Zemnieki raizējas par sēju

Neskatoties uz sarežģīto ekonomisko situāciju, Zemnieku saeimas kongress vakar noritēja bez valdībai veltītiem skarbiem vārdiem un lauksaimnieki vismaz pagaidām lielceļus ar traktoriem bloķēt negatavojas.

Iespējams, tāpēc, ka pērn lauksaimniecība tomēr saņēma vērā ņemamu atbalstu – 280 miljonus latu –, kas bija divas reizes lielāks nekā lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība. Taču varbūt iemesls ir laucinieku sīkstumā. «Zemnieki ir kā nezāle, kas iznīkst pēdējā,» kongresā teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (no kreisās). Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš ministram neiebilda.

(foto: Reinis Hofmanis, f64)

Lauksaimnieki domā, ka aptuveni pēc mēneša varētu sākties sēja, taču daudziem no viņiem trūkst naudas, lai nopirktu degvielu, minerālmēslus un sēklu. Bažas par nākotni izraisa arī iespējamais nekustamā īpašuma nodokļa kāpums. Tomēr zemnieki ceļus ar traktoriem bloķēt negrasās – vismaz pagaidām.

Zemnieku saeimas 12. kongress vakar kopā pulcēja aptuveni 200 lauksaimniecības nozarē ieinteresēto. Neraugoties uz sarežģīto situāciju nozarē, lauksaimnieki skaļi neklaigāja un skarbus vārdus valdībai neveltīja. Iespējams, tāpēc, ka pērn lauksaimniecība tomēr saņēma vērā ņemamu atbalstu – 280 miljonus latus, taču varbūt patiesais iemesls ir laucinieku sīkstums. "Zemnieki ir kā nezāle, kas iznīkst pēdējā," kongresā teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Krīze esot pārvarēta

Šogad tāpat kā pērn Zemnieku saeimas kongresā piedalījās arī premjers Valdis Dombrovskis (JL). Viņš savu uzrunu sāka ar pateicības vārdiem zemniekiem, kuri ir bijuši pacietīgi krīzes laikā un ar kuriem kopā pārvarēts tās zemākais punkts. "2009. gads ir bijis pārbaudījumu gads gan pilsētniekiem, gan lauciniekiem," atzina V. Dombrovskis.

To, ka pagājušais gads bijis īpaši smags, zina arī paši zemnieki, jo ne velti pērn janvārī viņi rīkoja protesta akcijas. Pēc Zemkopības ministrijas (ZM) rīcībā esošās informācijas, pērn lauksaimniecības produkcija naudas izteiksmē ir saražota mazāk nekā 2006., 2007. vai 2008. gadā. ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta direktore Rigonda Lerhe stāstīja, ka pērn lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība bijusi aptuveni divas reizes mazāka nekā lauksaimniecībai un lauku atbalstam piešķirtais atbalsts. Lauksaimniecības bruto pievienotā vērtība pēdējos divos gados ir samazinājusies par 57 procentiem. Faktiski pērn tā bijusi zemākā pēdējo sešu gadu laikā un par 27% mazāka nekā 2004. gadā. Savukārt atbalsta apjoms ir palielinājies divtik jeb par 103 procentiem.

Cer uz kredītiem

Lai gan zemnieki kongresa laikā bija ieturēti, tomēr vairāki lauksaimnieki Neatkarīgajai atzina, ka sējas laiku viņi gaida ar bažām, jo trūkst apgrozāmo līdzekļu. Akūts naudas trūkums jūtams arī Eiropas Savienības (ES) projektu realizācijā – daudziem projekti ir apstiprināti, bet to uzsākšana kavējas. Tajā pašā laikā valsts turot 600 miljonus eiro banku vajadzībām. "Kas tad valstij ir svarīgāks – bankas vai lauksaimniecība, kas kā eksportspējīga nozare varētu izvest valsti no krīzes?" zemnieki bija nesaprašanā.

