Somus ar saldumiem apgādā no Ogres

Valsts prezidentu Raimondu Vējoni (centrā) ar kūku un konditorejas izstrādājumu ražotni vakar iepazīstināja tās vadītājs Kalvis Fjodorovs (no labās) © Prezidenta kanceleja

Somu uzņēmums Fazer atvēris Ogrē kūku un konditorejas izstrādājumu ražotni, no kurienes uz Somiju ved līdz divdesmit tonnām rulešu un vafeļu nedēļā.

Vakar notika nupat uzsāktās ražošanas svinīga atklāšana ar Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa piedalīšanos. Viņš kā ogrēnietis pavēstīja, ka pērkot tikai Fazer maizi, jo maizes ceptuvi šī pati firma Ogrē uzcēla jau 2001. gadā. Jaunais saldumu cehs ir maizes ceptuves paplašinājums.

R. Vējonis aģitēja ne tikai par lokālpatriotismu, bet arī par preču un kapitāla brīvo kustību pa visu Eiropas Savienību. Bez tās Ogrē taču nebūtu saldumu lielražošanas, kuras jauda pārsniedz Latvijas iedzīvotāju iespējamo patēriņu. Līdz atklātiem komentāriem par dažādu robežkontroles režīmu atjaunošanas priekšlikumiem sakarā ar Eiropā iekļuvušo bēgļu ļoti patvaļīgo pārvietošanos un citiem ar bēgļiem saistītiem jautājumiem runātājs nenonāca, taču netiešā veidā labi sasaistīja pasākumu Ogrē ar vakardienas galveno tēmu visā Eiropā.

Jaunajā ražotnē Fazer ieguldījis 4,5 miljonus eiro un nodarbina līdz 33 cilvēkiem. Viņi ražo tieši tādus produktus, pie kādiem Fazer somus jau sen kā pieradinājis. Bija pienācis laiks atjaunot ražotni, kas šos saldumus ražoja Somijā. Uzņēmuma īpašnieki izrēķinājuši, ka izdevīgāk būs apvienot vecās ražotnes neizbēgamo slēgšanu ar ražošanas pārvietošanu uz ārzemēm, kur lētāks darbaspēks. Tādā veidā iegūtais ietaupījums pārsniedz izdevumus par produkcijas transportēšanu uz patēriņa vietu, jo Latvija taču nav arī pārāk tālu no Somijas. Ogrē saražotā produkcija Somijā nonāk vienas diennakts laikā. To ved ar autofurgoniem uz Tallinu un tālāk ar prāmi uz Helsinkiem. Ogrē saražotos saldumus tūlīt sasaldē, transportē un uzglabā 18 C temperatūrā līdz 30–90 dienām atkarībā no konkrētā izstrādājuma. Pirms kūku izsniegšanas mazumtirgotājiem Fazer tās atlaidina, un pēc tam tās jāizmanto četrās dienās. Šie produkcijas raksturojumi Latvijā kļūs aktuāli nākamā gada sākumā, kad daļu produkcijas plānots novirzīt arī vietējā tirgū.



Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais