Salnaviešiem un pagasta amatierteātrim ir paveicies, ka tam ir pašam sava lugu rakstniece Anna Danča, kas arī pati labprāt darbojas uz skatuves. Bet tas nav viss – viņai pieder Annas muiža, kur top ne tikai lugas, bet arī zāļu tējas, kuras viņa vāc pati savām rokām.
Annas muiža, kā to nodēvējusi pati Anna Danča, noslēpusies tā attālāk no lauku ceļa, kas ved caur Kārsavas novada Salnavas ciemu. Tas esot viņas patvērums, pils – nu un, ka tā dabā ir pavisam pieticīga lauku mājiņa, kura prasīties prasās pēc remonta. Labu labā vieta, kur realizēt savas idejas, pat tās trakākās. Viena no tām – lugu rakstīšana.
Ar dramaturģes dzirksti
Jau bērnībā visas babiņas lasītās un stāstītās pasakas redzējusi iztēlē kā īstas teātra izrādes. Nu pavisam dzīvi – kā velns skrēja, kā pūķiem galvas ripoja... Šī spēja saredzēt bildi un veidot sižeta līniju palīdzot rakstīt lugas. Taču bez tautas nama direktores un Salnavas amatierteātra režisores Valentīnas Kirsanovas pamudinājuma iesaistīties pagasta kultūras dzīvē nebūtu saņēmusies ko tādu darīt. Sākums bijis vien statista loma uz skatuves, bet tad, vērojot, cik grūti atrast šādiem lauku teātriem piemērotu rādāmo gabalu, galvā iešāvusies doma – pag, pamēģināšu kādu ludziņu uzrakstīt pati. Jo lauku ļaudīm tīk skatīt ko sadzīvisku, pazīstamu, kur var arī izsmieties. Turklāt vairāk jāparedz sieviešu lomas, jo vīru jau teātros ir ļoti maz. Tā tapusi pirmā luga Kad rietumvēji pūš, tai sekoja – Miljonārs par katru cenu, kas līdz šim ir bijusi vispopulārākā un izrādīta tuvākās un tālākās Latvijas vietās. Un kur tad vēl Pūramolas pučes, kas uzvarējusi Daugavpils amatierteātru skatē. Lugā stāstīts, kā no Rīgas tiek gaidīts televīzijas korespondents (tāds gadījums tiešām bijis) un kā atbraukušais pēc piecu minūšu sarunas aizskrien kā divi deviņi. Vēl Annas literārajā pūrā ir arī Māda pūds un Biļete ar pārsteigumu – vienīgā, kas nav tikusi izrādīta.
Traks no Rogovkys
Bieži vien uz skatuves tiek runāts latgaliešu mēlē, jo – lai gan lugas rakstītas literārajā valodā, tās tā īsti te neskanot. Vairākumam vietējo aktieru ir stiprs latgaliskais akcents, un tad tie literārajā valodā teiktie vārdi skanot visai nedabiski. «Aktieri nevar tā īsti atvērties. Bet, kad aiziet latgaliski, pavisam cits smeķis, visi burtiski atdzīvojas,» pasmaida A. Danča, piebilstot, ka arī rakstīt latviski neesot viegli, jo domājot viņa latgaliski un nereti nākoties paprātot – sak, kā tas ir literāri? Viņa nu tiešām ir tīra latgaliete. «Ak, manas dzimtās Rogovkas asinis! Nu ir kaut kas īpašs cilvēkiem no tās puses. Ne velti ir teiciens «Troks voj nu Rogovkys»! Mans moto ir: nav ko vaimanāt, jādara!»
Sirdslieta – zāļu tējas
Tas attiecas arī uz otru viņas sirdslietu – ārstniecības augu vākšanu. Bērnībā sapnis bijis kļūt par mediķi, bet īstenot to nav izdevies. Izmācījusies par agronomi, un nu, saliekot abas šīs lietas kopā – ārstniecību un zemes kopšanu –, iznākusi tēju vācēja jeb augu pazinēja. Papildu rosinājums šai nodarbei bijusi vēlme izmantot ap māju esošo zemi. Tā kā te dzīvojot viena, jo bērni ir lieli un mīt citur, un arī finanses ierobežotas, tad lielu biznesu pacelt nevarējusi. Tad ienākusi prātā doma – kāpēc neizmantot senču zināšanas par augiem? Tā nu piemājas lauku pati savām rokām uzrakusi un sasējusi dažādus ārstniecības augus. «Droši varu tos ne tikai pati lietot, bet piedāvāt citiem, jo tie auguši un tiek žāvēti dabiski. Apjomi ir nelieli, tāpēc tas viss tiešām ir pašas rokām vākts un gatavots. Ceru, ka tas kopā ar manām labajām domām, ar ko pavadu katru paciņu, varbūt kādam var palīdzēt uzlabot veselību,» teic A. Danča, norādot, ka taisot tikai tīrās tējas, nevis kombinācijas, un arī vācot tikai to, ko ļoti labi pazīstot un pārbaudījusi uz savas ādas. Ielūkojoties arī grāmatās par augiem, bet tajās esot dažādi viedokļi, tāpēc apgalvot, ka visiem derēs viens un tas pats, noteikti nevarot. Uzklausot arī citu stāstīto – to pašu zāļu sieviņu teikto. Bet arī tur domas atšķiras. Kur tējas tirgo? Lielākoties zaļajos tirdziņos un arī kādā no Rēzeknes veikaliņiem varot atrast viņas tējiņas, skaidro A. Danča, uz atvadām iedāvinot paciņu smaržīgas zāļu tējas.