Valdības deklarācija metalurģiju neglābj
Laimdotas Straujumas valdībai rīt būs atkal jāmēģina izlocīties no lēmuma par uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs slēgšanu, atstājot šo lēmumu tādai Latvijas valdībai, kurā partija Vienotība vairs nebūs pati galvenā.
Locīties ap Liepājas metalurgu L. Straujuma sāka jau tad, kad veidoja savu pirmo valdību. 2014. gada 27. janvārī Neatkarīgā atstāstīja šīs valdības deklarācijas 67. punkta solījumus, gan ka «sekmēsim iespējami ātru uzņēmuma darbības atjaunošanu, tiecoties pēc tā aktīvu kopuma (ražošanas process un ostas darbība) atgriešanās ekonomiskajā apritē», gan ka «sniegsim atbalstu bez darba palikušajiem un sekmēsim jaunu darba vietu radīšanu Liepājā un tās apkārtnē».
L. Straujumas pirmā valdība izmantoja Liepājas metalurgu, lai pildītu savu pamatuzdevumu saglabāt varu pēc 12. Saeimas vēlēšanām. Vienu dienu pirms šīm 2014. gada 4. oktobrī notikušajām vēlēšanām tika izplatīta ziņa, ka Liepājas metalurga manta pārdota ukraiņu KVV Group, kas tūlīt atsākšot uzņēmuma darbināšanu. Ja Saeimas vēlētāji šādai ziņai noticēja, tad tāpēc, ka vēlējās noticēt kaut kam labam, pat ja bija saskatāmas ļaunu vēstošas pazīmes. Pirmkārt, uzņēmuma pārdošana tomēr notika krietni vēlāk par sākotnēji solīto grafiku, atbilstoši kuram Saeimas vēlēšanas vajadzēja izgreznot nevis ar paziņojumiem, bet ar jau iekurtas Liepājas metalurga krāsns ugunīm un izkausēta metāla straumēm. Otrkārt, uzņēmuma administratoram Haraldam Velmeram un viņa konsultantu firmai Prudentia bija nācies papūlēties ar skaidrošanu, kāpēc KVV Group solītie 107 miljoni eiro par Liepājas metalurga mantu esot valstij un pārējiem uzņēmuma kreditoriem labāki par tiem 120 miljoniem eiro, cik solīja otrs publiskotais pretendents uz Liepājas metalurgu Igors Šamiss.
Atbilstoši Latvijas valdības lēmumam izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs ražošanas pamatiekārtas un KVV Group investīcijas tika apvienotas aiz jaunas izkārtnes KVV Liepājas metalurgs. L. Straujuma un divi viņas otrās valdības ministri bija starp lentītes griezējiem pagājušā gada 6. martā, ko datēja kā metalurģijas uzņēmuma darbības atsākšanas dienu kaut tikai velmēšanas ceha apjomā. Pēc tam maijā uzņēmums patiešām ieslēdza savu metālkausēšanas krāsni, taču tā darbojās labi ja pāris nedēļu. KVV Liepājas metalurgs turpināja Liepājas metalurga iesākto strādāšanu ar zaudējumiem, ko KVV Liepājas metalurga izpildījumā vēl vairāk kāpināja neizbēgamās papildu izmaksas uzņēmuma darbības atsākšanai. Rezultātā arī velmēšanas cehs tiek darbināts ar pārtraukumiem. Tā darbošanās mērķis tagad šķiet ne tik daudz saražot metāla armatūru, cik kalpot par argumentu sarunās ar Latvijas valdību par finanšu palīdzību uzņēmumam.
Sarunas par valsts palīdzību uzņēmumam pagājušajā nedēļā bija nonākušas strupceļā. «Mēs nevaram palīdzēt tiem, kuri prasa no mums pilnīgi visu. Viņu prasības ir nereālistiskas,» Neatkarīgajai teica ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola. Skaitliski šīs prasības ir formulējis KVV Liepājas metalurga pārvaldnieks Igors Talanovs. Viņš prasa elektrības cenas pazemināšanu no pašreizējiem 90 eiro par megavatstundu līdz 43 eiro, kas ļautu uzņēmumam strādāt bez zaudējumiem, bet labāk tomēr līdz 25 eiro, kas ļautu uzņēmumam sākt solīto 107 miljonu eiro samaksu par uzņēmuma pārņemto mantu. L. Straujumas valdība līdz šim nav izrādījusi gatavību elektrības cenu celšanas veidā faktiski ieviest Latvijā jaunu nodokli KVV Liepājas metalurga īpašnieku parādu apmaksai.