Staicele cīnās par savām izglītības iestādēm un labāku laulību

Staiceles pilsētas vēlme šķirt savienību ar Alojas novadu un pievienoties Limbažu novadam ir pretrunā likumam, tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija to neatbalsta. Taču pilsētai un pagastam ir visas tiesības un pamatojums cīnīties par savas izglītības sistēmas un kultūras tradīciju saglabāšanu, ko šobrīd mēģina apēst Aloja.

Staiceles kultūras nams pagājušajā pirmdienā bija ļaužu pilns. Alojas novada dome prezentēja izglītības stratēģijas projektu, kas paredz likvidēt vidusskolu un arī pārējās izglītības iestādes palikt zem Alojas jumta. Bet staicelieši negrib ne skolu apvienošanu, ne arī biedroties ar Alojas novadu un faktiski šobrīd laulībā ar kaimiņpagastu atrodas pret savu gribu. Staicelieši ir izteikti lokālpatrioti, rūpējas par savu identitāti, par stārķu galvaspilsētas tēlu un māk radīt iespaidu, ka pie viņiem viss ir un viss notiek. Alojai tā nesanāk. Paula Timrota vadītajā Latvijas apceļošanas raidījumā dāmas no bibliotēkas tā arī pateica – pie mums jau nekā tāda nav, aizbrauciet uz Staiceli.

Mēram sola zilas acis

Protams, arī Alojai ir savas stiprās puses. Kā Neatkarīgajai stāsta Gunta Ķirule, četru bērnu mamma no Rozēniem, Alojā ir vairāk attīstīta uzņēmējdarbība, Staicelē – sports, kultūra un tūrisms. Kamēr uz remonta laiku Staiceles skola bija slēgta, bērni pāris mēnešus pamācījušies Alojā. Un galīgi tur nepatika. Arī Gunta apzinās, ka divas vidusskolas ar pārdesmit bērniem katrā vienā pašvaldībā nav jēgas uzturēt. Bet tādā gadījumā, viņasprāt, lai slēdz Alojas, nevis Staiceles vidusskolu. Staicelē ir internāts. Futbola programmas dēļ uz šejieni brauc bērni arī no apkārtējiem novadiem. Un futbola laukumi uz Aloju pa gaisu jau neaizlaidīsies, kaut gan tas esot domes galvenais arguments – Aloja ir administratīvais centrs, un visam visur jāatrodas pa vidu. Staicelieši ir satraukti, ka pat viņu pilsētas vārds pamazām pazūd no iestāžu nosaukumiem un oficiāliem tekstiem. Bet skolu jautājums, kā jau laukos, tiek uztverts īpaši sāpīgi. Sabiedriskajā apspriešanā Alojas novada domes priekšsēdim Valdim Bārdam, kad viņš mēģināja paātrināt sapulces beigas, pat piesolītas zilas acis.

Pats mērs gan uzskata, ka staicelieši tiek apzināti maldināti. Viņa skatījumā Staiceles virzienā gan nauda plūstot, gan arī izglītības reforma situāciju nepasliktinās. Un galu galā vēl jau nekas nav akmenī iecirsts. Bet tautu patiesībā musinot daži konkrēti cilvēki: «Tas ir politiskais teātris. Cilvēkiem tiek sniegta nepatiesa informācija un sagrozīti fakti. Man brīžiem šķiet, ka patiesībā runa vairāk ir par krēsliem, nevis izglītības kvalitāti.» Šis pārmetums veltīts četriem novada deputātiem, kuri ievēlēti no Staiceles. Bezcerīgi maza opozīcija ar bijušo Staiceles mēru Jāni Bakmani vadībā.

Aloja vaļā nelaidīs

Pārbalsot domē alojiešus ir neiespējami, tāpēc Staiceles priekšstāvji cīnās citiem līdzekļiem. Pašlaik savākti aptuveni 1000 iedzīvotāju paraksti petīcijai pret sabiedriskajai apspriešanai iesniegto Alojas novada izglītības stratēģijas projektu. Iedzīvotāju protesta vēstules nosūtītas gan pašvaldību ministrijai, gan citām svarīgām institūcijām. Lēmumu par koncepcijas tālāko virzību dome plāno pieņemt jau februārī.

Līdztekus cīņai par savu skolu saglabāšanu staicelieši turpina sapņot par atdalīšanos no Alojas, kurai savulaik pievienoti spaidu kārtā, un piebiedrošanos Limbažiem. Deputāts J. Bakmanis stāsta, ka iepriekšējā sasaukumā pieņemtais konceptuālais lēmums par atdalīšanos joprojām ir spēkā, un arī Limbažu novada dome 2014. gadā lēmusi, ka piekrīt uzņemt jaunu sabiedroto. Mērs V. Bārda oponē – četrotnei, kas, apejot Aloju, iesniegusi Limbažu domē un ministrijā ierosinājumu par Staiceles pievienošanu Limbažiem, nemaz neesot bijis tāda mandāta. Apvienošanās process ir neatgriezenisks, jo novada struktūra jau esot attiecīgi pārveidota.

Precedents pastāv

Iespējams, ka savu vārdu šai strīdā vēl teiks VARAM, taču jau tagad skaidrs, ka Staiceles separātisti netiks atbalstīti. Pilnīgai Staiceles autonomijai ministrija nepiekritīs, jo tās atbalstītā politika ir lielāku novadu veidošana. Savukārt pievienošana Limbažiem būtu pretrunā Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Pašvaldību sistēmas attīstības nodaļas vecākais konsultants Arvīds Pīlēģis atsaucas uz 7. pantu, kas noteic, ka novada teritorija ir ģeogrāfiski vienota. Savukārt starp Staiceli un Limbažiem atrodas Aloja. «Staiceles pilsētu un pagastu Limbažu novadam nav iespējams pievienot, nepārkāpjot šo likuma normu,» skaidro eksperts. Līdz ar to vienīgās alternatīvas Staicelei ir pievienošanās Salacgrīvas novadam vai arī visa Alojas novada pievienošanās Limbažu novadam.

Protams, Saeima katrā likumā var uztaisīt neloģisku izņēmumu, un Latvijas novadu kartē viens tāds ir. Raunas novads sastāv no diviem pagastiem – Raunas un Drustiem, kuru administratīvās teritorijas formāli savieno tikai šaura zemes strēle, bet dabā tos šķir Smiltenes un Vecpiebalgas novadu zemes.