Talsi pēc teritoriālās reformas otrās kārtas nealkst

Saruna ar Talsu novada domes priekšsēdētāju Aivaru Lācaru.

– Vides un reģionālās attīstības ministrija aktualizē jautājumu par pašvaldību reformas otrās kārtas realizāciju. Kāds ir jūs viedoklis?

– Pašvaldību reformas otrās kārtas laiks bija pienācis jau sen, tas ir, tajā brīdī, ka pirmā reforma nenotika tā, kā tai vajadzēja būt. Novadu skaitam jau vajadzēja būt daudz mazākam un lielumam tuvu bijušo rajonu robežās. Jau tajā brīdī bija skaidrs, ka otrā kārta būs nepieciešama, un tagad ir tas brīdis, kad politiķi, neatzīstot iepriekš pieļauto kļūdu, var ķerties klāt tālākai teritoriālajai reformai. Pa to laiku ir daudz kas mainījies – tajā skaitā ekonomiskā krīze, kas sakrita ar reformas laiku. Es atkārtoti varu paust, ka mēs no krīzes un reformas summārās negatīvās ietekmes vēl neesam atguvušies. Talsu novads vēl arvien ir pašvaldības izlīdzināšanas fonda finansējuma saņēmēji, turklāt katru gadu šī summa palielinās.

Tas ir pierādījums, ka Talsu novadā krīze nav beigusies, tāpēc runāt par nākamo reformas etapu ir visai grūti, jo tas situāciju pasliktinās vēl vairāk. Provizoriski tiek plānots, ka Talsu novadam varētu nākt klāt Dundagas novads, kurā patlaban ir ļoti slikts finansiālais stāvoklis, Mērsrags, kurā situācija ir labāka, bet ne pārāk labi sokas ar investīciju piesaisti, un Roja, kas ir ekonomiski stabila situācija. Tātad tikai Rojas novads mums būtu stabils attīstības partneris.

Atzīmēšu, ka tās sadarbības formas, par ko tagad aktīvi runā, mūsu pusē ir spēkā jau sen – Talsu izglītības pārvalde sniedz pakalpojumus ne tikai Talsu novadam, bet arī mūsu kaimiņiem, tāpat plašākam reģionam strādā centrālā bibliotēka, kultūras nodaļa un citas struktūras. Tātad vairākās jomās faktiski jau esam realizējuši teritoriālās reformas otro kārtu. Kas attiecas uz ieplānoto vienoto administratīvo aparātu, tad ir jāsaprot, ka tas nevar notikt bez papildu investīcijām.

– Kur tad ir tās lielākās problēmas?

– Mēs esam liels novads ar daudzām pilsētām. Viena no tām ir Stende, kas ir dzelzceļa mezgls ar labu industriālās attīstības potenciālu. Tajā pašā laikā lielas problēmas ir pilsētas siltumapgādē – savulaik tajā veiktas lielas, bet neefektīvas investīcijas, kā rezultātā, ja iedzīvotājiem būtu pilnā apmērā tās jāsedz, tad par 1 m2 nāktos maksāt pat 5 eiro. Mēs saprotam, ka tas nav iespējams, tāpēc caur budžetu esam spiesti segt daļu no kredīta, lai tarifs, kaut arī ir augsts, tomēr būtu cilvēkiem samaksājams. Atzīmēšu, ka minētās investīcijas veiktas jau pirms teritoriālās reformas. Tāpat problēmas ir ar iepriekšējiem ieguldījumiem ūdenssaimniecības sakārtošanā – tagad mēģinām kaut ko labot nākamo projektu ietvaros, ko tagad uzrauga pašvaldības kapitālsabiedrība Talsu ūdens. Vissliktākā situācija ir ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām – tās vairs pienācīgi nepilda savas funkcijas, bet garantijas laiks, kas atbilstoši likumdošanai ir 2 gadi, ir beidzies.

– Pēdējā laikā Talsu pašvaldībai, tai skaitā portālā Pietiek.com, tiek veltīti skarbi un noniecinoši teksti. Kāds, jūsuprāt, ir šo publikāciju mērķis un kas tās iniciē?

– Situācija nav viennozīmīga un ir grūti skaidrojama. Pirmkārt, to autors ir kāds Juris Kārkls, kuru nevar atrast Latvijas iedzīvotāju reģistrā. Es saprotu, ka cilvēkiem patīk pseidonīmi, taču šajā gadījumā es to sauktu par anonīmu cilvēku, kurš nodarbojas ar melno PR Talsu novadam. Man nav īsti skaidrs, kāds ir šī cilvēka mērķis – ja šis cilvēks nav no Talsu novada, tad nu nezinu, kāpēc viņam tas vajadzīgs, taču, ja tā ir laikus uzsākta vēlēšanu kampaņa, tad ar šiem tekstiem viņš rada melno PR pats sev. Ko viņš teiks talseniekiem, ja viņš vēlēšanās uzvarēs?!

– Vai publikācijās ir arī kāds racionālais grauds, ko vajadzētu tiešām ņemt vērā?

