Divpadsmit sociālā riska ģimenēm Rēzeknes novadā šogad dota iespēja piedalīties projektā Darba terapija. Katrai ģimenei tika piešķirti 83 eiro mazdārziņa ierīkošanai un uzturēšanai, lai saviem spēkiem varētu sarūpēt pārtikas krājumus ziemai.
Rēzeknes novada pašvaldības Sociālā dienesta vadītāja Silvija Strankale uzsver, ka finansiālais atspaids nebūt nav vienīgais ieguvums: «Darba terapija ir viens no veidiem, kā strādāt ar sociālā riska ģimenēm, lai tās nostātos uz savām kājām. Šis projekts daudzām ģimenēm bija kā atspēriena dēlītis, lai mācītos uzņemties atbildību un laikus tikt galā ar pienākumiem.»
«Pozitīvi ir arī tas, ka mēs nepasniedzam ziedojumus vai palīdzības paciņas, bet gan dodam iespēju, lai pats cilvēks, ieguldot darbu, nopelna šo dāvanu,» Sociālā dienesta vadītājas teikto papildina Sarkanā Krusta Rēzeknes komitejas izpilddirektore Gunta Krukovska.
Projektu realizēja Latvijas Sarkanā Krusta Rēzeknes komiteja kopā ar Rēzeknes novada pašvaldību, savukārt finansējumu 1000 eiro apjomā nodrošināja Sarkanā Krusta komiteja no Oplandes reģiona Norvēģijā. Septembra sākumā 16 brīvprātīgie no Oplandes Sarkanā Krusta apraudzīja projekta dalībniekus.
«Te ir kartupeļi, te sarkanās bietītes, te dilles un burkāni – tie šogad pavisam lieli saauguši,» savu dārzu ar lepnumu izrādīja Māris Stepiņš no Kaunatas pagasta. Māris kopā ar sievu un bērniem ir viena no šīm ģimenēm.
Dainis Gumeličs no Kaunatas kopā ar sievu Kristīni par piešķirto naudu ne vien sagādājuši sēklas un iekopuši dārzu, bet arī nopirkuši nelielu siltumnīcu, kas kalpos vēl vairākus gadus, norāda novada pašvaldības darbiniece Madara Ļaksa. Ar īpaši lielu aizrautību mazdārziņa kopšanā iesaistījušies Gumeliču bērni – sešgadīgais Toms un trīsgadīgā Edīte. Kā stāsta mamma Kristīne, mazie dārznieki vai ik dienu skrējuši skatīties, kā gurķi pieņemas spēkā, kā tomāti sārtojas un kā puķes uzzied.
Svetlana Viļhova no Mākoņkalna viena audzina trīs bērnus. Ģimene mitinās trīsistabu dzīvoklī Mākoņkalnā, savukārt dārzu iekopuši aptuveni divu kilometru attālumā no mājām. Nedz ceļš līdz dārzam, nedz darbs Svetlanu nebiedē: «Iejūdzu no tēva aizlienēto zirgu un pati savedu izaudzētos dārzeņus uz mājām. Vienīgi skumji noskatīties, kā vietējie vīri turpat sēž un pat nepiedāvā nākt palīgā, kad es viena kartupeļu maisus nēsāju uz pagrabu.» Tomēr Svetlana ir optimiste, tāpēc nebēdā: «Visiem ir grūtības, bet nav tādu grūtību, ar kurām nevarētu tikt galā!»
Visas ģimenes parūpējušās, lai dārzā izaudzēto noglabātu ziemas krājumiem. Piemēram, Svetlana Viļhova sagādājusi vairāk nekā 50 litrus dažādu ogu ievārījuma, tāpat burciņās iekonservēti arī tomāti un gurķi.
Pēc iepazīšanās ar projekta dalībniekiem gandarījumu par paveikto pauda arī brīvprātīgie no Oplandes Sarkanā Krusta. «Prieks, ka darbos bija iesaistījušies visi ģimenes locekļi. Turklāt, iekopjot dārzu, gandrīz visas ģimenes bija atstājušas vietu arī puķēm, tā teikt, lai prieks ir ne vien vēderam, bet arī dvēselei,» akcentēja Sarkanā Krusta brīvprātīgais Tore Vjiens.
Šogad Darba terapijā piedalījās ģimenes no četriem pagastiem – Kaunatas, Mākoņkalna, Dricāniem un Bērzgales. Tā kā projekts noritējis veiksmīgi, Sarkanais Krusts un Rēzeknes novada pašvaldība plāno to nākamgad turpināt, iesaistot arī citus pagastus.