Arī premjers atzina, ka kredītu pieejamība ir ļoti nopietna problēma un tas ir viens no ekonomiku bremzējošiem faktoriem. Viņš pastāstīja, ka ZM gatavo 100 miljonu latu programmu, kas palīdzētu risināt šo jautājumu. Tas varētu būt ar ES finansējumu izveidots fonds, kas palīdzētu finansēt ES projektus. Tādu drīzumā plāno izveidot arī Lietuva. Latvijā tas varētu sākt darboties jūlijā, solīja zemkopības ministrs.

"Savukārt 600 miljoni eiro, kas ir paredzēti finanšu sektora stabilizācijai, netiek ieskaitīti izdevumos un neveido valsts budžeta deficītu. Turklāt mēs jau esam uzsākuši sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par to, lai palēninātu aizdevuma tempu un nākamās aizdevuma daļas varētu izmantot nevis kā kredītu, bet gan kā kredītlīniju. Mums nav nepieciešams uzkrāt vairāk naudas, nekā ir nepieciešams, un maksāt par to procentus," sacīja V. Dombrovskis.

Arī J. Dūklavs bija pretimnākošs. "Saprotu, ka būs nepieciešami apgrozāmie līdzekļi; mēs pie šā jautājuma strādājam. Ceram, ka izdosies atrast naudu līdz sējai," solīja zemkopības ministrs.

Ar nodokļi auzās

Lai gan tikko bija izskanējusi informācija par nekustamā īpašuma nodokļa iespējamo kāpumu, un tas visvairāk skartu tieši zemju un būvju īpašniekus, to skaitā lauksaimniekus, zemnieki par to pagaidām traci necēla. Viņus vairāk interesēja pašreizējie nodokļi, piemēram, akcīzes nodokļa atmaksa.

Valdība pēc piecus mēnešus ilgas stīvēšanās beidzot ir vienojusies par pieņemamāko variantu (pēc skaita tas bija piektais), kas paredz iespēju lauksaimniekiem dīzeļdegvielu iegādāties uzreiz no degvielas vairumtirgotājiem vai mazumtirgotājiem bez akcīzes nodokļa.

Savukārt ar citu nodokli – nekustamā īpašuma nodokli par neapstrādāto zemi – valdība un likumdevēji, izskatās, ir iebraukuši auzās. "Nevaram atrast veidu, kā to administrēt. Turklāt nav nekādas vajadzības iekasēt nodokli, kura administrēšana izmaksā dārgāk nekā nodokļa ieņēmumi," atzina J. Dūklavs.

***

VIEDOKĻI

Juris Smirnovs, Neretas novada zemnieku saimniecības Pumpuri saimnieks:

– Par nākotni lielas skaidrības nav. Tuvojas pavasaris, bet nezinu, vai varēšu apsēt tīrumus – trūkst apgrozāmo līdzekļu. Ļoti būtu vajadzīgs kredīts, taču bankas nav pretimnākošanas. Par iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu pagaidām nedomāju, jo šogad tas vēl neskars. Šobrīd lielākā rūpe ir par sēju.

Valters Bruss, Tērvetes novada zemnieku saimniecības Strazdi īpašnieks:

– Es nekad ar pesimismu neesmu skatījies nākotnē un arī šobrīd to nedaru, jo tam nav pamata. Izmaksas, protams, ir pieaugušas un, iespējams, pieaugs vēl, ņemot vērā iespējamo nekustamā īpašuma nodokļa kāpumu, taču situācija ir jāpieņem reāli. Pagājušā gada beigās pieņemtajā jaunajā nodokļu politikā zemnieki nav nonākuši vissliktākajā situācijā – lauksaimniekiem ir saglabāti vairāki atvieglojumi un izņēmumi.

Jāsaprot, ka pagājušogad, kad lauksaimnieki bija izbraukuši ar tehniku uz ceļiem, primārais iemesls jau nebija saimnieciska rakstura problēmas, bet gan valdības attieksme. Šobrīd es neredzu tik krasas problēmas un nejūtu tādu spriedzi kā pirms gada vai pusotra. Taču tas, ka drīz būs jāiziet uz lauka ar tehniku, gan ir skaidrs.