– Droši vien, ka ir, bet tās ir interpretācijas par tēmu, izraujot faktus no konteksta un tā tālāk. Nav tādas pilsētas un novada, kur kaut kas slikts nenotiktu, bet parasti pašvaldību darbinieki ir lojāli savam novadam un visas problēmas tiek risinātas mierīgi, nenomelnojot vienam otru publiski, jo šāda ažiotāža agrāk vai vēlāk atsaucas uz novada attīstību kopumā. Kādu viedokli mēs par sevi izveidojam, tādu attieksmi saņemam atpakaļ – gan no citiem Latvijas iedzīvotājiem, gan valsts institūcijām, jo neviens jau nezina, kā ir patiesībā – publiskoti tiek subjektīvi viedokļi, kas bieži ir tālu no īstenības. Bet sekas jūt visi.

Talsu novada pašvaldība nav gulējusi ziemas miegā un iepriekšējā periodā izdarījusi visai daudz. Šī Talsu novada domes deputātu sasaukuma atbalstītie un izpildvaras īstenotie Talsu novada attīstības projekti līdz 2015. gada rudenim ir turpat 20 miljoni eiro. Atzīmēšu, ka investīcijas ir veiktas ne tikai pašos Talsos kā novada centrā, bet arī citās novada apdzīvotajās vietās, tādējādi uzlabojot daudzu novada iedzīvotāju dzīves vides kvalitāti.

– Nu jau kādu laiku atvērta ir Talsu jaunā slimnīca. Kāds ir vērtējums?

– Atzīmēšu, ka Talsu jaunā slimnīca ir SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca struktūrvienība. Līdz ar to Talsu slimnīca ir tiešā sasaitē ar Ventspils slimnīcu un tās darbības stratēģiju, vienlaikus respektējot Talsu novada iedzīvotāju vajadzības, jo Talsu novada dome ir šī projekta partneris. Redzam, ka ēka ir noslogota un aktīvi izmantota – iespējams, ka vajadzēja paredzēt vēl vairāk telpu, jo visām aktivitātēm, ko šeit varētu īstenot, vietas nepietiek.

Vērtējot pacientu atsauksmes, secinām, ka slimnīcas ēka ir komfortabla un apstākļi labi. Protams, vienmēr būs kāds, kurš domās, ka medicīna un ārsts spēj visu. Diemžēl cilvēki ir mirstīgi un ne visiem ir iespējams palīdzēt.

– Vai ir atrisināts jautājums par ārstu piesaisti?

– Ārstu trūkst visā Latvijā – Talsu slimnīcai ir izdevies piesaistīt dažus jaunus ārstus, bet ar to ir par maz sabalansētai paaudžu nomaiņai. Pozitīvu tendenci vismaz uz dežūrārstu piesaisti atstājusi pati slimnīcas ēka – speciālisti daudz labprātāk brauc uz dežūrām mūsdienīgā veselības iestādē, kāda tagad ir Talsu slimnīca.

No savas puses novada dome ir gatava nepieciešamajiem jaunajiem speciālistiem apmaksāt mācību procesu, kas nepieciešams jau pēc akadēmijas pabeigšanas, lai viņi varētu kļūt par sertificētiem ārstiem. Esam paredzējuši palīdzību mājokļa jautājuma risināšanā. Pārējā pilsētas infrastruktūra, tajā skaitā bērnudārzi, interešu izglītība un skolas, kas ir aktuāls jautājums jaunajām ģimenēm, Talsos ir pietiekami augstā līmenī, lai šeit pārceltos uz pastāvīgu dzīvi.

– Kāpēc Talsu novadā ekonomika ir tik zemā līmenī? Kur ir tas klupšanas akmens?

– No vienas puses, uzņēmējdarbības aktivitāti ierobežo kvalitatīva darbaspēka trūkums. Lai arī novadā ir ap 8% bezdarba līmenis, uzņēmējiem darbiniekus atrast nav viegli. Tāpēc uzņēmēji aktivitātes cenšas realizēt tur, kur ir brīvi pieejami labi speciālisti, tas ir, lielajos attīstības centros. Atzīmēšu, ka Talsu novadā iedzīvotāju blīvums ir ļoti zems – zemāks tas ir vēl laikam tikai Ventspils novadā. Iedzīvotāji koncentrējas pilsētās, un lauki paliek arvien tukšāki. Mūsu novadā visvairāk iedzīvotāju, protams, ir Talsos un tuvākajos pagastos.

– Kāda tendence valda migrācijas jomā? Vai vēl arvien daudzi izbrauc?

– Situācija ir stabilizējusies – tie, kas ir aizbraukuši, tie ir aizbraukuši uz palikšanu. Pa kādam vēl aizbrauc, bet pa kādai ģimenei arī atgriežas – tā ir ļoti laba ziņa. Daudzi talsenieki faktiski dzīvo Rīgā, bet mēs priecājamies, ka viņi ir saglabājuši saikni ar Talsiem un savu dzīvesvietu vēl arvien deklarējuši šeit. 

INVESTĪCIJAS NOVADĀ

Veiktās investīcijas šā deputātu sasaukuma laikā līdz 2015.gada rudenim

Vandzenes pagastā 204 495 eiro

Valdemārpilī 2 822 261 eiro

Ārlavas pagastā 149 465 eiro

Lubes pagastā 507 934 eiro

Balgales pagastā 501 510 eiro

Talsos 12 399 644 eiro

Laucienes pagastā 711 593 eiro

Valdgales pagastā 106 200 eiro

Lībagu pagastā 4315 eiro

Kūļciema pagastā 90 533 eiro

Vairāku pagastu apvienotie projekti 165 666 eiro