Diskutēs par jaunu alternatīvo sociālo pakalpojumu izveidi novados

Lai uzklausītu nevalstisko organizāciju un nozares ekspertu priekšlikumus, rīt, 19.februārī, Ogrē notiks Rīgas plānošanas reģiona rīkota apaļā galda diskusija par jaunu alternatīvo sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu izveidi novados.

Diskusijā piedalīsies Rīgas plānošanas reģiona alternatīvo sociālo pakalpojumu attīstības programmas izstrādātāji, kā arī vairāk kā 20 nozares eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, tai skaitā Latvijas Neredzīgo biedrības, Ogres Invalīdu biedrības, Pensionāru organizācijas, Ogres Pensionāru biedrības, Valsts probācijas dienesta, Ogres sociālā dienesta, dienas centra "Saime", Ģimenes atbalsta dienas centra, Jaunatnes veselības centra, Aprūpes mājās dienesta, Ķeguma sociālā dienesta pārstāvji un citi.

Diskusija tiek organizēta Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta "Rīgas plānošanas reģiona sociālo pakalpojumu attīstības programmas alternatīviem sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem 2010. - 2016.gadam izstrāde" ietvaros.

Pasākuma laikā dalībnieki izvērtēs esošo situāciju sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanā Ogres, Lielvārdes, Ķeguma un Ikšķiles novados. Tāpat diskutēs par iespējamajiem risinājumiem jaunu pakalpojumu attīstīšanā minētajos novados un vērtēs programmas izstrādātāju piedāvātos risinājumus alternatīvās sociālās aprūpes pakalpojumu izstrādē.

Šāda veida tikšanās visu mēnesi notiks arī citos Rīgas plānošanas reģiona novados:

23.februārī - Ķekavā ( piedalās Ķekavas novads, Babītes novads, , Mārupes novads, Olaines novads, Baldones novads, Stopiņu novads, Salaspils novads);

24.februārī - Tukumā (piedalās Tukuma novads, Kandavas novads, Engures novads, Jaunpils novads);

26.februārī - Siguldā (piedalās Siguldas novads, Ādažu novads, Carnikavas novads, Garkalnes novads, Inčukalna novads, Krimuldas novads, Mālpils novads, Ropažu novads, Sējas novads, Saulkrastu novads);

26.februārī - Limbažos (piedalās Limbažu novads, Alojas novads, Salacgrīvas novads).

Šāda veida diskusijas jau notikušas Rīgā un Jūrmalā.

Atgādinām, ka, lai veicinātu alternatīvās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas attīstību un pieejamību Rīgas plānošanas reģionā, ar ESF atbalstu līdz šī gada jūnijam tiks izstrādāta programma jaunu un līdz šim vēl neīstenotu pakalpojumu plānošanai 28 novados un 2 pilsētās.

Alternatīvie sociālie pakalpojumi tiks plānoti iedzīvotājiem no dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautajām grupām, t.sk., cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, viņu ģimenes locekļiem, bezpajumtniekiem.

Projekts ir vērtējams kā unikāls, jo tā ietvaros pirmo reizi Rīgas plānošanas reģionā sociālo pakalpojumu jomā centralizēti veiks esošās sociālās situācijas padziļinātu izpēti, analizēs piedāvāto sociālo pakalpojumu klāstu un to saņēmēju vajadzības katrā novadā, Rīgā un Jūrmalā, nosakot jaunu sociālo pakalpojumu nepieciešamību. Tādējādi tiks izstrādāti finansiāli visefektīvākie sociālo problēmu risinājumi.

Tāpat sagatavotā programma būs arī pamats turpmākā Eiropas struktūrfondu finansējuma saņemšanai, lai ieviestu un īstenotu izstrādātos alternatīvās sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus katrā novadā.

Programmas izstrādē tiks iesaistīti speciālisti no visa Rīgas plānošanas reģiona. Īpaši jāuzsver, ka programmas izstrādē iesaistīs arī katra novada iedzīvotājus, pakalpojumu saņēmējus, nevalstiskās organizācijas, sociālos ekspertus, sociālās un veselības jomas ekspertus, kā arī ārvalstu ekspertus. Vienlaicīgi ar programmas izstrādi tiks organizētas sabiedriskās apspriešanas un diskusijas reģionā, lai ņemtu vērā iedzīvotāju viedokli.

Lai nodrošinātu iedzīvotāju viedokļu izzināšanu visu programmas izstrādes laiku, tiks izveidota sadaļa reģiona mājas lapā www.rpr.gov.lv. Iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi iesaistīties un sniegt savu redzējumu un viedokli par novadā nepieciešamajiem sociālās aprūpes pakalpojumiem, kā arī sociālo situāciju.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.