Likteņdārza ziedotājiem atlaižu nav
Likteņdārza izveide notiek, pateicoties ziedojumiem. Izskatās, ka naudas iekasēšana šajā vietā arvien pieaug, jo cenrādis papildinās ar arvien jaunām sadaļām. Kopš pērnā gada arī par auto novietošanu prasa ziedojumu/maksu. Tiem, kas dārzā nav bijuši pāris gadus, šāda opcija sagādājusi ne visai patīkamu pārsteigumu, it īpaši tiem, kas te ieradušies ne jau ar tukšām rokām.
Pārsteigta bijusi arī laikraksta lasītāja Aija Bārda, kura Likteņdārzā ieradusies kā korporatīvā pasākuma dalībniece. Iepriekš vizīte pieteikta, un arī objekta darbinieki bijuši informēti, ka dārzam ir sagatavots prāvs ziedojums, tāpat stādīs koku un katrs atbraucējs būs atvedis sev līdzi maisu ar smiltīm vai akmeņiem. Viesiem, kas atveduši visus šos labumus, kā auksta ūdens šalts bijusi pieprasītā maksa par desmit automašīnu atstāšanu stāvvietā – no katras pa diviem eiro.
«Vai tad tiešām no tiem, kas ir dāsni, vajag vēl noplēst kādu ādu? Skaidrs, ka nabadzīgāki jau nekļuvām, bet tas ir jautājums par attieksmi. Katrā ziņā gaidīti mēs nejutāmies,» nepatīkami vīlusies jūtas Likteņdārza apmeklētāja. Viņa jau saprot, ka, lai šo vietu sakārtotu un izveidotu tā, kā iecerēts, vajag līdzekļus, tomēr neatstājot sajūta, ka tas viss pārvēršas par komerciju, kur no ideāliem maz kas palicis pāri. «Ja paskatās cenrādi, tad šķiet, ka no tiem, kas vēlas ko dot, prasa ne pa jokam – ir par koka stādīšanu, ir par bruģakmens novietošanu, ir visu pārējo,» teic A. Bārda.
Kokneses fonda valdes priekšsēdētāja Valda Auziņa skaidro, ka naudu par autostāvvietu iekasē kopš pagājušā gada vasaras: par vieglo automašīnu un motociklu – divus eiro, autobusiem atkarībā no sēdvietu skaita – no 3 līdz 7 eiro, un netiekot dalīts, kurš maksā un kurš – ne. Starp citu, tas pats attiecas uz ieejas maksu, kas pieaugušajiem ir eiro, bet skolēniem – 70 centi. (Par brīvu parkā var ienākt politiski represētās personas, pirmsskolas vecuma bērni un kāzu viesi.) Taču tas netiekot pieprasīts kategoriskā veidā, bet gan lūguma formā. Ja arī kādam neesot iespējas samaksāt, viņam neliedz ienākt teritorijā.
«Pie dārza ieejas nav ne barjeras, ne bargu kontrolieru. Mēs katram ļaujam tajā ienākt. Nu nav tās summas ārkārtējas, vien pāris eiro,» teic V. Auziņa, piebilstot, ka maksu par autostāvvietu nācies ieviest, jo tūcis līdzekļu infrastruktūras sakārtošanai. Šobrīd tas tomēr esot jūtams atbalsts, tāpēc neesot plānojuši no jaunieveduma atteikties. Tāpat ir arī citi maksas pakalpojumi, piemēram, ekskursijas gida pavadībā – no 18 līdz 38 eiro (atkarībā no cilvēku skaita), elektromobiļu noma: četrvietīgajā – 10 eiro stundā, sešvietīgajā –
20 eiro stundā. Vēl ir arī iespēja vizināties ar šogad būvētu kuģi Vīgante, nomāt vietu dažādiem pasākumiem (30–70 eiro). Ja ir vēlme (tas administrācijai jāpaziņo trīs dienas iepriekš) iestādīt koku, tad par tā īstenošanu jāatvadās no 70 eiro, par bruģakmeni Likteņdārza draugu alejā – 10 eiro, bet par plāksnīti ar vēlējumu Latvijai – 7 eiro.
V. Auziņa norāda, ka ziedojumu summas kopumā nesarūkot (2014. gadā kopumā tās bija 252 276 eiro, 2013. – 152 860 eiro), tomēr, lai īstenotu projektu līdz 2018. gadam, līdzekļu trūkstot. Tāpēc arī turpinot ikgadējo akciju Top Latvijas Likteņdārzs! Šogad tajā izdevies savākt 38 668,08 eiro, un nauda tiks izmantota lielā kalna izveidei. Lielais kalns ir plānots 12,5 metrus augsts, un tam nepieciešams apmēram 200 000 kubikmetru zemes.
Pirmā ziedojumu akcija bija 2009. gadā, un toreiz par saziedoto naudu izbūvēts perimetrālais ceļš. 2010. un 2011. gadā dārza centrālajā daļā – amfiteātrī – pabeigti zemes darbi un izbūvēta vidusdaļa. 2012. gadā – uzbūvēta pirmā pastāvīgā Likteņdārza būve – Skatu terase. 2013. gadā tapa akmeņu krāvums Sirmais saulriets. Bet 2014. gada akcija bija veltīta ceļam uz Likteņdārzu – akcijas atbalstītāji tika lūgti palīdzēt apmeklētāju autostāvvietas tapšanai, kas šobrīd ir būvniecības stadijā un kuras būvniecību plānots pabeigt līdz šā gada oktobrim, skaidro V. Auziņa.