Pēc valsts Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījuma sacerētā Vecpiebalgas ainavu aizsardzības plānā noteikts, ka «nepieciešama hidroloģiskā režīma atjaunošana, kas rekomendējama, aizberot meliorācijas sistēmas aizsargājamajos biotopos».
Ainavu aizsardzības plānu sacerējušais vides konsultāciju uzņēmums Estonian, Latvian&Lithuanian Environment ir rīkojies atbilstoši Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījumam, kura saturs nav skaļi izpausts, bet nav arī noslēpjams. Neatkarīgā jau ir vairākkārt informējusi par Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījumiem pamatot mežu applūdināšanu Ķemeros un mežu dedzināšanu Gaujas Nacionālā parka (GNP) teritorijā. Ar sabiedrības, tajā skaitā pašvaldību un preses, sašutumu izdevās tik demonstratīvas dabas postīšanas izlēcienus aizbīdīt uz nezināmu laiku un vietu, bet mazāk uzkrītošu GNP mežu iznīcināšanu Neatkarīgā aprakstīja un ar fotoattēlu ilustrēja vakar: «Mežs gandrīz 300 hektāru platībā izcirsts, savukārt atstātās priedes apgredzenotas.» Tas nozīmē, ka «priedei visriņķī stumbram platā joslā tiek noņemta miza, koks sveķojas, kamēr nokalst... Šādi sakropļotu koku daudzums skaitāms tūkstošos.» Vecpiebalgas ainavu aizsardzības plānā ir vienkārši pārkopēts gan tas, ko gribēja, bet pagaidām neizdarīja Ķemeros, gan tas, ko izdarīja GNP. Jau iepriekš citētā mežu applūdināšana paredzēta plāna 131. lpp., turpat blakus 130. lpp. aprakstīta «stāvošas atmirušas koksnes veidošana, izmantojot gredzenošanas metodi». Vecpiebalgas novada dome devusi šim plānam negatīvu atzinumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šodien paredzējusi sarīkot pašvaldības un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāvju tikšanos ar mērķi vismaz formāli nogludināt pušu domstarpības, lai par tām neko neuzzina Norvēģija, par kuras dāvinātu naudu plāns apmaksāts. Utopiskas ir cerības nokārtot, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards uzdrīkstētos ar Vecpiebalgas ainavu aizsardzības plānu doties uz Ministru kabinetu, bez kura lēmuma (Ministru kabineta izdotiem noteikumiem) plāna izpilde nevar sākties. Pašreizējā Latvijas politisko spēku izkārtojumā šādu noteikumu pieņemšana nav iespējama, jo par dominējošo spēku valdībā taču iebīdīta Zaļo un zemnieku savienība, kurā savukārt dominē zemnieki , kam jāsavalda zaļie gan pašu partijā, gan visā valstī.
Mežu pārpurvošana un dedzināšana Dabas aizsardzības pārvaldes darbiniekus, interesē ne jau dabas, bet Eiropas Savienības naudas dēļ. Šo naudu dod, mehāniski attiecinot uz Latviju pavisam savādāko situāciju Rietumeiropā. Tur iedzīvotāji jau tagad izvietojušies caurmērā desmit reižu blīvāk nekā Latvijā un turpina sablīvēties, kas aizvien palielina spiedienu uz vēl neaizņemtajiem zemes pleķīšiem. Pretspiediena radīšanai tiek izmantota šo pleķīšu padarīšana par pavisam nepievilcīgiem un neapdzīvojamiem tādā izskatā, kāds vienā vietā jau izveidots arī Vecpiebalgā. Tur kopš 1977. gada Ineša ezerā ieejošajā Sproģu pussalā pasludināts liegums vispirms dzērveņu aizsardzībai. Līdz šai baltai dienai pussalai uzliktie liegumi vairākos paņēmienos pastiprināti un ļāvuši izveidoties ainavai, kur cilvēks vismaz pusgadsimtu patiešām nav roku pielicis. Tagad šis objekts sācis kalpot par antireklāmu ainavu aizsardzības plānam. Vecpiebalgas iedzīvotāji vispirms paskatās, par ko valsts grib pārvērst daudzas teritorijas pašā Vecpiebalgas novada centrā, un tad dodas uz domi parakstīties pret šo plānu. Šādā veidā tikai dažu dienu laikā savākts 1041 paraksts.