzeramā ūdens sagatavošanas stacija, taču vecie aizsērējušie tīkli nedod iespēju līdz iedzīvotājiem nogādāt augstas kvalitātes dzeramo ūdeni. Tā kvalitāte ir atbilstoša lietošanai pārtikā, bet ne tik laba, kā varētu vēlēties, tāpēc pieņemts lēmums atjaunot ūdens pārvades tīklus, izmantojot mūsdienīgus materiālus un tehnoloģijas. Līdzīgs projekts jau ir īstenots Skultes ciemā, kur tagad līdz patērētājiem nonāk ļoti tīrs un veselīgs dzeramais ūdens.

Dace Šveide ar gandarījumu atzīst: «Pēdējos sešos gados ir ārkārtīgi daudz izdarīts, un šodien jau redzami darba augļi. Taču ar to vēl ir daudz par maz, tāpēc sadarbībā ar pašvaldību taps jauni projekti, kas dos iespēju mums visiem dzīvot labāk.».



Latvijā

Dāvanas Ziemassvētkos saņem pārliecinoši lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 81 %, liecina “Eco Baltia vide” un “Latvijas Zaļā punkta” aptauja*. Kaut arī 86 % kā galveno kritēriju dāvanu izvēlē min dāvanas piemērotību tās saņēmējam, gandrīz puse – 45 % – no visiem dāvanu saņēmējiem, viņuprāt, saņem nelietderīgas un sev nepiemērotas dāvanas, kuras tiek atdotas ģimenes locekļiem vai draugiem, pārdāvinātas tālāk vai noliktas plauktā, kur tās krāj putekļus. Lai nevajadzīgajām dāvanām dotu otro iespēju, arī šogad “Eco Baltia vide” trīs Latvijas pilsētās uzstādīs dāvanu maiņas skapjus, kas darbosies no 18. decembra līdz 13. janvārim.

Svarīgākais