Ozolnieki – tuvu Rīgai, bet ar lauciniecisku piesitienu

Intervija ar Ozolnieku novada domes priekšsēdētāju Pēteri Veļecki.

– Kā jūs raksturotu Ozolnieku novadu? Kas ir pozitīvais, ko vēlētos izcelt?

– Ozolnieku novads ir viens no retajiem Latvijā, kura iedzīvotāju skaits gadu no gada pieaug, kas notiek gan uz migrācijas rēķina – no lielpilsētām uz mazāk apdzīvotām vietām ar labu infrastruktūru, gan balstoties uz pozitīvu bilanci demogrāfijā – piedzimušo ir vairāk nekā mirušo. Katru gadu novadā piedzimst vairāk nekā 120 jaundzimušo.

Ozolniekus par dzīvesvietu bieži izvēlas labi situēti cilvēki, kam darbavieta ir Rīgā, bet ar savu ģimeni viņi vēlas dzīvot klusākā vidē, kas spēj nodrošināt visu nepieciešamo, tajā skaitā izglītības iestādes bērniem, drošu vidi, kā arī sakārtotu ielu infrastruktūru un satiksmi.

– Par bezdarbu laikam Ozolnieku novadā runāt pat nav vērts...

– Rīgas un Jelgavas tuvums ar daudzskaitlīgām darbavietām, kā arī attīstītā lauksaimniecības nozare Ozolnieku novada iedzīvotājiem piedāvā pietiekami daudz iespēju, lai atrastu darbu. Kā jau minēju, novadā dzīvo daudz cilvēku ar augstiem ienākumiem, tāpēc arī pašvaldības budžets, ko pamatā veido iedzīvotāju ienākuma nodoklis, ar katru gadu pieaug – kopš 2010. gada tas palielinājies par 28%.

– Pieaugošais iedzīvotāju skaits un demogrāfiskā situācija rada citu problēmu – vai izglītības iestāžu kapacitāte ir pietiekama?

– Bērnudārzu vietu skaits ir lielākā problēma, ko saasina valdības pieņemtais lēmums par atteikšanos līdzfinansēt bērnu uzturēšanos privātajos bērnudārzos, uzliekot to par pienākumu pašvaldībām.

2012. gadā Ozolniekos par novada budžeta līdzekļiem tika uzbūvēts jauns bērnudārzs Pūcīte ar 96 vietām – tobrīd mēs nebijām īsti pārliecināti, ka vietas tiks aizpildītas, bet tagad redzam, ka vietu ir par maz – izmantotas ir visas telpas. Rinda uz bērnudārzu gan pastāv, bet galvenokārt tā veidojas 2013. gadā valdības pieņemtā lēmuma dēļ – uzņemt pirmsskolas izglītības iestādēs bērnus no pusotra gada vecuma. Turklāt mūsu novadā pastāv atbalsta mehānisms ģimenēm, kuru bērniem vietas bērnudārzos nepietiek. Plānojot 2016. gada pašvaldības budžetu, tiks izvērtēta vēl viena bērnudārza celtniecība Ozolniekos, bet jau šobrīd pieņemts lēmums, izbūvējot piebūvi divām grupām, paplašināt bērnudārzu Bitīte.

– Daudzdzīvokļu māju renovācija ir viena no aktivitātēm, kura būtiski atšķiras – citviet tā norit veiksmīgi un gribētāju ir daudz, citur iet kā pa celmiem. Pie kuriem varētu pieskaitīt Ozolnieku novadu?

– Ozolnieku novadā šis process norit salīdzinoši labā tempā – šobrīd ir renovētas 20 daudzdzīvokļu mājas un divi projekti vēl ir procesā. Jāuzsver, ka māju renovācija notikusi ne tikai novada centrā Ozolniekos, bet arī Brankās. Neskaidrību iedzīvotājiem bija ļoti daudz, bet pašvaldības uzņēmuma SIA Ozolnieku KSDU speciālistiem izdevās pārliecināt iedzīvotājus, kliedējot viņu bažas par bankas kredītu ietekmi uz viņu īpašumu. Turklāt māju renovācijai kredītlīdzekļus piesaista apsaimniekošanas uzņēmums, tāpēc iedzīvotājiem ir saistības nevis pret banku, bet pret apsaimniekotāju.

Iesaistīt iedzīvotājus namu renovācijā sākotnēji bija grūti, bet, redzot renovēto māju rezultātus, gribētāju skaits nemitīgi pieauga un izveidojās pat rinda.

Renovācijas risinājumi ir dažādi, taču pārsvarā iedzīvotāji izvēlas veikt kompleksu pieeju. Mums ir mājas, kurās būtiski mainīta apsildes sistēma – katram dzīvoklim tiek veidots pieslēgums tieši no maģistrāles, kas dod iespēju katrā dzīvoklī individuāli uzskaitīt un regulēt siltuma daudzumu.

Šā projekta ietvaros renovētas arī trīs pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados būvētas daudzdzīvokļu mājas, kur katrā dzīvoklī ir malkas apkure. Renovācijas procesā ir saglabāta malkas apkures sistēma, bet siltinātās ārsienas un nomainītās komunikācijas dod iespēju ietaupīt kurināmo un nodrošināt labāku dzīves komfortu.

– Jaunais ES finanšu plānošanas periods teorētiski ir sācies jau 2014. gadā, bet praktiski nauda pašvaldībām būs pieejama nākamgad. Kuram no Ozolnieku novada projektiem ir prioritārs statuss?

– Esam sagatavojuši projektus rūpniecisko zonu sakārtošanai vietās, kur padomju laikos ir darbojušies rūpniecības uzņēmumi, bet tagad teritorijās iekārtojušies citi uzņēmumi. Vecā infrastruktūra, sākot ar pievedceļiem un ūdenssaimniecības sistēmu, ir novecojusi, tāpēc ir nepieciešama pilnīga tās atjaunošana, kas spētu nodrošināt ražošanas uzņēmumu vajadzības.

Lielākais no ieplānotajiem rūpniecisko zonu projektiem tiks realizēts Raubēnos. Ielu sakārtošanas projekts jau ir gatavs, un tagad izstrādes procesā ir ūdenssaimniecības infrastruktūras projekts. Sākotnēji ielu sakārtošanas projektu bija paredzēts realizēt kopā ar Jelgavas pilsētas domi, jo viens no ceļa posmiem, kas ved uz minēto teritoriju, ir Jelgavas pilsētas teritorijā. Diemžēl ES fondu noteikumi neparedz pašvaldību sadarbības iespējas šā projekta realizācijai, tāpēc katrai no iesaistītajām pašvaldībām nācās sagatavot savu projektu.

Pēc šī projekta realizācijas pavērsies iespējas minētajai teritorijai piesaistīt arī citus investorus.

Ne tikai Raubēnos, bet arī citos pagastu centros ir rūpnieciskās zonas, kas pakāpeniski attīstās, un mēs centīsimies arī tur veikt infrastruktūras uzlabošanas projektus, kas veicinātu ražošanas uzņēmumu piesaisti novadam. Otra prioritāte ir ūdenssaimniecības sakārtošana novadā, izbūvējot jaunus kanalizācijas tīklus un uzlabojot ūdens kvalitāti.