Atbīda naudas piedzīšanu par Liepājas metalurga mantu
Laimdotas Straujumas valdība vakar atrada labu formulu, pēc kuras ne atlaist, ne piedzīt valstij pienākošos maksājumu par izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs ēku un ražošanas iekārtu izmantošanu.
Pagājušā gada 28. decembrī pienāca laiks pirmajam no kārtējiem maksājumiem, ar kādiem jaundibinātais uzņēmums KVV Liepājas metalurgs ir uzņēmies atpirkt no Latvijas valsts izputējušā uzņēmuma Liepājas metalurgs ēkas un ražošanas iekārtas. Solīto 2,7 miljonu eiro vietā Valsts kase saņēma lūgumu atlikt maksājumu uz pāris gadiem. Pieņemt lēmumu par atbildi uz šādu lūgumu pienācās nevis Valsts kasei, bet valdībai, kas iepriekš bija atdevusi Liepājas metalurga mantu Ukrainas uzņēmuma KVV Group apsaimniekošanā apmaiņā pret sākotnējo naudas iemaksu un grafiku, kādā KVV Group desmit gadu laikā jāsamaksā Latvijas valstij un pārējiem Liepājas metalurga nodrošinātajiem kreditoriem 107 miljoni eiro. Valdības lēmumu vakar pēc valdības sēdes atstāstīja Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.
Valdība piekritusi gaidīt naudu ar nosacījumu, ka KVV Group veiks ieguldījumus savā meitas uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs un iesniegs Latvijas valdībai bankas garantijas par pagājušā gada decembra parāda dzēšanu līdz 2017. gada 31. janvārim. Par neveikto maksājumu Latvija rēķina soda naudu 0,1% dienā no maksājamās summas. KVV Group atbilde tiek prasīta nedēļas laikā. Visticamāk, ka tas nozīmē ielūgumu KVV Group vispār iesaistīties sarunās, kas vilksies ilgāk par L. Straujumas valdībai atlikušo pilnvaru laiku. Šī valdība nepārprotami grib atstāt mantojumā uzņēmumu, kas nav apturējis savu darbu pēc tam, kad pērnā gada 6. martā notikusī atklāšanas lentītes griešana L. Straujumas izpildījumā nozīmēja uzņēmuma darbības atsākšanu pēc tā apturēšanas Valda Dombrovska valdības laikā.
L. Straujuma uzdeva vēlamo par esošo, vakar vairākas reizes apgalvojot, ka KVV Liepājas metalurga «krāsns kuras». Premjeres apgalvojums prasa precizējumu, ka viņa runā nevis par krāsni, bet iekārtu, ko metalurģijā sauc par «sildkrāsni». Šajā precizējumā slēpjas iemesls, kāpēc KVV Liepājas metalurgs nespēj nopelnīt saviem saimniekiem pietiekami daudz naudas uzņēmuma mantas izpirkšanai. Proti, domāts bija iedarbināt uzņēmumam patiešām piederošo metāla kausēšanas krāsni, kas pārvērš metāllūžņus metāla lējumos. KVV Liepājas metalurgs diemžēl apmierinās ar to, ka nopērk citu uzņēmumu krāsnīs izkausēta metāla lējumus un ieliek tos savā sildkrāsnī, kurā virs 1000 °C uzsildītajiem metāla gabaliem piešķir citādu formu. Atšķirība starp metāla gabaliem dažādās formās ir mazāka nekā starp metāllūžņiem un metālu. Citiem vārdiem sakot, Liepājas uzņēmums rada pārāk maz pievienotās vērtības, ko varētu pārvērst naudā un šo naudu atdot kreditoriem.
KVV Liepājas metalurgs īstā krāsns kurējās pērnā gada maijā un pierādīja, ka naudas izteiksmē tā rada nevis peļņu, bet zaudējumus. To noteica attiecība starp izmaksām par metāllūžņiem un elektrību un iespējamo atmaksu par pārdotajiem metāla izstrādājumiem. KVV Liepājas metalurgs par to vaino Latvijā pieejamās elektrības cenu, kas patiešām ir vairākas reizes augstāka nekā pavisam netālajā metalurģijas lielvalstī Zviedrijā. Šo neatbilstību vēl jo vairāk pastiprināja attiecība starp metāllūžņu un metāla cenām, ko diktē ekonomiskā nestabilitāte pasaulē bez jebkādām Latvijas iespējām šo nestabilitāti mazināt.
Apmēram nedēļu ilgušais metālliešanas eksperiments apliecināja to pašu, ko iepriekš daudz vērienīgākā metāla kausēšana no jauna izveidotajā elektrokrāsnī no 2012. gada sākuma līdz 2013. gada aprīlim. Pēc tam vairs nevarēja noslēpt šā procesa radītos zaudējumus, ko sedza toreizējā Liepājas metalurga parādu pieaugums. Parādu piramīda sagāzās tad, kad parādu summa pārsniedz 200 miljonus latu. Latvijas policija kopš tā laika nespēj nošķirt uzņēmuma reālos un fiktīvos zaudējumus, ko pievāca uzņēmuma īpašnieki. KVV Liepājas metalurgs šādas spēlītes neatkārto.
Metāla kausēšana Latvijā prasa pazemināt elektrības cenu, taču tas iespējams vai nu uz valsts budžeta, vai uz visu pārējo elektrības patērētāju rēķina. Latvijas valdība nevēlas nevienu no šiem risinājumiem un pagaidām izmanto pauzi, ko devusi Eiropas Savienības instanču apņemšanās risināt metalurģijas nozares problēmas centralizēti ES mērogā.