Koncertzāle Cēsis – kultūras vērtību simbols Vidzemē

Koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska vēsta, ka Cēsu koncertzāle ir unikāla arī ar savu arhitektūru – šeit simtgadīgās Cēsu saviesīgās biedrības nama vērtības ir papildinātas ar mūsdienīgiem elementiem, radot fantastisku gaisotni © Ojārs Lūsis

Koncertzāle Cēsis apmeklētājiem durvis vēra pirms pusotra gada. Šajā laikā te notikuši simtiem augstvērtīgu mākslas pasākumu, kurus pavisam apmeklējuši desmitiem tūkstošu apmeklētāju. Daudziem vidzemniekiem koncertzāles apmeklējums jau kļuvis par tradīciju.

Uzsākot darbu, viens no jaunās koncertzāles vadības uzdevumiem bija un joprojām ir izprast un izvērtēt potenciālo apmeklētāju vēlmes un prasības, jo, lai arī Latvija ir neliela valsts, katrā reģionā ir vērojamas atšķirīgas kultūras tradīcijas. Koncertzāles programmu direktore Inese Zagorska teic: «Cēsis izsenis bijusi izglītības un kultūras pilsēta,mūzikas un kultūras tradīcijām bagāta. Iedzīvotājiem Cēsīs un Vidzemē koncertu, teātra izrāžu un mākslas izstāžu apmeklēšanas tradīcijas ir dziļas, un, veidojot koncertzāles māksliniecisko saturu, šī pieredze jāņem vērā un jārespektē. Koncertzāles pamatuzdevums ir nodrošināt profesionālās mākslas pieejamību Vidzemes iedzīvotājiem.» Koncertzāle Cēsis jau var lepoties ar tādu pasaules mākslinieku kā Gidona Krēmera, Martas Argerihas, Nikolasa Alšteta, Didjē Lokvuda, mūsdienu komponista Gabriela Prokofjeva koncertiem. Uz koncertzāles skatuves uzstājušās arī pasaulē pazīstamas Latvijas mūzikas zvaigznes – Aleksandrs Antoņenko, Egils Siliņš, Inga Kalna, Baiba Skride, Kristīne Blaumane, Vestards Šimkus, Reinis Zariņš un Ksenija Sidorova. Koncertzālei izveidojusies cieša sadarbība ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Liepājas Simfonisko orķestri, orķestriem Kremerata Baltica un Sinfonietta Rīga, Latvijas Nacionālo operu, Valsts Akadēmisko kori Latvija un Latvijas Radio kori.

Cēsis ir tūrisma pilsēta, tāpēc sezona koncertzālē ilgst visu gadu – rudenī un ziemā notiek regulāri klasiskās un populārās mūzikas koncerti, skatāmas teātru izrādes, bet vasarā apmeklētājus pulcē festivāli, kā Cēsu Mākslas festivāls, Kremerata Baltica festivāls, Nacionālā simfoniskā orķestra Vasarnīca un Latvijas profesionālo teātru izrāžu skate.

Koncertzāle ir jauna, taču jau tagad tiek iedibināti pasākumi, kuriem plānots ilgs mūžs. Inese Zagorska ne bez lepnuma stāsta: «Rudenī klausītājus aicinām uz jaunu koncertzāles producētu festivālu Čello Cēsis, noslēdzot sezonu, maijā uz koncertzāles dzimšanas dienu ik gadu aicināsim operas zvaigznes, bet gadumiju vienmēr sagaidīsim ar krāšņu koncertu un balli. Šogad, 29. decembrī, gaidāms koncerts ar skaistākajām britu komponista Loida Vēbera mūziklu melodijām, bet 30. decembrī jau otro reizi koncertzālē notiks Vecgada balle. Tradīcijas veido mūsu koncertzāles uzticamo apmeklētāju. Esmu pārliecināta, ka mūzikas un mākslas durvīm jābūt atvērtām ikvienam.»

Koncertzāle uzņēmusies vēl vienu skaistu misiju – audzināt savus nākotnes klausītājus. Lai mazie klausītāji arī pieaugot labprāt baudītu augstvērtīgus koncertus, bērniem tiek veidotas īpašas koncertprogrammas Mūzikas ābece no A līdz Ž, Muzikālās pasakas, simfoniskā orķestra programmas bērniem.



Latvijā

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.