Ceturtdien tika izpildīts uzņēmuma KVV Liepājas metalurgs solījums atsākt celtniecības armatūras velmēšanu.
Darbs uzņēmumā tika atjaunots drīzāk nekā 10. janvārī, kas izskanēja sākotnēji. Uzņēmums par savu darbību tagad stāsta ļoti skopi, tāpēc atliek vieta dažādu pieņēmumu izteikšanai. Tādā veidā iespējams sasaistīt darba atsākšanas brīdi ar valdības darba kārtību nākamajā nedēļā.
Valdība ir publiski apsolījusi lemt par atbildi uz KVV Liepājas metalurga lūgumu, lai valdība atļauj atlikt maksājumus par uzņēmuma izmantotajām ēkām un iekārtām. Uzņēmums nav spējis izpildīt jau pirmo maksājumu pēc tam, kad tas pirms pusotra gada veica sākotnējo iemaksu, lai vispār tiktu ielaists izputējušajā uzņēmumā Liepājas metalurgs. Tā vietā tagad saimnieko juridiski pavisam cits uzņēmums ar nosaukumu, kurā ietvertas norādes gan uz uzņēmuma dislokāciju, gan uz tā īpašnieci KVV Group no Ukrainas. Šis investors 2014. gada 2. oktobrī apņēmās izpirkt Liepājas metalurga pamatražotnes kopā par 107 miljoniem eiro, kas jāsamaksā 10 gadu laikā. Visticamāk, apmaksas grafiks tika sastādīts atbilstoši cerībām darbināt uzņēmumu tā, lai 10 gadu laikā tas nopelnītu vismaz tik daudz, cik vajadzīgs paša uzņēmuma ēku un iekārtu izpirkšanai. Kopš tā laika uzņēmums vairāk bijis dīkstāvē nekā darbināts un nav nopelnījis 2,7 miljonus eiro, cik bija jāiemaksā Valsts kasē pagājušā gada 27. decembrī. Tas, tāpat kā 10. janvāris, iekrīt svētdienā. Valsts, protams, pacietīgi gaidīja naudu 28. decembrī, taču saņēma lūgumu maksājumu atlikt. Precīzāk sakot, tajā dienā uzņēmums iesniedza jaunu samaksas solījumu grafiku laikā līdz 2030. gadam un publiski paziņoja to, ko finanšu ministram Jānim Reiram bija darījis zināmu jau agrāk. Šī ministra piedāvāšana par iespējamo Ministru prezidenta kandidātu lika atgādināt viņa nekorekto rīcību pagājušā gada decembrī, kad viņš turpināja daudzināt KVV Liepājas metalurgu kā apliecinājumu Latvijas ekonomikas augšupejai, kas piedzīvota 2015. gada laikā. Aizgājušā gada pavasarī izcēlās Centrālā statistikas pārvalde, piedēvējot darbības atsākšanai uzņēmumā KVV Liepājas metalurgs nereāli lielu iespaidu uz Latvijas rūpniecības kopapjoma pieaugumu.
KVV Liepājas metalurga iekļaušana Latvijas ekonomiskās veiksmes stāsta kārtējā turpinājumā, ko bija apņēmusies uzrakstīt Laimdotas Straujumas valdība, liek tai darīt visu iespējamo, lai vismaz šīs valdības laikā KVV Liepājas metalurgs turpinātu ja ne strādāt, tad pastāvēt. Ļoti pamācošs šajā ziņā ir L. Straujumas komentārs Latvijas TV Rīta panorāmā 29. decembrī par iepriekšējā dienā visiem paziņoto, ka KVV Liepājas metalurgs diemžēl neveiks maksājumu valstij. Tomēr «skaidrs mums visiem, ka ir jāsaglabā ražotne», teica L. Straujuma. «Jādara viss, lai tur būtu ražotne – tāda, cita, vai vēl kāda,» viņa prātoja. Ar tādiem lozungiem pirms gadiem desmit toreizējais Liepājas metalurgs tika pie valsts galvota aizņēmuma ražošanas modernizācijai un izputēja samērā drīz pēc tam, kad modernizācija bija paveikta laikam gan ne pašā labākajā izpildījumā. Valsts uzņēmuma vietā atdeva bankai naudu, pārņēma uzņēmuma mantu un atrada tai pircēju, kuram ir problēmas samaksāt par pirkumu.
KVV Liepājas metalurga darba atsākšanas pārcelšana no 10. uz 7. janvāri varētu būt paņēmiens, lai nodrošinātos pret 12. janvārī iespējamo lēmumu tomēr prasīt no KVV Liepājas metalurga un tā īpašniekiem norēķināšanos atbilstoši pirkuma līgumam. Ministriem būtu daudz vieglāk pieņemt šādu lēmumu par dīkstāvē esošu uzņēmumu, kā tas no Rīgas izskatītos pat tad, ja uzņēmums tiktu iedarbināts svētdienai sekojošajā 11. janvārī. Tad būtu pat grūti saprast, vai uzņēmums tiešām strādā, vai tikai silda savas ražošanas iekārtas, ko sals var sabojāt tā, ka tās kļūst par metāllūžņiem. Cita lieta, ja uzņēmums iedarbināts jau iepriekšējā nedēļā un šis fakts ievērtēts Finanšu ministrijas un Ekonomikas ministrijas priekšlikumos valdības lēmumam, kas solīts 12. janvārī. Valdība neiedrošināsies nolemt neko tādu, kas dotu iemeslu teikt, ka tās lēmums ir iemesls reāli strādājoša uzņēmuma apturēšanai. Tas gan nebūtu nekas neparasts, ka 12. janvārī valdība nenolems ko citu, kā vien pētīt situāciju un gatavot nākamo lēmumu.
Pēc KVV Liepājas metalurga sniegtās informācijas, tā velmēšanas cehs no vakardienas atsācis darbu ar parasto jaudu 25 000 tonnu produkcijas mēnesī. Tas atbilst ražošanai 24 stundu darba režīmā, kas jāuztur galvenokārt tāpēc, lai nepieļautu milzīgu un lieku enerģijas patēriņu, ja katru dienu no jauna tiktu uzsildītas ražošanas iekārtas, kurās metāla sagataves temperatūrā virs 1000 ºC tiek izstieptas par celtniecības armatūru. Uzņēmuma izpirkšanai vajadzīgā darba un naudas aprites apjoma sasniegšanai būtu nepieciešams, lai KVV Liepājas metalurgs apstrādā nevis nopirktus, bet paša izkausētus metāla lējumus. KVV Liepājas metalurgs pamatoti aizrāda, ka Latvijā nopērkamās elektrības augstā cena sadārdzina arī metāla lējumus un padara konkurētnespējīgu uzņēmuma gala produkciju. Tikpat pamatoti aizrādīt uzņēmumam, ka elektrība ir dārga, bet ne sadārdzināta pēc KVV Liepājas metalurga izveidošanas. Apmaiņa ar šādiem argumentiem neved uz skaidrību par uzņēmuma nākotni.