Cēsis – radošs gars un ekonomikas kāpums
Intervija ar Cēsu novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu.
– Zināms, ka Cēsis ir viena no tām pašvaldībām, kura ļoti aktīvi strādā, lai Cēsīs atgrieztos gan uz ārzemēm aizbraukušie, gan tie, kuri pārcēlušies uz Rīgu. Pagājušajā gadā teicāt, ka atgriezušās no ārzemēm ir dažas ģimenes. Ko teiksiet šogad?
– Tendence atgriezties ir pozitīva. To apstiprina arī uzņēmēji. Protams, kādi vēl aizbrauc, bet kādi arī atgriežas. Tas, ka cilvēki vienmēr būs kustībā un cilvēki mūsdienu mobilitātes apstākļos migrē no vienas valsts un pilsētas uz citu, ir normāli. Es domāju, ka šobrīd izbraukušo un atbraukušo skaits ir līdzsvarots vai vismaz tuvu tam. Ir ģimenes, kas atgriežas – tie gan nav simti, bet arī par desmitiem ģimeņu, kas atgriezušās Cēsīs, mēs ļoti priecājamies. Uzskatām viņus par pirmajiem vēstnešiem, kas dos ziņu arī nākamajiem.
– Vai šīs ģimenes jau ir iekārtojušās un atradušas darbiņu?
– Ir dažāda pieredze – vieni ir atraduši darbu, citi uzsākuši savu biznesu, kas ir ļoti patīkama tendence. Pašvaldības palīdzība ir ļoti praktiska – tā ir informācija par brīvajām darba vietām un atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, piešķirot pašvaldības naudas grantu. Tāpat šīm ģimenēm nereti ir svarīga bērnu latviešu valodas pastiprināta apguve, lai viņi varētu pilnvērtīgi iekļauties skolas dzīvē un apgūt mācību vielu. Katrā valstī ir citas mācību programmas, tāpēc, uzsākot mācības Cēsu skolās, notiek skolēna novērtēšana un tiek pieņemts lēmums, kurā klasē bērnam jāmācās, lai viņa sagatavotība atbilstu mūsu valsts izglītības programmām. Mūsu skolu pedagogi ir pretimnākoši un atrod iespējas, lai labi justos gan vecāki, gan bērniņš.
Atzīmēšu, ka mūsu skolām ir ļoti labi panākumi – lepojamies, ka Draudzīgā aicinājuma fonda organizētajā konkursā Cēsu valsts ģimnāzija šogad saņēma pirmo vietu gan kopvērtējumā, gan dabaszinību priekšmetos. Esam veikuši izglītības sistēmas reformu – uz divu skolu bāzes ir izveidota Cēsu pilsētas vidusskola, kurā mācās vairāk nekā 700 bērnu. Tā ir skola ar labu materiāli tehnisko bāzi, ar lieliskiem un labi atalgotiem skolotājiem. Nākamajos gados ir ieplānotas investīcijas vairākās novada skolās.
– Jūs jau pieminējāt uzņēmējus. Kādas ir viņu aktivitāšu tendences, kas ir tiešā saistībā ar darba vietu skaitu?
Pagājušajā gadā bezdarbs Cēsīs bija 5,5 procenti, šogad tie vairs ir tikai 4,9%. Uzņēmēji aizvien biežāk runā par darbaspēka trūkumu. Auditētie dati liecina, ka pēdējā gada laikā Cēsīs ir no jauna radītas 208 darba vietas. Tās radījuši uzņēmumi, kuri paplašina savu darbības apjomu, kā arī no jauna izveidotie mazie uzņēmumi. Tie ir vairāki uzņēmumi sabiedriskās ēdināšanas un tūrisma jomā, kā arī dažādi interesanti un inovatīvi mazie ražošanas uzņēmumi. Arī lielie uzņēmumi attīsta jaunus tirgus vai produkcijas veidus un paplašinās.
– Šogad Cēsīs redzu vairākas jaunas sabiedriskās ēdināšanas vietas, un arī jūs pieminējāt jaunus restorānus. Vai visām šīm iestādēm pietiek apmeklētāju – pilsēta taču nav liela, un daudzi ietur maltītes mājās.
