Gulbenes Olimpiskais centrs uzņem apgriezienus

Māris Čakars Olimpiskā centra izveidošanu Gulbenē sev bija uzstādījis par mērķi jau sen, bet aktīvi pie tā realizēšanas ķēries pēc apstiprināšanas novada sporta skolas direktora amatā © Ojārs Lūsis

Šā gada 5. jūnijā oficiāli atklāts nodibinājums Gulbenes Olimpiskais centrs, kas ir viens no augstu sporta rezultātu un olimpiskās kustības popularizēšanas centriem Latvijā.

Olimpiskā centra pamats ir Gulbenes novada sporta skola, kurā pieejams basketbols, volejbols, orientēšanās sports, distanču slēpošana, futbols un vieglatlētika. «Jaunizveidotā struktūra dos iespēju jauniešiem iesaistīties Olimpiskajā kustībā ne tikai ar saviem sportiskajiem sasniegumiem, bet arī kā brīvprātīgajiem olimpiskajās spēlēs, kā arī jaunajiem treneriem parādīt savas spējas starptautiskajās arēnās. Olimpiskā centra izveidošana Gulbenē nav viena gada ideja, bet gan ilgstoša darba rezultāts, kas tagad ir vainagojies panākumiem. Darba priekšā vēl ir ļoti daudz un ieceres lielas, bet sākums ir labs,» teic Gulbenes novada sporta skolas direktors un Olimpiskā centra vadītājs Māris Čakars.

Veiksmīgai Olimpiskā centra attīstībai ir labs pamats – no Gulbenes puses nākuši sportisti, ko atpazīst Eiropas un pasaules mēroga sacensībās – gulbeniešiem ir simtiem startu visaugstākās raudzes čempionātos un arī pašiem savs olimpisko spēļu medaļnieks bobslejists Daumants Dreiškens. Kopumā olimpiskajās spēlēs ir piedalījušies septiņi gulbenieši – arī Linda Savļaka, Madara Līduma, Juris Ģērmanis, Jānis Paipals, Inga Dauškāne, Armands Zvirbulis.

Ar jaunu sparu atsāk trenēties savulaik slavenā Gulbenes Buku basketbola komanda, kam tagad dots nosaukums Gulbenes Buki/BJSS, kas apliecina Māra Čakara pārliecību: «Sportisti jau nerodas uz ielas, bet gan sporta skolās pie treneriem, tāpēc nosaukumam pievienot Bērnu un jaunatnes sporta skolas apzīmējumu, kur norit jauno sportistu sagatavošana, ir loģisks solis.»

Viens no galvenajiem uzdevumiem Olimpiskā centra veiksmīgai attīstībai ir infrastruktūras papildināšana treniņu procesam. Šobrīd kā svarīgākais un nozīmīgākais objekts ir aktualizēts peldbaseina projekts, jo pagaidām gan vispārizglītojošās skolas, gan arī sporta skolas audzēkņi uz peldēšanas treniņiem dodas uz 40 km attālo Balvu baseinu. Sporta dzīves koordinators atzīmē, ka, plānojot nepieciešamās infrastruktūras izveidi, jāizmanto jau esošā infrastruktūra, kas būtiski samazinās jauno projektu izmaksas. Piemēram, esošais pilsētas ielu tīkls ar ļoti labu segumu ir izmantojams biatlonistu treniņiem nepieciešamajai rolleru trasei – jāizbūvē vien 300 metru garš posms, kas savienotu šogad atklāto biatlona šautuvi ar veloceliņiem, kas iekļauti pilsētas ielu tīklā. Tāpat baseina vajadzību nodrošināšanai ir izmantojama esošā sporta centra infrastruktūra. «Šādi risinājumi dod iespēju radīt labus treniņu apstākļus, ieguldot daudz mazāk līdzekļu, nekā būvējot visu no nulles. Novada pašvaldība jau ir uzsākusi stadiona rekonstrukcijas projekta izstrādi, kas kalpos gan vispārizglītojošo skolu, gans sporta skolas un Olimpiskā centra vajadzībām.»

Līdz ar Olimpiskā centra izveidošanu, tiek realizēta vēl viena Olimpiskās komitejas iniciatīva – sporta internātu izveidošana, kas izvēlētajos sporta veidos dod iespēju trenēties un mācīties vispārizglītojošajās skolās ne tikai pilsētniekiem un tuvākās apkārtnes bērniem, bet arī citu novadu jauniešiem. Gulbenes sporta skola un Olimpiskais centrs piedāvā 32 sporta internāta vietas – daļa no tām jau sāk aizpildīties. 



Latvijā

Valsts aizsardzības dienesta karavīri Sēlijas militārā poligona dronu mācību un testēšanas poligonā aizvadījuši noslēdzošās bezpilota lidaparātu rotas līmeņa mācības, kurās, izmantojot dažādus bezpilota lidaparātu modeļus, trenēja spēju identificēt un iznīcināt pretinieku, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijā.

Svarīgākais