Vecpiebalgas pašvaldības iebildumi pret šim novadam izstrādāto ainavu aizsardzības plānu veicināja to, ka tiek formulēta visai valstij derīga formula pašvaldību un vides pētnieku sadzīvošanai vairāku gadu garumā.
Vecpiebalgas iedzīvotāji un pašvaldība protestēja pret valsts pasūtīta pētījuma rezultātā sacerētiem ieteikumiem, kā pašā novada centrā jeb Vecpiebalgas kā apdzīvotas vietas nomalēs pārpurvot augsnes un nokaltēt kokus, lai tur būt labāka dzīve vabolēm, tārpiem, putniem un vispār visiem Latvijas floras un faunas pārstāvjiem, izņemot cilvēkus. Tāda ir dabas aizsardzības pētnieku priekšlikumu standartpakete, kādu tie uzraksta par visām teritorijām, kuru izpēti viņiem kāds pasūta. Viņu zaļā pārliecība un arī materiālā ieinteresētība liek ieteikt vienu un to pašu neatkarīgi no tā, vai pētāmā vieta atrodas visdziļākā meža vidū, vai vienā no apdzīvotākajām vietām Latvijā, cik nu vispār Latvija vairs tiek apdzīvota ārpus Rīgas un vēl dažām lielākajām pilsētām. Vecpiebalgas gadījumā dabas pētnieku un aizstāvju standartdarbība atdūrās pret relatīvi lielo cilvēku skaitu novada centrā un pret šo cilvēku prasmi aizstāvēt savas intereses. Pirms pāris gadiem Vecpiebalga izcēlās ar prasību valstij savest kārtībā vismaz galveno cauri novadam ejošo ceļu. Šo prasību valsts patiešām ir sākusi pildīt. Tikpat veiksmīgi no Vecpiebalgas iedzīvotāju viedokļa tika atrisināts konflikts ap Vecpiebalgas ainavas aizsardzības plānu.
Vakar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notikušajā sanāksmē par Vecpiebalgu valsts iestādes pēkšņi atcerējās par pagājušā gada beigās valdībā pieņemtu lēmumu beidzot tomēr izpētīt, kas atrodas visās teritorijās, kurām noteikti kaut kādi īpaši vides aizsardzības pasākumi. Divdesmit piecu gadu laikā ir izpētīta tikai 1/10 daļa no šādām teritorijām, turklāt daudzi pētījumu dati jau novecojuši. Tagad nolemts līdz
2019. gadam izpētīt atlikušos 90% teritoriju. Pētījumu jaudas noslēpums ir Eiropas Savienības nauda, kas šādiem pētījumiem netika novirzīta iepriekš pusotra ES plānošanas perioda laikā no 2004. līdz 2013. gadam, kopš Latvija atradās ES. Tagadējā 2014. – 2020. gada perioda naudas apgūšana pētniekiem būs ienesīgāka par kašķēšanos ar piebaldzēniem. Visas valsts teritorijas izpētes jēga ir tāda, ka tikai tad būs iespējams pateikt, vai Vecpiebalgas apdzīvotās vietas nomale patiešām ir vienīgā vieta Latvijā, kur ierīkot īpaši labvēlīgu vidi kādai vai kādām no tiem tūkstošiem augu un dzīvnieku, tai skaitā simtiem apdraudēto augu un dzīvnieku sugu, par kuru saglabāšanu Latvijas valsts uzņēmusies atbildību pasaules priekšā. Ja tās pašas sugas tikpat veiksmīgi varēs izdzīvot desmit kilometrus no konkrētā novada centra vai vēl desmitiem kilometru tālākās nomalēs visas valsts mērogā, tad tām atvēlēšot izdzīvošanas vietas tālāk no cilvēkiem.
Līdz valsts izpētes pabeigšanai un izvērtēšanai nekādi plānā paredzētie pasākumi vai nu netiks veikti vispār, vai arī atvieglos pašvaldības pieeju ES palīdzības fondiem, ciktāl tas sakritīs ar pašas pašvaldības interesēm. Vecpiebalgas domes priekšsēdētājas vietnieks Valdis Cīrulis un Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode Neatkarīgajai apliecināja, ka konflikts izsmelts.