– Arī mums bija līdzīgs jautājums, kad atvērās pirmās jaunās ēdināšanas iestādes. Tagad redzam – ja ir labs piedāvājums, tad patērētāji atradīsies. Vēl pirms dažiem gadiem Cēsīs sabiedriskās ēdināšanas kapacitāte bija pārāk zema – tā nespēja nodrošināt pieprasījumu, it īpaši tūrisma sezonas un lielo pasākumu laikā. To izjuta gan pilsētas viesi, gan vietējie iedzīvotāji – nebija nekāds retums, ka cēsnieki nedēļas nogalēs brauca uz vakariņām Valmierā vai Siguldā, – tagad valmierieši brauc pie mums.
Tagad, kad mums ir Cēsu koncertzāle, pilsētā viesu ir daudz vairāk, turklāt ne tikai vasaras tūrisma sezonas laikā, bet visu gadu, jo aktīvā koncertsezona norit tieši ziemā. Es varu apstiprināt iepriekš izteikto cerību, ka koncertzāle atdzīvinās pilsētas ekonomisko dzīvi un uzlabos pilsētas un novada iedzīvotāju emocionālo noskaņojumu. Šīs cerības pilnā mērā ir piepildījušās. Faktiski koncertzāles atklāšana ir aktivizējusi ne tikai sabiedriskās ēdināšanas sektora attīstību, bet arī viesnīcu projektu realizāciju. Viens no piemēriem ir topošā viesnīcu kompleksa Gaujas malā būvniecība – tas ir reāls projekts ar miljonu vērtiem ieguldījumiem.
Tāpat sabiedriskās ēdināšanas un viesnīcu biznesa attīstībai ir iegādātas konkrētas vecpilsētas mājas. Attīstās kino un fotomākslas rezidence Rucka, bērnu un jauniešu zinātnes un izklaides centri Mazā Brīnumzeme un Zinno.
Jāatzīst, ka koncertzālei ir vēl daži tehniski trūkumi, tajā skaitā gaisa kvalitāte pasākumu norises laikā, bet tas ir jautājums, pie kā strādājam, un pavisam drīz arī šo problēmu centīsimies novērst.
– Jaunā koncertzāle ir ne tikai pasākumu norises vieta, bet arī mājvieta mūzikas skolai. Vai līdz ar mūsdienīgo mājvietu tās darbībā vērojamas izmaiņas?
– Es uzskatu, ka jaunās Cēsu mūzikas vidusskolas telpas un aprīkojums ir bagātīgākā un labākā mūzikas izglītības bāze ne tikai Cēsīs, bet visā Vidzemē. Par to liecina ne vien pozitīvās atsauksmes, bet arī skaitļi, – šogad mūzikas skolas pirmajā kursā ir uzņemts rekordliels audzēkņu skaits. Skolas mācību programmas ir papildinātas ar deju specialitāti, kas Vidzemē līdz šim nav bijusi pieejama.
Vienlaikus koncertzāles telpas izmanto arī mūsu tautas mākslas kolektīvi, kuriem tagad ir pietiekami daudz telpu mēģinājumiem, kā iespēja sniegt koncertus uz lielās skatuves. Arī šajā jomā vērojama lielāka aktivitāte, jo pašdarbniekiem ir labas iespējas satikties citam ar citu un gūt vienotības izjūtu. Atzīmēšu, ka darbošanās dažādos kolektīvos cilvēkiem ir ļoti svarīga, – tā ir ne tikai konkrētu prasmju un spēju izpaušana, bet sociāls process. Ļoti patīkami, ka kolektīvu sadarbības rezultātā tapa skaists valsts svētku koncertuzvedums, ko redzēt vēlējās vairāk cēsnieku, nekā spēja uzņemt lielā zāle. Atvainojos tiem, kuri uz šo koncertu netika vietu trūkuma dēļ, – acīmredzot mums par to ir jādomā un situācija jārisina, lai tā vairs neatkārtotos. Nākamgad jūlija beigās Cēsis svinēs 810 gadu jubileju, un tā būs lieliski iespēja gan sev, gan visiem parādīt pēdējo 10 gadu laikā paveikto.
