Kārsaviete Gunta Nagle, kurai šobrīd ir 25 gadi, ar apbrīnojamu neatlaidību īstenojusi savu sapni – atvērt modes salonu savā dzimtajā pusē. Lai gan pēc dizaina un biznesa augstskolas beigšanas Dānijā bija iespēja strādāt ārzemēs, viņa bez šaubīšanās izvēlējās atgriezties Kārsavā. Nu jau viņai ir savs zīmols un plānos ir arī apavu līnijas izveide.
Lai nonāktu no sapņiem līdz īstenībai, bijis gana garš ceļš ejams. Pēc Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas pabeigšanas Gunta bija domājusi turpināt studijas tepat Latvijā. Bet tad sākusies krīze, un sapratusi, ka rocība ir tam par īsu. Draudzene jau bija devusies studēt uz Dāniju, uz biznesa un dizaina augstskolu, tāpēc nodomājusi – jāpamēģina viņai arī. Izrādījās, tas bija solis tuvāk bērnības sapņiem par savu modes salonu.
Studijas Dānijā
Viens no papildu motīviem mācībām Dānijā – izglītība tur iegūstama par velti. Īsti jau neticējusi, ka izdosies augstskolā tikt, jo vērtēšanas kritēriji bijuši stingri un arī konkurence nopietna. Kad skolā uzņemta, no sākuma viegli negājis, jo Dānijas izglītības sistēma atšķiras no mūsējās. «Tur ir daudz mazāk teorētiskas mācīšanās, vairāk – praktiskas. Pirmie divi gadi bija vairāk saistīti ar ražošanu, bija jāapgūst uzņēmumu iekšējās struktūras un darbības principi. Tas viss sākumā biedēja, jo biju beigusi mākslas skolu un tāpēc cerēju, ka turpināšu studijas vairāk ar šādu ievirzi. Diemžēl tur tādu programmu kā vides dizains es nevarēju atrast, tāpēc apstājos pie apģērba lietām. Starp citu, Rēzeknē sākotnēji to biju gribējusi apgūt, taču treknajos gados šķita – kam to apģērbu šūšanu vajadzēs?» par studijām stāsta nu jau jaunā uzņēmēja.
Kad aizbraukusi, visi kā skaitāmpantu skaitījuši: kā tu tur aizbrauksi, tā tu tur paliksi. Kad iebildusi, ka viņa noteikti atgriezīsies, atteikuši – tā jau visi sākotnēji sakot, bet pēc tam domas mainoties, jo tur ir vairāk darba un peļņas iespēju. Taču apņēmību izveidot ko savu, nevis strādāt kāda cita uzņēmumā, īstenojot ne savas idejas, Gunta neatmeta.
Atbalsts projektos un konkursā
Pēc diviem gadiem, kad jau bija jāizstrādā kvalifikācijas darbs, pa vasaru atgriezusies mājās un piedalījusies Lauku atbalsta dienesta (LAD) rīkotajās apmācībās jauniešiem, kas interesējas par nelauksaimniecisko uzņēmējdarbību lauku teritorijā, kā arī izmantojusi izdevību startēt LAD organizētā konkursā Laukiem būt. Tajā viņas biznesa plāns guvis atbalstu, un tas devis iespēju par saņemto naudas balvu iegādāties šūšanas tehniku. «Tas man daudz ko nozīmēja, jo biju pēc grāda iegūšanas nolēmusi doties uz Angliju pastrādāt un nopelnīt naudu savas idejas īstenošanai. Kāpēc ne Dānijā? Jo dāņu valodu tik labi nezināju, tāpēc angliski runājošā zemē darbu specialitātē būtu vieglāk atrast,» atzīst Gunta. Pēc augstskolas pabeigšanas gan vēl palikusi pusgadu ilgāk, saņēmusi pasūtījumus, jo savs uzņēmums jau bija izveidots. Tad nu krājusi naudu un pirkusi audumus tur un arī Latvijā, kā arī vienlaikus remontējusi Kārsavā dzīvokli, kuru bija iegādājusies, lai iekārtotu salonu.
Jauni izaicinājumi
Pērn to atverot, ievērojami pieaudzis pasūtītāju skaits. Vietējo gan ir mazāk nekā klientu no citām pilsētām – Balviem, Rēzeknes, Daugavpils un pat Rīgas, un par to paldies jāsaka sociālajiem tīkliem. Lai gan individuālo pasūtījumu netrūkst, šogad izdevies arī pagatavot un prezentēt savu tērpu un aksesuāru līniju Latve. Plānos ir arī izveidot savu mājaslapu un interneta veikala modes salonu, kā arī iziet ārpus Latvijas robežām.
Šogad Guntu atkal gaidījis jauns izaicinājums. Kārsavas pašvaldība rīkojusi konkursu Step up, lai rosinātu jauniešus sākt savu uzņēmējdarbību. Tajā varēja piedalīties arī tie, kam jau bija uzņēmums un kas vēlas ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus. Atkal izdevies uzvarēt, un saņemto naudu esot nolēmusi ieguldīt apavu līnijas izveidē. Tā ideja radusies jau tad, kad mācījusies Dānijā, kur viena no studiju programmas sadaļām bijusi veltīta darbam ar cietākiem materiāliem. Šuvusi somas pēc pasūtījuma, tomēr visu laiku sapņojusi par kurpēm. Pašlaik esot jau izdomājusi, kādas tās būs. Mēģināšot ar tām startēt aiz Latvijas robežām.
Grib uzreiz un daudz
Kāpēc jaunieši Latvijā tomēr tik kūtri veido ko savu? «Te tomēr nav tik augsts dzīves līmenis un tik liels tirgus kā tajā pašā Dānijā. Viņiem uzņēmumu ir milzīgs daudzums. Sākot ar tādu, kur strādā trīs, un beidzot ar tādiem, kur strādā vairāki simti. Jaunajiem uzņēmumiem ir liels atbalsts, nodokļi pirmajos trīs gados nav jāmaksā. Lai spētu attīstīties, apgrozīties. Bet te ir vienalga, ko tu ar nopelnīto dari, jāmaksā nodokļi. Dānijā dažādiem reģioniem ir sava nodokļu politika un mazāk attīstītajiem tie ir mazāki,» turienes plusus uzskaita aktīvā jauniete, uzteicot Latviju par to, ka beidzot te sākts domāt, kā jauniešus aizraut ar projektiem. Taču vienu viņa varot teikt – arī paši jaunieši nereti grib uzreiz un daudz, bez tam nav gatavi strādāt vairāk par noteiktajām astoņām stundām, kā arī visu laiku mācīties un neapmierināties ar sasniegto. Arī viņa vēl papildus mācoties, lūk, nesen beigusi grāmatvedības kursu Malnavas koledžā.
Runājot par braukšanu uz ārzemēm, viņa to atbalsta tad, ja grib mācīties, apgūt pieredzi. «Starp citu, diezgan daudzi atgriežas. No manas klases tikai viens ir ārzemēs, pārējie ir Latvijā, un pat Kārsavā dzīvo seši. Tas ir atkarīgs no tā, kā rīkojas draugi, kā ģimenē audzināts – ja esi vairāk kosmopolīts, tad tev būs vienalga, kur dzīvot. Ja tev saknes būs svarīgas, vienalga – ātrāk vai vēlāk – atgriezīsies. Starp citu, tieši no Latgales daudzi ir gatavi atgriezties, it īpaši tad, ja izdotos atrast darbu. Laucinieki un mazpilsētu ļaudis ir pat vairāk patrioti nekā no lielajām pilsētām,» secina Gunta.