Metalurģijas vietā metālapstrāde
Uzņēmumam KVV Liepājas metalurgs jāatgriežas pie drāšu ražošanas, ar ko tas sāka savu vairāk nekā simt gadus ilgo pastāvēšanu.
Uzņēmums nesniedza atbildi uz Neatkarīgās jautājumu, kādā stāvoklī atrodas uzņēmuma nomināli lielākais dārgums – metālkausēšanas krāsns – tikai dažas dienas, bet ziemas dienas pēc tam, kad uzņēmumam pārtraukta dabasgāzes padeve. Šo krāsni uzņēmums KVV Liepājas metalurgs saņēma no tā priekšteča Liepājas metalurga, kura bankrota procedūras laikā uzņēmuma administrators Haralds Velmers nodrošināja krāsns apsildīšanu (tātad ne krāsns sildīja, bet krāsni sildīja) un bija sarīkojis ekskursiju uz uzņēmumu, lai visi pārliecinātos, ka pēc 2013./2014. gada ziemas krāsns atradīsies darboties spējīgā stāvoklī. Tika skaidrots, ka bez apsildīšanas krāsns pārvērtīsies par metāllūžņiem. Tagad nav zināms, vai KVV Liepājas metalurgs spēj turpināt krāsns uzturēšanu un vai uzskata to par vajadzīgu, jo nu jau divas reizes Liepājas metalurga un KVV Liepājas metalurga izpildījumā ir praktiski pierādīts, ka uzņēmums savā tagadējā konfigurācijā ir tehniski un ekonomiski dzīvotnespējīgs. Proti, nav attaisnojuma tam, ka vienā ielas pusē metālu izkausē un atdzesē aizripināšanai uz otru ielas pusi, kur tas ir atkal jāuzkarsē līdz apstrādei vajadzīgajai temperatūrai.
Ar TV Kurzeme palīdzību vakar bija iespējams sekot notiekošajam uzņēmumā, kur vairāki simti neatlaisto, bet arī nenodarbināto cilvēku bija ieradušies prasīt janvāra darba algu izmaksu. Viņi draudēja, ka pretējā gadījumā neļaus uzņēmumam pārdot janvārī saražoto armatūru. Uzņēmuma pārvaldnieks Igors Talanovs solīja vismaz lielāko daļu no algas strādniekiem līdz dienas beigām izmaksāt. Viņš skaidroja, ka ar ieņēmumiem no armatūras pārdošanas taču bija jāsedz daudzi rēķini, lai, piemēram, apmaksātu ostas pakalpojumus par armatūras iekraušanu kuģos, jo pretējā gadījumā taču nebūtu iespējams saņemt par armatūru naudu, ko tagad atdošot strādniekiem.
Visloģiskākais risinājums šķiet metālkausēšanas krāsns norakstīšana zaudējumos un darbības koncentrēšana metālapstrādē. Ja tas vispār iespējams, tad atbilstoši Liepājas domes priekšsēdētāja Ulda Seska ierosinājumam izmantot uzņēmuma teritoriju, t.i., infrastruktūru industriālā parka attīstīšanai pēc tā paša parauga kā bijušā Liepājas gaļas kombināta teritoriju. Tur patlaban strādā 14 dažādi ražotāji. Daži tur redzētie metālapstrādes produkti nav neko daudz mainījušies kopš 19. gadsimta 80. gadiem, kad stieples un naglas Liepājā sāka ražot fabrika Bekers & Co.