– Cēsis vienmēr bijusi iedvesmas pilsēta – šeit patīk pulcēties radošiem un mazliet citādi domājošiem cilvēkiem. Kāds ir viņu pienesums pilsētas dzīvē?
– Esam novērojuši, ka pēdējo divu gadu laikā Cēsis par savu dzīves un arī darba vietu izvēlas arvien vairāk radošo nozaru pārstāvji – arhitekti, gleznotāji, pilsētplānotāji un citi radošo industriju pārstāvji, kuri ap sevi veido savdabīgu mikroklimatu un piesaista arvien jaunus interesentus. Tāpēc pašvaldība Cēsu Profesionālās vidusskolas, kura tagad pārcēlusies uz jaunu un mūsdienīgu mājvietu, vecajās telpās tuvāko gadu laikā plāno izveidot Radošo industriju centru.
– Man rodas arvien lielāka pārliecība, ka Cēsis ir brīvdienu pilsēta – vieta, kur saturīgi un skaisti pavadīt nedēļas nogales.
– Tas nav slikti un ir tikai pirmais solis, lai ar laiku jūs izvēlētos pārcelties uz Cēsīm uz pastāvīgu dzīvi. Ir daudz cilvēku, kuri savulaik brīvdienas pavadījuši Cēsīs, apmeklējuši pasākumus un festivālus, bet tagad jau plāno iegādāties īpašumu, sakārtot dzīvi, lai varētu šeit uzturēties pastāvīgi. Tāpēc mēs veltām arī lielu uzmanību, lai risinātu mobilitātes jautājumus ar Rīgu un citām lielām pilsētām, kā arī būtu nevainojams bezmaksas publisko interneta tīklu pārklājums. Diemžēl Cēsīs pietrūkst dzīvojamā īres fonda, tāpēc esam domājuši par vienas daudzdzīvokļu mājas būvniecību. Interese par projektu ir arī Aizsardzības ministrijai, kas paplašina instruktoru mācību bāzi Cēsīs, jo arī šiem cilvēkiem un viņu ģimenēm būs nepieciešami dzīvokļi. Ceram, ka ar šo projektu iekustināsim arī privātuzņēmēju nekustamā īpašuma būvniecību.
– Jaunajā ES finanšu plānošanas periodā pašvaldībām būs pieejami līdzekļi rūpniecības attīstībai. Vai arī Cēsīs taps kāda jauna industriālā zona?
– Ir pilnīgi skaidrs, ka pilsēta nevar dzīvot un attīstīties tikai ar kultūras un tūrisma nozarēm. Tās gan mūsu pilsētā ir ļoti nozīmīgas, taču tāpat mums ir ļoti spēcīgi pārtikas pārstrādes uzņēmumi, tajā skaitā Venden, Cēsu alus, Vinnis. Viens no mūsu stratēģiskajiem mērķiem, izmantojot ES fondu finansējumu, ir izveidot papildu infrastruktūru, kur ienākt jauniem rūpniecības uzņēmumiem. Ņemot vērā, ka mūsu profesionālajā vidusskolā ir spēcīga galdnieku un kokapstrādes izglītības programma, viena no nozarēm, kas varētu attīsties ieplānotajā industriālajā zonā, ir tieši ar kokapstrādi saistītie uzņēmumi. Viens no uzņēmējiem jau ļoti nopietni izskata šādu iespēju.
Otra teritorija, kurā plānojam veikt investīcijas, piesaistot degradēto teritoriju attīstībai paredzētos ES fondus, ir bijušās sanatorijas Cīrulīši teritorija, kas šobrīd uzskatāma par degradētu. Patlaban norit sarunas ar vairākiem potenciālajiem investoriem – sadarbojoties pašvaldībai un vairākiem potenciālajiem telpu un teritorijas nomniekiem, iespējama veiksmīga attīstība. Izskatās, ka no vēlmes esam tikuši arī līdz darīšanai.