Uzrūgušie mēsli aizgāja pa gaisu kā silts sakratīts šampanietis, tikai nekaitīgu ogļskābās gāzes burbulīšu vietā no sasprāgušās caurules laukā gāzās 75% metāns. Darbinieku plaušām piepildoties ar gāzi, nosmakšana bija sekunžu, pat ne minūšu, jautājums.
Atbildīgie dienesti pamazām liek kopā Jaunbērzes traģēdijas bildi, un drūmākais secinājums, ka identiski gadījumi var atkārtoties ikvienā Latvijas saimniecībā, kur ir vairāk par piecām govīm vai desmit cūkām un ieviesta moderna videi draudzīga mēslu apsaimniekošanas sistēma. Bet ne cilvēkam. Pie šāda slēdziena nācis arī Valsts darba inspekcijas vadītājs Zemgalē Valdis Dūms.
Mamma mira acu priekšā
Kopš 2014. gada saimniecībām mēsli jāuzglabā un jānogatavina hermētiskās tvertnēs noslēgtā procesā. Formāli tādēļ, lai mazinātu ietekmi uz vidi un globālo sasilšanu. Ja fermas darbinieki nav speciāli apmācīti un nav informēti par riskiem, parasti sūdi var izraisīt milzīgas nepatikšanas. Neatkarīgā jau vēstīja, ka pagājušajā piektdienā saimniecībā Makleri bojā gāja četri cilvēki, bet vēl trīs saindējušies, tostarp divi bērni. Dažādu avotu sniegtā informācija liecina, ka notikumu secība varētu būt šāda. Vispirms fermas darbiniece starpkrātuves piebūvē uz nepareizo pusi pagrieza mēslu vada krānu vai varbūt pagrieza ne to krānu, taču rezultātā caurule aizsērēja. Viņa pasauca palīgā vēl divus strādniekus. Tie gājuši talkā likvidēt korķi. Laikam nav sanācis vai arī tajā brīdī mēslu un gāzes maisījums jau sāka šļākties pa atbrīvoto savienojumu spraugām. Zvanījuši jaunajam saimniekam uz Rīgu, tas savukārt atzvanījis tēvam, un tā arī vecais saimnieks atsteidzies uz būceni. Tikmēr indīgā gāze ar kārtīgu spiedienu piepildīja telpu. Ventilācija piebūvē nebija ierīkota. Mirstošie cilvēki vēl gārguši pēc palīdzības. Bērni pamanījuši nelaimi. Kā jau vasaras brīvdienās mazie laukos ganās darbā līdzi vecākiem. Puika meties uz turpat blakus esošo galdniecību pēc palīdzības. Kaimiņš vēl kaut kā izvilcis laukā no būceņa sievieti, taču viņa, tāpat kā pārējie, jau bija mirusi. Savukārt viņš pats tagad slimnīcā cīnās par dzīvību un veselību. Izredzes neesot spožas. Abu bērnu stāvoklis fiziski šobrīd ir labāks, taču psiholoģiski viņu trauma ir briesmīga. Mamma nomira faktiski viņu acupriekšā.
Administrators pilnvaroja saimnieku
Valsts policija šobrīd ir ierosinājusi kriminālprocesu pēc Krimināllikuma 146. panta otrās daļas par darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu, ja šis nodarījums izraisījis cilvēka nāvi vai smagus miesas bojājumus vairākiem cilvēkiem. Aizdomās turētā statuss piemērots jaunajam saimniecības īpašniekam, viņš arī uz pratināšanām jau saukts. Tomēr juridiski jautājums par atbildību šoreiz būs komplicētāks. Uzņēmumam sākts maksātnespējas process. Ir iecelts administrators - Normans Karlsons, un līdz ar to viņš ir galvenais uzņēmuma saimnieciskās dzīves noteicējs. Neatkarīgajai viņš skaidro, ka izpilda pārvaldes funkciju un bija pilnvarojis īpašnieku turpināt saimniecisko darbību. Pašlaik arī ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process, un tika gatavots plāns maksātspējas atjaunošanai. To bija plānots saskaņot ar kreditoriem. Nelaimes gadījums fermā procesu, protams, nobremzēs.
Jau otrs gadījums
Vainīgā meklēšana, visticamāk, būs ilga. Jānoskaidro visas juridiskās attiecības. Mirušajiem nepieciešams veikt tiesu medicīniskās ekspertīzes. Savas izmeklēšanas vēl jāpabeidz Valsts vides dienestam un Valsts darba inspekcijai. Tad to visu kopā liks policija un vēlāk tiesa. Jau šobrīd skaidrs, ka telpai starp mēslu krātuvēm bija jābūt ventilējamai vai arī cilvēkiem tajās jāstrādā speciālās maskās ar gaisa pievadi. Taču pagaidām neesot izdevies atrast dokumentu, kurā tas būtu ierakstīts kā obligāta norma. Izņemot kādu Lauksaimniecības atbalsta dienesta rokasgrāmatu par kūtsmēslu krātuvju izbūvi. Cilvēki vienkārši nezina, cik milzīga bīstamība pastāv, strādājot ar mēslu krātuvēm. Un te vietā atgādinājums, ka identisks gadījums reiz jau ir noticis - 2014. gadā biogāzes ražotnē Zaļā Mārupe. Divi mirušie, viens smagi saindējies. Toreiz kā galvenie nelaimes gadījuma cēloņi tika noteikti - darba aizsardzības normatīvo aktu prasībām neatbilstoši veikta darba vides iekšējā uzraudzība, nodarbināto nepietiekama informētība par cilvēka veselības un dzīvības reālo apdraudējumu, saskaroties ar biogāzi slēgtā telpā, kā arī nodarbināto nenodrošināšana ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem.