Iepriekšējā plānošanas periodā no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem Latvijas lauksaimniecībā ir ieguldīti 2,8 miljardi eiro un viss pieejamais finansējums lauksaimniecībā ir apgūts pilnībā. Lauku attīstības programmas jaunajā plānošanas periodā finansējums ir palielināts par 11%. Savukārt jaunā tiešmaksājumu sistēma laukos ieplūdinās 2,2 reizes vairāk naudas nekā iepriekšējā periodā.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) darbu ir gandarīts: «Dienests ir ļoti labi pastrādājis, jo 2007.–2013. gada plānošanas perioda finansējums ir apgūts 100% apmērā. Pēdējais maksājums zemniekiem aizgāja pagājušā gada 30. decembrī.» Arī LAD vadītāja Anna VītolaHelviga neskopojas ar atzinību valdībai, jo, tieši pateicoties tam, ka Ministru kabinets ļāva uzņemties virssaistības, ES nauda tika apgūta pilnībā. Pretējā gadījumā visu pieejamo finansējumu nevarētu izmantot.
Fermas un traktori
Laukos ieguldītie miljardi eiro nozīmē sakārtotas fermas, jaunu tehniku, uzlabotus ceļus. Pēc LAD rīcībā esošām ziņām, kopš 2007. gada ar ES atbalstu atjaunotas 333 fermas, izbūvēta 291 kūtsmēslu krātuve, uzbūvētas 217 noliktavas un 87 graudu pirmapstrādes kompleksi, iegādāti 2939 traktori, 740 kombainu, 667 sējmašīnas, 4348 pārtikas ražošanas iekārtas. Lielākās investīcijas veiktas lopkopībā, graudkopībā un pārstrādē. Piemēram, cūku audzēšanas komplekss SIA Baltic Pork saņēmis atbalstu 3,9 miljonu eiro apmērā, piensaimniecība SIA Sēļi – 3,6 miljonu eiro apmērā, piensaimniecība SIA AgroDzelzava – 3,6 miljonu eiro apmērā. A/s Jaunpils pienotava realizēja četras projektu kārtas par sešiem miljoniem, a/s Tukuma piens – sešas projektu kārtas par 4,6 miljoniem, a/s Agrofirma Tērvete – četras projektu kārtas par 4,5 miljoniem eiro.
Kopumā 2007.–2013. gadā lauksaimniekiem un produkcijas pārstrādātājiem no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda bija pieejami 1,3 miljardi eiro, no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai – 1,4 miljardi eiro, no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda – 166,7 miljoni eiro. Lauksaimniecībā ES fondu nauda izmantota simtprocentīgi, zivsaimniecībā – par 98 procentiem.
Daļa palikusi bešā
A. VītolaHelviga neslēpa, ka daļa projektu neatbilstību dēļ ir noraidīti. Tāpat ir bijuši gadījumi, kad LAD ir nācies atprasīt iepriekš izmaksāto naudu, jo projekts nav ticis realizēts. «Debitoru apjoms šobrīd veido sešus miljonus eiro. Tikmēr vidējais debitora apjoms sasniedz 4000 eiro, kas nav nekas ārkārtējs. Tāpat mums ir 115 aktuālu tiesvedību,» sacīja LAD vadītāja. Viņa šajā apstāklī nesaskata neko ārkārtēju, jo tas liecinot, ka ir pieaugusi cilvēku drosme un aktivitāte, debatējot par strīdīgiem jautājumiem.
Iespējams, nākotnē strīdīgo lietu skaits varētu pieaugt, jo Eiropas Komisijas auditi nākotnē stingri kontrolēs projekta izpildes termiņus un mērķa realizāciju. Jaunums ir tas, ka projekta īstenotājiem būs jāapņemas sasniegt projekta mērķi konkrētā termiņā un tā izpilde tiks kontrolēta. Ja mērķis nebūs sasniegts, būs jāatmaksā finansējums proporcionāli nesasniegtajam mērkim. «Kopumā sankciju mehānisms būs daudz stingrāks,» rezumēja A. VītolaHelviga.
Eiropas nauda tikai elektroniski
Sākot jau ar šo gadu, LAD ir iecerējusi arī mainīt kārtību ES naudas saņemšanai lauksaimniecībā. A. VītolaHelviga stāstīja, ka ir plānots pilnībā pāriet uz elektronisku pieteikšanos. Līdz šim lauksaimnieki iesniegumus atbalsta saņemšanai varēja iesniegt vai nu papīra formātā, vai elektroniski. Pāreja tikai uz elektronisku pieteikšanos skars aptuveni 40 000 lauksaimnieku, tas ir, tos, kuri līdz šim pieteikumus ir pildījuši tikai papīra formātā. Aptuveni 20 000 saimnieku jau sekmīgi izmanto LAD Elektronisko pieteikšanās sistēmu (EPS).
Pāreju pilnībā uz elektronisko pieteikšanos LAD skaidro ar vēlmi nodrošināt ātrāku un ērtāku iesniegumu iesniegšanu. EPS ir izdevīga ne tikai LAD, ļaujot ātrāk apstrādāt pieteikumus, bet arī lauksaimniekiem, jo sistēma ir izveidota tā, lai tā palīdzētu pieteikumu iesniedzējiem nekļūdīties. A. VītolaHelviga atklāja, ka ir bijuši gadījumi, kad atbalsts ticis samazināts, jo zemnieks ir aizmirsis aizpildīt kādu rindiņu pieteikumā. «Saimnieks, kas katru gadu piesakās bioloģiskās saimniecības atbalstam, vienu gadu aizmirst ievilkt ķeksīti attiecīgā vietā. Kādreiz mēs to traktējām kā kļūdu, bet tagad EK to aizliedz darīt, uzsverot: ja saimnieks nav pieteicies konkrētam atbalstam, tad viņš uz to nevar pretendēt. EPS šādas kļūmes novērš, jo atgādina, ka iepriekšējos gados pretendents ir pieteicies šādam atbalstam,» stāstīja A. VītolaHelviga. Pēc viņas teiktā, līdzīgu kļūdu dēļ pērn atbalstu nācās zaudēt 200 saimniekiem.
Taču, lai gan LAD uzturētā EPS ir lietotājam draudzīga un 2015. gadā tā saņēma 2. vietu Apvienoto Nāciju Organizācijas konkursā par publisko pakalpojumu pieejamību, zemniekam, kuram nav datoriemaņu un pieejas internetam, jaunā kārtība radīs galvassāpes.
Arī J. Dūklavs atzina, ka līdz brīdim, kamēr tiks realizēta ideja par pilnīgu pāreju uz elektronisko pieteikšanos atbalsta maksājumiem, būs jāveic liels darbs, gan izskaidrojot EPS sistēmas priekšrocības, gan apzinot iespējas, kā zemniekiem bez pieejas internetam un datoriemaņām iesniegt pieteikumus elektroniski.
Kopš 2007. gada ar Eiropas savienības atbalstu