Uzņēmums, kas nomaļajā Kalnciemā noskatījis pamestu ražotnes ēku jaunas akumulatoru pārstrādes rūpnīcas būvniecībai, ir uzvarējis tiesā grupu vietējo oponentu un Vides aizsardzības klubu.
Taču šī ir tikai pirmā instance, un, visticamāk, ieceres tiesiskā sabotēšana turpināsies arī nākamajās. Uzņēmēji un liela daļa vietējo iedzīvotāju tikmēr gaida darbavietas un iespējas pelnīt, jebkādu attīstību panīkušajā pagastā. Uzņēmuma Eco lead vadība par uzvaru tiesā ir gandarīta, taču pie rūpnīcas būvniecības pagaidām vēl neķersies. Formāli visi priekšnoteikumi ir – pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums, saskaņots projekts, domes atļauja. Taču tiesas spriedumu, ar kuru neveiksmīgi tika apstrīdēts pašvaldības pieņemtais lēmums, mēneša laikā iespējams pārsūdzēt, un, ņemot vērā līdzšinējo abu pušu komunikāciju, jāprognozē, ka tas arī, visticamāk, tiks izdarīts. Tātad pagaidām vienīgais progress rūpnīcas iecerē ir mainītais nosaukums. Iepriekš pilnais projekta nosaukums bija «EastWest Finances» nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca. Taču šobrīd atsaukties uz īpašnieku kontaktiem ar austrumiem no biznesa viedokļa nav populāri. Turklāt jaunā versija, pēc saimnieku domām, labāk atspoguļojot iecerēto nodarbošanos. Lead angliski ir gan lietvārds «svins», gan darbības vārds «vadīt». Savukārt Eco – ne tāpēc, ka svina pārstrādes produkti jāēd ar zaļo karotīti, bet gan videi draudzīgās nodarbošanās dēļ. Katrā mašīnā ir akumulators, agri vai vēlu tas ir metams laukā, bet no vides viedokļa lietderīgāk un ilgtspējīgāk ir to pārstrādāt jaunā produktā. Saskaņā ar ieceri rūpnīca gadā pārstrādās līdz 15 000 tonnu akumulatoru, saražojot 8700 tonnu svina. Tā vietā, lai sūtītu vecus akumulatorus pārstrādei uz Lietuvu, turpmāk uz ārzemēm tiks eksportēts no tiem atgūtais svins. Te būtu 42 darbavietas. Ražotnē un iekārtās plānots investēt 8,5 miljonus eiro. Rūpnīcas iedarbināšana bija plānota uz 2016. gada sākumu, taču tiesu darbi mazinājuši sākotnējo optimismu. Eco lead valdes priekšsēdētājs Jurijs Harlamovs Neatkarīgajai atzīst, ka vismaz tiesas atvēlēto pārsūdzības laiku viņi nogaidīšot: «Paskatīsimies, būs iesniegta vai ne. Nav jēgas ātri uzbūvēt rūpnīcu, lai pēc tam tā atrastos ilgstošā dīkstāvē. Bankas nauda tomēr...» Vienkārši pajautāt oponentiem, vai viņi turpinās torpedēt ieceri, arī nevarot, jo tie ar rūpniekiem nesarunājoties, pieredzes apmaiņas braucienos uz līdzīgām rūpnīcām ārzemēs arī atsakoties braukt. Tikmēr Neatkarīgajai Vides aizsardzības kluba viceprezidente Elita Kalniņa apstiprina, ka tiesas lēmums noteikti tiks pārsūdzēts. Jāatgādina gan, ka sākotnēji galvenā persona, kas cīnījās un mudināja šai cīņā pievienoties citus, bija Jelgavas novada domes deputāte Irina Dolgova. Viņas un sekotāju pārliecība – rūpniecību, bet ne šādu. Būvējiet, bet ne pie mums. Viņa ievēlēta no Saskaņas centra, bet tagad pārstāv Reģionu aliansi. Taču stāstā par rūpnīcu viņa vienalga ir opozīcijā, jo deputātu vairākums rūpnīcas celšanu atbalsta. It īpaši, ja tā plānota jau eksistējošas rūpnieciskās apbūves teritorijā. Tās vienīgais mīnuss ir cieši līdzās plūstošā Lielupe. Vides pārraudzības valsts birojs tādēļ uzdevis veikt virkni drošības pasākumu, ko uzņēmums arī iekļāvis projektā. Kalnciema svinu par bargu naudu plānots tirgot uz Rietumiem, nevis izgāzt upē.