Ropažos evakuē ātri, vai pansionāti gatavi ugunsnelaimei

© F64

Ļoti daudz mums deva tas, ka regulāri aprūpes centrā notiek evakuācijas mācības gadījumā, ja notiktu ugunsgrēks, – lai arī aprūpes centra iemītnieki tās nereti uztver kā piedzīvojumu, tas šoreiz nospēlēja svarīgu lomu, jo visi zināja, kas jādara. Tā par ugunsnelaimi sociālās aprūpes centrā Ropaži Neatkarīgajai stāsta valsts sociālās aprūpes centra Vidzeme direktors Modris Karselis.

Ropaži ir viena no aprūpes centra Vidzeme filiālēm, un tajā dzīvo pirmās un otrās invaliditātes grupas cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem. Pagājušo svētdien pēc pieciem pēcpusdienā pansionāta trešajā korpusā izplatījās dūmi, kā vēlāk noskaidrojās – bija aizdedzies elektrības sadales skapis. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēma izsaukumu uz Ropažu novadu pulksten 17.56. Ierodoties notikuma vietā, ugunsdzēsējiglābēji konstatēja, ka trīsstāvu sociālās aprūpes centra otrajā stāvā dega elektrosadales skapis 0,4 kvadrātmetru platībā. Ugunsgrēks tika likvidēts pusastoņos vakarā.

«Tiklīdz aprūpētāji pamanīja piedūmojumu, uzreiz ziņoja ugunsdzēsējiem un sāka cilvēku evakuāciju uz citiem korpusiem,» stāsta M. Karselis. Kopumā no telpām, kur dega elektrosadales skapis, tika evakuēti 45 cilvēki un, kā uzsver centra vadītājs, tas praktiski tika izdarīts vēl pirms ugunsdzēsēju ierašanās. Kopumā aprūpes centrā mitinās 311 cilvēku. Pēc ugunsgrēka apdzēšanas iemītnieki jau tajā pašā vakarā varēja droši atgriezties savās istabiņās, tiesa, uzreiz nevarēja nodrošināt elektrību – to pieslēdza valsts svētkos. «Tas nenozīmē, ka visi dzīvoja tumsā, šādiem gadījumiem mums ir īpašas gaismas ierīces, kuras izmantojam, lai apgaismotu telpas, kamēr atjauno elektrības padevi,» saka M. Karselis. Viņš stāsta, ka ugunsnelaime izcēlusies vienā no elektrības padeves skapjiem, kurš bija nomainīts, to veica pieaicināta firma, iespējams, visus darbus nebija veikusi kā pienākas, tāpēc viņš uzrunās firmu par viņu atbildību un zaudējumu segšanu. «Mēs iepriekš nomainījām visus elektrības skapjus no veciem uz jauniem, lai neatkārtotos traģēdija, kāda bija Reģos (tur traģiskā ugunsnelaimē 2006. gadā sadega 26 cilvēki), pēc kuras ugunsdrošībai pansionātos tiek pievērsta pastiprināta drošība. Jebkurā situācijā, pat, ja dūmi iedarbina dūmu detektoru, mēs apzināmies, ka esam paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks,» atzīst M. Karselis. Katrā centra Vidzeme filiālē ir atbildīgā amatpersona par ugunsdrošību, regulāri notiek mācības, kā rīkoties ugunsnelaimes gadījumā. Uz jautājumu, vai pansionāta iemītniekiem arī tiek izskaidrots, kas šādā situācijā jādara, M. Karselis atbild apstiprinoši: tieši tāpēc šādas mācības organizējam, un, lai arī tas nereti mūsu klientiem ir kā jautrs piedzīvojums, tās daudz nozīmē viņiem un arī mūsu darbiniekiem. Viņš uzskata, ka pēdējos gados ugunsdrošībai pansionātos pievērš pastiprinātu uzmanību un, tiklīdz ir kāda problēma, uz ko norāda ugunsdzēsēji, tā tiek risināta uzreiz.

Ugunsdrošības pārbaudes sociālās aprūpes iestādēs VUGD veic katru gadu. Pašlaik pēdējie apkopotie dati ir pieejami par 2014. gadu, jo šāgada dati vēl nav apkopoti, Neatkarīgajai saka VUGD speciāliste Viktorija Gribuste. 2014. gadā no 199 pārbaudītajām sociālās aprūpes iestādēm (ieskaitot arī pašvaldību aprūpes centrus) visbiežāk konstatētie pārkāpumi bija: nav veiktas praktiskās evakuācijas mācības (25 centros), nav izstrādāts civilās aizsardzības plāns (16 centros) vai plānā nepieciešamas korekcijas (14) , nav veikti elektroinstalācijas pretestības mērījumi (12). Konstatēti arī citi pārkāpumi, un ir centri, kuros atklāti vairāki pārkāpumi. VUGD secina, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem diviem gadiem, nav manāmi būtiski uzlabojumi vai pasliktināšanās ugunsdrošības situācijā.

Labklājības ministrijā (LM) interesējos, kā situācija pēdējos gados mainījusies. LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina atbild, ka, izstrādājot vadlīnijas klientu drošības nodrošināšanai, ministrija ugunsdrošību valsts sociālās aprūpes centros ir izvirzījusi kā vienu no prioritārajiem jautājumiem. Runājot tieši par Ropažiem, LM norāda, ka tur zemējuma pretestības mērījumi veikti 2013. gada novembrī (derīga līdz 2019. gadam), zibensaizsardzības mērījumi veikti 2015. gada jūlijā, savukārt pēdējā VUGD pārbaude bija 2014. gada jūnijā, pārbaudē konstatētie pārkāpumi novērsti.