Staicele zaudētājos nepaliek
Alojas novada dome apstiprinājusi izglītības iestāžu attīstības koncepciju, pret ko no visas sirds cīnījās Staiceles pagasts, kuru Alojai savulaik pievienoja spaidu kārtā. Tomēr šo to izcīnīt ir izdevies. Vismaz mūzikas un mākslas skola likvidēta netiek.
Alojas un Staiceles slikto attiecību pamatā ir to izmēri – līdzīgas teritorijas ar līdzīgu iedzīvotāju skaitu un līdzvērtīgām ambīcijām. Politiski lielāka teikšana šobrīd ir Alojai, taču katrs lēmums pašvaldībā nāk kā zobu sāpes, arī izglītības jomā. Protams, vienai pašvaldībai līdzšinējais izglītības iestāžu skaits ir stipri pārspīlēts – uz 474 skolēniem trīs vidējās izglītības iestādes, divas mākslas un mūzikas skolas. Ja atmet staiceliešu nekur nezudušo vēlmi pēc patstāvības, reorganizācija ir loģiska, un pēdējā domes sēdē ierastie pozīcijas un opozīcijas strīdi izpalika.
Pašvaldības izglītības darba speciāliste Ilze Kapmale stāsta, ka tagad novadā paliks viena pašvaldības vidusskola – Alojā, savukārt Staiceles vidusskola pārtaps pamatskolā. Tas nozīmē, ka jaunu 10. klasi komplektēt vairs nedrīkst un 2018. gadā Staiceles skolu absolvēs pēdējais vidusskolas izlaidums. Jaunajiem staiceliešiem, kuri tomēr nevēlas braukāt uz Aloju, saglabājas privāta alternatīva – Staiceles sporta profesionālā vidusskola, kas darbojas Latvijas Futbola federācijas aizgādībā. Tur ir arī internāts. Taču Aloja nolēmusi taisīt pati savu, jo pašvaldībai tāpat par to jāmaksā.
Bērnudārza pakalpojumi līdz šim bija pieejami piecās vietās novadā, taču katrai bija sava priekšniecība. Tagad visa pirmsskolas izglītība salikta vienā struktūrā – Alojas bērnudārzs Auseklītis ar filiālēm. Staicelieši gan kurn, kāpēc viņu bērnudārziņš arī turpmāk nevar būt Stārķītis, bet galvenais jau, ka bērnus vispār ir, kur darba laikā likt.
Lielākās kaislības galu galā savērpās ap koncepcijā iecerēto Staiceles mūzikas un mākslas skolas likvidāciju. Deputāts Jānis Bakmanis stāsta, ka dienu pirms domes sēdes skolotāji uzrakstīja atlūgumus un paziņoja, ka 1. martā vienkārši neieradīsies darbā. Domes vadība no šādām nepatikšanām nobijusies, un vismaz pagaidām mākslas skolas paliek gan Alojā, gan Staicelē. Te no svara bijusi arī Kultūras ministrijas vēstule, kurā tika uzsvērts, ka ar reformām nedrīkst pasliktināt izglītības kvalitāti, bet Staicelē mākslas izglītībai ir labas un stipras tradīcijas. Vienīgais, ko dome uzdevusi – abām skolām jāmeklē veids, kā turpmāk sadarboties.
Jāpiebilst, cīkstiņi ap izglītības iestāžu nākotni pašlaik notiek katrā Latvijas miestā, pagastā, novadā un pilsētā, jo bērnu ir mazāk nekā pedagogu, kas vēlas saņemt algu par viņu mācīšanu. Izglītības un zinātnes ministrija jau saskaņojusi 11 izglītības iestāžu slēgšanu, kas notiks līdz jaunā mācību gada sākumam, un 11 iestāžu reorganizēšanu, kas ilgtermiņā to pašu slēgšanu vien nozīmē.