Ticīgo tūkstoši plūst uz Aglonu

Uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem katru gadu ierodas vairāk nekā simts tūkstoši ticīgo © F64

Tuvojas 15. augusts, kad Aglona no četru tūkstošu iedzīvotāju novada pārvēršas par pasaules katoļu centru – uz Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem ierodas vairāk nekā simts tūkstoši ticīgo, 2000. gadā viņu esot bijis pat gandrīz 450 tūkstošu. Tie ir ne vien brīnišķīgi svētki, bet arī rūpju laiks pašvaldībai un iedzīvotājiem.

Šajā dienā svinīgi dievkalpojumi notiek visās Latvijas katoļu baznīcās, taču galvenā uzmanība pievērsta Aglonas bazilikai, kur atrodas Aglonas Brīnumdarītājas Dievmātes slavenā svētbilde. To atsedz tikai svinīgos gadījumos reliģisku svētku laikā. Ticīgo vidū pastāv uzskats, ka svētbildei piemīt dziednieciskas spējas.

Svētku notikumi – nedēļas garumā

Galvenā svētku diena ir 15. augusts, taču dažādi pasākumi Aglonā sāksies jau no 9. augusta, kad paredzēta Rēzeknes – Aglonas diecēzes bīskapa Jāņa Buļa kanoniskā vizitācija un dienas Svētā mise. Piektdienas pievakarē – pulksten 17.30 – ar garīgo mūziku un konkursa Dziedu Dievmātei laureātu dziedājumiem pie bazilikas sāksies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas obligātās svinības. Sekos Vesperes, vakara Svētā mise, Iestiprināšana, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija pie pāvesta altāra, pulksten 22 sakrālajā laukumā sāksies Tautas krustaceļš, sekos pusnakts Svētā mise pie pāvesta altāra un līdz pat rītam – adorācija bazilikā.

15. augustā pēc rīta mises latgaliešu valodā bazilikā pie Dievmātes altāra, pulksten 9 pie pāvesta altāra sekos Svētā mise jauniešiem, Iestiprināšana. Pulksten 10 paredzēta Svētā mise svešvalodā apakšējā baznīcā un sprediķis krievu valodā, pulksten 11 pie pāvesta altāra – Rožukronis, pulksten 12 – svētku galvenā Svētā mise, Dievmātes litānija, euharistiskā procesija pie pāvesta altāra. Bet noslēgsies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svinības ar vakara misi pie Dievmātes altāra.

Svētceļnieki – tālu un tuvu

Šajās dienās svētceļnieku straumes no tālākām Latvijas un kaimiņvalstu vietām atkal plūst uz Aglonu. Liepājnieki 450 kilometru garo ceļu uz Aglonu sākuši jau 27. jūlija rītā. Kā stāsta grupas vadītājs priesteris Mariušs Kempa, ceļā devušies aptuveni 40 cilvēku, no kuriem liela daļa ir jaunieši. Priesteris M. Kempa svētceļojumā uz Aglonu dodas 13. reizi, taču svētceļojuma forma viņu jau uzrunājusi agrāk, kad viņš vēl dzīvoja Polijā. Viņaprāt, svētceļojums māca dzīvot, citādi paskatīties uz dzīvi un ticību, palīdz veidot raksturu. 30. jūlijā ceļu uz Aglonu sākuši arī svētceļnieki no Jelgavas un Valmieras, pirmās svētceļnieku grupas no Rīgas – Svētā Alberta draudzes un Svētā Jēkaba katedrāles draudzes – izgāja 1. augustā. Ludzas katoļu draudze svētceļojumu uz Aglonas svētvietu rīko no 8. līdz 13. augustam. Iespēja doties svētceļojumā ir pat vietējiem Aglonas novada cilvēkiem, Laulāto tikšanās apvienība rīko vienas dienas svētceļojumu ar kājām no Šķeltovas uz Aglonas baziliku. Lielākā daļa dalībnieku būs ģimenes ar lielākiem un mazākiem bērniem.

Sūdzas par bezatbildību

Aglona ir neliela apdzīvota vieta, novadā ir četri tūkstoši iedzīvotāju, un nav vienkārši svētku dienās uzņemt vairāk nekā simts tūkstošus cilvēku.

Agloniete Marta Jaunzema atzīst: «Tomēr nav sakārtots naktsmāju jautājums svētceļniekiem, un gadījumi, ka svētceļnieki nakšņo vai nu autoostas tualetē, vai pamestā mājā netālu no Maizes muzeja, ir regulāri. Nāk arī tādi, kam nav iztikas līdzekļu. Tad vai nu šie svētceļnieki ubago, vai zog ābolus no Aglonas iedzīvotāju dārziem, vai maltīti meklē atkritumu urnās, vai kafejnīcās vāc no galdiem ēdienu paliekas.

Ko darīt svētceļniekiem, kuri atnāk uz Aglonu jau 9. vai 10. augustā un ir ceļā pavadījuši vairākas dienas, bet ne vietējā Aglonas novada pašvaldība, ne arī Aglonas bazilika neuzņemas atbildību par svētceļnieku nakšņošanu telpās? Kāpēc svētceļnieku nakšņošanas un ēdināšanas problēmas tiek atstātas uz vietējo iedzīvotāju pleciem?»

Pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai nodarbotos ar milzum daudz svētceļnieku izmitināšanu. Vietvarai jau tāpat ir papildu izdevumi, kas saistīti ar komunālo saimniecību – piemēram, atkritumu savākšanu un notekūdeņu attīrīšanu.

Novadā tūristus uzņem desmit brīvdienu mājas, lauku mājas vai viesu nami, naktsmītni svētceļniekiem piedāvā viesnīca Aglonas bazilikas klosterī. Svētku laikā tas ir piliens jūrā.

Par naktsmītnēm jādomā laikus

Aglonas bazilikas priesteris Daumants Abrickis stāsta, ka organizētām grupām nevajadzētu būt problēmām, svētceļnieki tiek izmitināti Aglonas katoļu ģimnāzijas telpās. Viņš aicina naktsmītnēm pieteikties laikus – jau dodoties ceļā. Ja kāda grupa ieradīsies Aglonā 14. augustā un prasīs naktsmītnes, tad tiešām varot rasties problēmas.

D. Abrickis atzīst, ka nodrošināt naktsmītnes visiem individuālajiem svētku apmeklētājiem nav iespējams. Priesteris uzskata, ka Aglonas svētku apmeklētājiem arī pašiem vajadzētu padomāt, kur viņi pārnakšņos, nevis tikai paļauties, ka kāds visu viņu vietā atrisinās.

D. Abrickis piebilst, ka svētku organizācijā, salīdzinot ar pagājušo gadu, būtisku izmaiņu nebūs. Apmeklētājiem tāpat būs pieejamas biotualetes, tiks nodrošināts dzeramais ūdens.



Latvijā

Piektdien, 22. novembrī, kanālā TV6 noslēdzās realitātes šovs “Lauku sēta”, kur finālā vairākās kārtās sacentās gaujieniete Alise Lūse, saimnieciskais Aksels Lazda, kurzemniece Sindija Ruzaiķe, sporta treneris Everts Grants un mērķtiecīgā dobelniece Sintija Špetere Pakule, kura šovam pieteicās, lai tajā beidzot uzvarētu sieviete. Spraigā un sīvā konkurencē uzvaru izcīnīja tieši Sintija, kura ieguva vasaras laikā kopīgi nopelnīto naudas balvu 9700 eiro apmērā no "Banknote".

Svarīgākais