Jaunā koalīcija Carnikavā apmierina varaskāri

© F64

Carnikavas līdzšinējā opozīcija, pēc sešu gadu gaidīšanas beidzot nonākot pie teikšanas, alkatīgi metusies apmierināt varaskāri un pārveidot budžetu atbilstoši savām iedomām. Ar pēdējo gan varētu arī neiet tik gludi.

Pirmais lielais lēmums jaunā mēra Reģionu alianses pārstāvja Imanta Krastiņa vadībā ir trīs vietnieku posteņu izveidošana. Pašvaldība maza, taču jaunizveidotajai koalīcijai ambīcijas lielas. Pa amatam iedots Robertam Raivo un Edgaram Sliedem. Jāatgādina, viņi vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta kopā ar līdzšinējo priekšsēdētāju Daigu Jurēvicu. Tātad vietnieku posteņi ir maksa par aiziešanu pretējā frontē. Trešais krēsls ticis Saskaņas centra pārstāvim Eduardam Burģelim. Amatu nosaukumiem pat lāgā nav bijis nozīmes, jo tie jau tuvākajā ārkārtas sēdē tiks laboti. Kaut kas acīmredzot ir apsolīts arī deputātei Ilzei Tjarvei, jo arī viņa aktīvi piedalījusies politiskā uzmetiena organizēšanā. Tiesa gan, ar Neatkarīgo viņa kategoriski atsakās runāt – viss jau tāpat esot pateikts. Met nost klausuli, uz epastiem neatbild. Bet pateikts pagaidām ir tikai tas, ka viņai ir kādas privātas intereses saistībā ar tirdzniecības atļaujām Garciemā.

Tas, ka jaunajai varai interesē sakārtot lietas, nav noslēpums. Mērs to skaidri pateica jau savā pirmajā sēdē: «Es zinu, kādā veidā sakārtot lietas tā, lai tas ir gan maksimāli labi novadam, gan arī domes darbiniekiem.» Pašvaldības nākamā gada budžeta projekta pieņemšana ir apturēta. Ko tajā plānots mainīt un kāda iemesla dēļ, mērs slēpj. Savdabīgi, jo tieši it kā necaurspīdīgā budžeta veidošanas procedūra bija iemesls, kādēļ tika panākta Jurēvicas atkāpšanās. Ar preses dienesta starpniecību Imants Krastiņš informē, ka «pie budžeta šobrīd tiek aktīvi strādāts un par izmaiņām un iemesliem, kāpēc tās veiktas, viņš varēs pastāstīt janvārī». Savukārt budžeta pieņemšana plānota janvāra beigās. Visticamāk, nekādas dižās izmaiņas budžeta projektā nebūs iespējamas. Nu jau bijusī priekšsēdētāja Daiga Jurēvica skaidro, ka īstenot jaunus projektus un aizņemties iespējams tikai tad, ja pašvaldība spēj nodrošināt līdzfinansējumu. Viena miljona piesaistīšanai nepieciešami savi 250 tūkstoši. Taču nekāds pēkšņs ienākumu pieaugums novadā nākamgad nav paredzams, jo Carnikava visus savus brīvos līdzekļus spiesta iemaksāt Pašvaldību izlīdzināšanas fondā – 1,3 miljonus eiro. Carnikavas kopējais budžets plānots aptuveni 11 miljonu apjomā – tas ir saskaņots ar novada attīstības programmu. Katrai iestādei, katrai struktūrvienībai ir skrupuloza tāme. «Jo mazāk ir naudas, jo jābūt precīzākai plānošanai,» skaidro deputāte, jo tieši ar sīkumiem salasās tie lielākie izdevumi.

Jaunajai vadībai labāk varētu veikties ar plāniem sakārtot lietas par labu politiski pietuvinātiem domes darbiniekiem. Mērs jau paziņojis, ka vietnieku posteņi nekādu robu pašvaldības budžetā neiecirtīs, jo tiks likvidēta pašvaldības Centrālās administrācijas vadītāja Imanta Pastora ieņemtā vieta. Lāčāda jau tika dalīta, vēl pirms lācim iedots uzteikums. Šis ir mēra Krastiņa pakalpojums savam politiskajam domubiedram izpilddirektoram Raimondam Garenčikam. Jāpaskaidro, ka pēc būtības Carnikavas domē visu laiku bijuši divi izpilddirektori. Garenčiks, no kura domes vadība pat pēc ilgstošas tiesāšanās nav varējusi tikt vaļā, un Pastors, no kura savukārt negribēja šķirties. Tāpēc viņam arī tika izveidots speciāls postenis – Pašvaldības iestādes «Carnikavas novada dome» vadītājs. Sagaidāms, ka tiesāšanās turpināsies, tikai tagad jau citā sastāvā. Garenčiks Neatkarīgajai stāsta, ka ar jauno domes vadību plāno slēgt mierizlīgumu, savukārt Pastors pašvaldību varētu iesūdzēt tiesā par nepamatotu atbrīvošanu.



Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais