SEB prioritāte Siguldā – informācija

Siguldas filiāle turpmāk pievērsīs lielāku uzmanību klientu konsultēšanai, savukārt skaidras naudas darījumus klienti veiks paši speciāli izveidotā pašapkalpošanās zonā, teic Raisa Davidova © Ojārs Lūsis

Saruna ar SEB bankas Siguldas filiāles vadītāju Raisu Davidovu.

– Kopš šā gada janvāra Siguldas SEB bankas filiāle tiek pozicionēta kā konsultatīvā filiāle. Kas tad tieši ir mainījies?

– Faktiski mēs sniedzam tieši tos pašus pakalpojumus, ko jebkura cita SEB bankas filiāle – vienīgā atšķirība ir tā, ka neveicam skaidras naudas norēķinus, bet akcentējam klientu konsultēšanas un izglītojošo darbu, kas klientam dod lielāku pievienoto vērtību, piemēram, konsultācijas par klienta mērķiem piemērotu aizdevumu vai ieguldījumu stratēģiju. Pie šāda apkalpošanas formāta esam nonākuši, analizējot bankas pakalpojumu izmantošanas paradumus – mēs redzam, ka klienti labprātāk izvēlas sev nepieciešamos maksājumus veikt paši – kopumā 99% no visiem maksājumiem klienti veic paši internetbankā un citos elektroniskajos kanālos, un tikai 1% maksājumu tiek veikti filiālēs. Uz filiāli iedzīvotāji nāk, iepriekš paredzot, ka nepieciešams saņemt kādu vērtīgu padomu, nevis ikdienas jautājumu kārtošanai. Savukārt skaidras naudas darījumus, rēķinu apmaksu u.c. darījumus klienti var veikt iemaksuizmaksu bankomātā vai arī internetbankā speciāli izveidotā pašapkalpošanās zonā, kas nodrošina pieejamību 24 stundas diennaktī.

– Kādā jomā šobrīd visbiežāk klientiem vajadzīgs zinoša speciālista padoms?

– Ņemot vērā to, ka banku depozītu likmes ir ļoti zemas – faktiski ir tuvu nullei, cilvēki vēlas zināt, kur būtu visizdevīgāk ieguldīt esošos brīvos līdzekļus. Mēs varam piedāvāt vairākas iespējas, tostarp dzīvības apdrošināšanu vai ieguldījumu pensiju 3. līmenī. Šie ir vieni no pašreiz efektīvākajiem ieguldījumu veidiem, jo, no vienas puses, tiek veidots uzkrājums, kas būs atspaids, aizejot pensijā vai saskaroties ar izmaiņām savā finanšu dzīvē, kā arī esošā likumdošana paredz atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no šajos produktos ieguldītās naudas. Tas nozīmē, ka, ieguldot 3. pensiju līmenī vai dzīvības apdrošināšanā, gada laikā klientam ir iespēja atgūt no valsts iedzīvotāju ienākumu nodokli 23% apmērā. Atzīmēšu, ka likumdošana nosaka, ka iedzīvotāja nodokļa atmaksu var saņemt no ieguldījumiem minētajos produktos, kas nepārsniedz 10% no kopējiem oficiālajiem gada ienākumiem.

Protams, pastāv arī citi finanšu instrumenti – arī ieguldījumi fondos vai akcijās.

– Cilvēki ne vienmēr zina, ko viņiem vajag – it īpaši uzņēmējdarbībā bieži vien ir pieejami efektīvāki risinājumi par tiem, ko klienti izmanto patlaban. Vai banka seko līdzi savu juridisko klientu izmantoto pakalpojumu portfelim un iesaka labākos risinājumus?

