"KVV Liepājas metalurgs" stabilizējis ražošanas apjomus

. Augusts ir pirmais mēnesis, kad AS "KVV Liepājas metalurgs" par 5% ir pārsniegti plānotie ražošanas rādītāji. Pirmo reizi pēc uzņēmuma darbības atsākšanas ir stabilizējušies ražošanas apjomi - mēnesī tiek saražots 25 000-27 000 tonnu tērauda armatūras, informē uzņēmums.

"Uzņēmums pakāpeniski atgūstas pēc divu gadu darbības pārtraukuma. Esam efektivizējuši tehnoloģiskos darba procesus, ir optimizēts darbinieku skaits un ražošanas izmaksas, stabilizējies energoresursu patēriņš. Aptuveni divas reizes ir samazinājušies uzņēmuma zaudējumi," stāsta "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Talanovs.

Līdz augusta beigām uzņēmuma remontu mehāniskajā cehā darbu sāks seši jauni speciālisti, un, palielinoties ražošanas jaudām, līdz gada beigām uzņēmumam būs nepieciešami vēl 100 līdz 200 jaunu darbinieku.

Metalurģijas nozare šobrīd stagnē visā pasaulē - daļai Eiropas tirgus dalībnieku metalurģijas uzņēmumi darbojas nepilnā ciklā, norāda Talanovs. Šos procesus ietekmē gan produkcijas noieta tirgu izmaiņas, gan augstās elektroenerģijas cenas, neliels atbalsts uzņēmumiem valstu līmenī un daudzi citi faktori. Par spīti nelabvēlīgajai situācijai pasaules tirgū, kā uzsver Talanovs, "KVV Liepājas metalurgam" ir iespējas atkal kļūt par konkurētspējīgu uzņēmumu.

"Taču veiksmīgai attīstībai nepieciešama visu trīs pušu - uzņēmuma, valdības un kreditoru - saskaņota un koordinēta rīcība. Uzņēmums augstu novērtē šā gada 14.jūlijā valdības pieņemto lēmumu, kas energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, tostarp Liepājas metalurgam, ļaus samazināt elektrības rēķinus. Vienlaikus uzņēmums cer, ka valdība turpinās sniegt atbalstu, tostarp attiecībā uz elektrības, gāzes cenas un dzelzceļa tarifu samazināšanu, iespējamo nodokļu brīvdienu piešķiršanu, kā arī nākotnē strādās pie obligātas celtniecības materiālu sertifikācijas ieviešanas Latvijā," skaidro Talanovs.

Arī Eiropas Savienības (ES) metāla ražotāju asociācijas "Eurofer" ģenerāldirektors Aksels Egerts uzsver, ka metāla rūpniecība joprojām nav pilnībā izkļuvusi no krīzes. Ja salīdzina metāla pieprasījumu ES 2007.gadā un šodien, tas joprojām ir par 28% mazāks, ir zaudēti vairāk nekā 20% no darbaspēka. Eiropas metāla rūpniecība saskaras ar negodīgu konkurenci ārpus ES, tāpēc, kā uzsver asociācijas vadītājs, tai nepieciešami moderni tirdzniecības aizsardzības instrumenti.

LETA jau ziņoja, ka "KVV Liepājas metalurgs" ir gatavs līdz gada beigām ražošanas apjomus palielināt par 30-40%, 19.augustā pēc Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ukrainas investora "KVV Group" līdzīpašnieks Jevgēņijs Kazmins.

"Mēs no valdības neko konkrētu neprasām. Gribam tikai trīspusēju sadarbību starp rūpnīcu, valdību un investoriem. Valdība izprot pasaules metalurģijas problēmas un ir ieinteresēta uzņēmuma attīstībā. Valdībai tagad ir jāpieņem lēmumi, lai uzņēmums varētu palielināt darbinieku skaitu par 200 cilvēkiem - no tagadējiem 540 līdz 740 strādājošajiem," sacīja Kazmins.

Taujāts, ko tieši uzņēmums prasa no valsts, Kazmins sacīja, ka neprasa neko citu kā tikai tādu pašu attieksmi pret metalurģijas uzņēmumiem kā citur Eiropā. Tas ļautu samazināt produkcijas pašizmaksu un konkurēt ar līdzīgiem uzņēmumiem Eiropā. Uz jautājumu, vai un kad varētu tikt iedarbināta tērauda kausēšanas krāsns, Kazmins atbildēja, ka tas ir atkarīgs no risinājumiem, kurus izstrādās darba grupa. Tērauda kausēšanas krāsns iedarbināšana ļautu vairākas reizes palielināt ražošanas apjomus un nodarbināt kopumā 1200-1300 strādājošo.

Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sacīja, ka mēneša laikā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) vadītājs Andris Ozols apkopos informāciju no Satiksmes, Ekonomikas un Finanšu ministrijas par iespējamiem atbalsta pasākumiem, ko valsts varētu sniegt uzņēmumam "KVV Liepājas metalurgs".

Straujuma piebilda, ka valsts atbalsts var tikt sniegts tikai iespēju robežās, nepārkāpjot Latvijas un ES normatīvos regulējumus.

LIAA vadītājs Ozols norādīja, ka valsts atbalsta iespējas ir visai ierobežotas. Ja izrādīsies, ka valsts maksimālā atbalsta pakete ir nepietiekama, tad neesot zināms, vai ir kādi konkrēti risinājumi, kā "KVV Liepājas metalurgs" var strādāt bez zaudējumiem.