Apmierina Liepājas pedofila prasību

© F64

Tā dēvētajā Liepājas pedofilu lietā, kur tēvs un dēls ilgstoši seksuāli izmantoja mazgadīgu meiteni, Kurzemes apgabaltiesa pieņēmusi lēmumu, ar kuru būtībā ir apmierinājusi jaunākā apsūdzētā prasību.

Viņš lūdza lietu skatīt atkārtoti, savukārt Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Andris Mikuļskis bija lūdzis abiem pedofilijā apsūdzētajiem bargāku sodu – brīvības atņemšanu.

Liepājas pedofilus Liepājas tiesa sākotnēji bija nolēmusi sodīt ar piespiedu darbu uz 240 un 200 stundām un probācijas uzraudzību. Šis spriedums izraisīja sašutumu Latvijas sabiedrībā, tika vākti paraksti pret mīksto sodu, rīkoti piketi. Abi varmākas sākumā savu vainu noliedza, pēc tam tiesas sēdē pret sevi izvirzīto apsūdzību atzina, līdz ar to lietu skatīja bez pierādījumu pārbaudes. Taču tagad jaunākais apsūdzētais ir lūdzis lietu skatīt atkārtoti, veicot pierādījumu pārbaudi. Kurzemes apgabaltiesa ir nolēmusi pilnībā atcelt Liepājas tiesas spriedumu šajā lietā, un, ja tās nolēmums netiks pārsūdzēts un stāsies spēkā, tad krimināllieta atkārtoti būs jāskata Liepājas tiesā. Šāds lēmums ir pieņemts, jo Kurzemes apgabaltiesa konstatēja, ka pirmās instances tiesa iztiesāšanā pieļāvusi Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumu, kas nosaka, kādos gadījumos tiesas izmeklēšana var notikt, neveicot pierādījumu pārbaudi.

Kamēr meitenīte dzīvoja pie savas vecmātes, viņas vīrs (kas nav bērna asinsradinieks) un šā vīrieša dēls veica ar meiteni netiklas darbības vairākas reizes piecu gadu periodā. Iztiesājot lietu, Liepājas prokuratūras prokurore Ligita Arāja esot teikusi, ka tēva un dēla netiklās darbības ar mazgadīgo nav bijušas tādas, lai viņiem piemērotu cietumsodu, un apsūdzības uzturētāju piemērotais sods – piespiedu darbs – apmierina.



Latvijā

Diemžēl vairums mežu ugunsgrēku izceļas cilvēku rīcības dēļ. Turklāt runa ir arī par to, ka cilvēkos ir dusmas, viņi nezina, kā ar to tikt galā, un savas dusmas pauž, arī kaitējot dabai. Līdz ar to runa nav tikai par nejaušību, bet par to, ka tas notiek apzināti. Cilvēki ieliek kannas ar degvielu mežā un tās aizdedzina, gaida vēju, jo vējš padara ugunsgrēkus nekontrolējamus. Diemžēl statistika no Portugāles, Spānijas un Grieķijas liecina, ka meža ugunsgrēki sākas tieši vējainā laikā, intervijā aģentūrai LETA stāsta Mežu uzraudzības padomes (Forest Stewardship Council - FSC) vadītājs Baltijas valstīs Aids Pivorjūns (Aidas Pivoriunas).

Svarīgākais