– Mēs pievēršam arvien lielāku uzmanību klientu konsultēšanai, kopīgi meklējot klientam izdevīgāko risinājumu. Tas ir divvirzienu ceļš – ir klienti, kuri paši ir ļoti aktīvi un nāk pēc padoma, tāpat paši esam proaktīvi un aicinām uz sarunām, konsultācijām. Ir prieks saņemt atzinīgus vārdus par vērtīgo padomu, jo klientam ir izdevies ietaupīt krietnu naudas summu, kaut vai tikai uz veikto pārskaitījumu apmaksas rēķina. Atzīmēšu, ka mūsu pakalpojumu kvalitāte un plašais spektrs dod iespēju uzņēmējam taupīt ne tikai savu naudu, bet arī laiku, jo praktiski visi jautājumi, izņemot lielos finanšu darījumus, ir atrisināmi attālināti. Mums ir klienti, kuriem nav bijis vajadzības nākt uz banku pat trīs gadus.

– Depozītu likmes ir zemas, un likumsakarīgi zemām vajadzētu būt arī kredītlikmēm. Cik viegli vai grūti saņemt privātpersonu kredītu, un kādas ir procentu likmes? Bieži dzirdam, ka uzņēmējus bankas kreditēt nevēlas. Kāds uz šo apgalvojumu ir jūsu komentārs?

– Nevaru līdz galam piekrist šādam apgalvojumam. Kreditēšana ir mūsu pamatbizness un iemesls, kādēļ strādājam. Vēsturiskā pieredze ir sniegusi mācības abām pusēm – bankas rūpīgi izvērtē uzņēmuma biznesa plānu, skatoties tā potenciālu nākotnē, lai tas atmaksātos. Taču arī uzņēmēji ir kļuvuši nogaidošāki – mēs joprojām vēlētos redzēt lielāku aktivitāti no uzņēmēju puses – pašlaik ir ļoti piemērots brīdis investēt. Kredītprocentu likmes ir vēsturiski zemākajos līmeņos, un aizņemties ir ļoti lēti.

Siguldas pusē visaktīvākie ir zemnieki, jo viņiem ir pieejami dažādi Eiropas fondi. Taču es gribētu pateikt, ka, izvērtējot projektu, Eiropas fonda atbalsts nav noteicošais – ja projekts ir ar labām attīstības perspektīvām, tad kredītu tā attīstībai piešķiram arī bez ES fondu līdzdalības. Es aicinu uzņēmējus, kuriem ir labas idejas, nekavēties ar to īstenošanu un ieguldīt savā attīstībā!

– Turpinot par kreditēšanu – cik aktīvs ir mājokļu kredītu tirgus Siguldā?

– Es teiktu, ka pietiekami aktīvs. SEB banka izsniedz mājokļu kredītus arī valsts atbalsta programmas ietvaros jaunajām ģimenēm. Tā ir laba iespēja tiem, kam nav pietiekami lielu uzkrājumu pirmajai iemaksai, kas tradicionāli veido aptuveni 20% no kopējās summas. Iesaistoties valsts atbalsta programmā, pirmā iemaksa atsevišķos gadījumos var noslīdēt pat līdz 5%. SEB banka kopš marta valsts atbalsta programmā izsniegusi jau gandrīz 200 aizdevumu – katrs piektais aizdevums ir ar valsts atbalstu. Atzīmēšu, ka vēl joprojām galvenais šķērslis Latvijas iedzīvotājiem, lai iegādātos savu mājokli, ir nepietiekami uzkrājumi pirmās iemaksas veikšanai – mūsu bankas speciālisti var palīdzēt atrast piemērotākos veidus arī naudas sakrāšanai pirmajai iemaksai. Es aicinu vienkārši atnākt un aprunāties – risinājums ir vienmēr.

– Vai konsultācijai ir jāpiesakās vai arī varu ienākt bankā garāmejot?

– Ja esat ieplānojuši tikties ar konkrētu speciālistu, tad labāk būtu laikus pierakstīties – to var izdarīt, zvanot uz SEB Klientu centru pa tālruni 8777, jo var gadīties, ka konkrētais speciālists būs tajā brīdī aizņemts. Ja jums nav būtiski, ar kuru no speciālistiem konsultēties, tad droši varat nākt uz filiāli un saņemt konsultāciju.



Latvijā

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt 284,3 miljonus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.