Sociālās palīdzības jomā problēma ir valsts un pašvaldību nespējā sadarboties, - intervijā laikrakstam "Diena" izteicies Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Kā skaidrojis LPS vadītājs, kas attiecas uz dažādiem uzskatiem par veselības aprūpi, Veselības ministrija (VM) lēmumus valdībā virzīja, nesaskaņojot tos ar pašvaldībām. Ar Labklājības ministriju sadarbība attiecībā uz sociālās drošības tīkla pasākumu ieviešanu ir veidojusies daudz sekmīgāk, bet ar VM ir problēmas.
"Mēs bijām tie, kas ierosināja sociālā tīkla pasākumos iekļaut pacientu iemaksu apmaksu trūcīgajiem. VM piedāvājums paredz lielāku birokrātiju. Lai izsniegtu iedzīvotājiem izziņas par trūcīgā vai maznodrošinātā statusu, pašvaldībai ir jāizvērtē viņa ienākumi - mēs piedāvājām dot cilvēkiem iespēju medicīnas iestādē vienkārši parakstīt dokumentu, kurā viņš apliecina, ka ir trūcīgs. Tad valsts iestādēm savā starpā būtu jāsazinās un jāpārbauda, vai tas atbilst patiesībai, bet cilvēks uzreiz varētu saņemt medicīnisko palīdzību. Ejot pa VM ceļu, sanāk, ka cilvēkam jau iepriekš ir jāsaņem izziņa par trūcīgā statusu, lai būtu drošs, ka gadījumā, ja kaut kas notiks, viņam tiks sniegta palīdzība," situāciju raksturo Jaunsleinis.
Komentējot jautājumu par atšķirīgo pašvaldību praksi budžetu plānošanā treknajos gados, Jaunsleinis piekrita, ka tā bija ļoti atšķirīga - ir pašvaldības, kas bija izveidojušas uzkrājumus, bet citas, piemēram, Rīgas dome, arī laikā, kad ienākumi bija lieli, veidoja budžetu ar deficītu.
Katru gadu uz gada sākuma pašvaldību budžetu kopējais atlikums ir bijis ap 180 miljoniem latu. Arī šī gada sākumā pašvaldību budžetos bija uzkrājums, bet tas vienmēr veidojas objektīvu iemeslu dēļ - tiek paredzēta nauda algu izmaksai janvāra sākumā, līdzekļi kādu projektu vai saistību izpildei.
Jaunsleinis uzsver, ka pašvaldību ieņēmumi būtu jāsabalansē ar izdevumiem, bet, ja runā par Rīgas pilsētas budžeta deficītu, tas, protams, veidojās uz investīciju, nevis tekošo izdevumu rēķina.
Kā sacīja Jaunsleinis, lai gan par katru lielo Rīgas domes investīciju projektu ir Valsts kontroles atzinums, ka tā izmaksas ir pārāk augstas, tomēr, piemēram, par Dienvidu tilta lielajām izmaksām atbildība būtu jāuzņemas ne tikai Rīgas domei, bet arī valstij.
"Es labi atceros, ka Rīgas domei toreiz nedeva ne valsts garantijas, nedz arī ļāva pašai aizņemties līdzekļus. Līdz ar to izvēle bija vienkārša - vai nu to tiltu būvēt uz nevienam neizdevīgiem noteikumiem vai arī nebūvēt vispār. Taču arī tā nevar rīkoties, ja runa ir par objektu, kurš ir nozīmīgs ne tikai Rīgai, bet visai valstij. Ja valsts toreiz būtu piekritusi sniegt garantijas, Dienvidu tilts būtu izmaksājis vismaz par 30% lētāk," skaidroja LPS vadītājs.
Jaunsleinis piebilda, ka ar Rīgu vienmēr ir tā, ka domes vadībā ir partijas, kas valstī ir opozīcijā un visiem nodokļu maksātājiem nākas apmaksāt politiķu savstarpējās cīņas.