Valsts labo ceļus pie austrumu robežas
Satiksmes ministra Anrija Matīsa darbakārtībā pie valsts austrumu robežas nebija atklāšanas lentīšu griešanas pie atjaunotajiem autoceļu posmiem, bet gan ceļu turpmākās labošanas secības apspriešana ar pašvaldību vadītājiem.
Satiksmes ministrs pārlūkoja Alūksnes, Viļakas un Rēzeknes pašvaldību teritorijās esošos ceļus 30. septembrī, kad finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā izpildīja valsts 2016. gada budžeta projekta atdošanas rituālu. Šajā projektā paredzēts dubultot finansējumu valsts vietējās nozīmes autoceļu labošanai.
Finansējuma dubultošanai der nevis viena, bet divas izsaukuma zīmes. Pirmā par to, ka šāds izdevumu pieaugums tālu pārspēj izdevumu pieaugumu aizsardzībai utt. Otrā par to, ka finansējuma palielinājums no 3,6 miljoniem eiro šogad līdz 7,2 miljoniem nākamgad īstenībā nav nekāds palielinājums. Ja 7 200 000 eiro izdala ar 13 000 km valsts vietējās nozīmes ceļu, iznāk 553 eiro uz km jeb – vēl uzskatāmāk – 55 eirocenti uz ceļa metru gadā. Tādā gadījumā vajadzīgi nevis gadi, bet gadu desmiti un īstenībā gadsimts, lai izveidotos naudas summa, kas būtu daudzmaz pietiekama visu valsts vietējo ceļu salabošanai. Tas, protams, neizslēdz iespēju pie nelielu ceļu gabaliņu labošanas ķerties tūlīt, kā tas jau tiek darīts un tiks turpināts. Šo gabaliņu izvēle prasa vērtēt katru ceļu kilometru un pat metru gluži kā ar aptiekas svaru precizitāti: kāpēc labot tieši šo ceļu, tieši no tā krustojums līdz citam krustojumam, pagriezienam vai apdzīvotai vietai un ne metru tālāk, lai ietaupīto naudu izlietotu uz cita ceļa gabaliņa.
Jebkuram Latvijas novadam vai apgabalam ir savs stāsts, kāpēc ceļu labošana tieši pie viņiem būtu pati nepieciešamākā visā valstī un visai valstij. Gadu desmitiem ir aprobēti argumenti, kāpēc valstij obligāti jāuztur kārtībā pierobežu teritorija ar pierobežas ceļiem. Jaunums uz austrumu robežas ir tāds, ka nākamais gads sāksies ar Viļakas novada teritorijā esošā Vientuļu robežkontroles punkta atvēršanu kravas automobiļu kustībai. Muitniekiem un robežsargiem nepieciešamā automobiļu pārbaudes aprīkojuma izbūvei piešķirtie 11 miljoni eiro lieku reizi izceļas attiecībā pret visiem Latvijas valsts vietējiem ceļiem atvēlēto naudu. Šie finansējumi nav izlīdzināmi, jo robežkontroles punkta attīstībai iztērējamo naudu Latvija gandrīz pilnībā izķeksējusi no ES fondiem, kuru tērēšanu vietējiem ceļiem ES kategoriski atsaka. Kravas automobiļu kustības iespējamība ir arguments, tikai lai pārdalītu Latvijas valsts finansējumu par labu tiem ceļu posmiem, kas tagad visvairāk apgrūtina kravu kustību pa Latviju Vientuļu virzienā. A. Matīss brīdināja, ka ceļš uz Vientuļiem atbilstīgo Breņiševas robežkontroles punktu ir sliktākā stāvoklī nekā ceļš pa Latviju līdz Vientuļiem. Viņš solīja norādīt uz šo neatbilstību Krievijas Federācijas transporta ministram Maksimam Sokolovam, ar kuru tikšanās ieplānota 2. oktobrī. Nākas cerēt kaut uz caurbraucējiem, lai kuplinātu Latvijā un jo īpaši tās pierobežā sarūkošo iedzīvotāju daudzumu.